Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Intro.lv 2014. gada labāko albumu top 25

Intro, 2014. g. 1. decembrī

Iepriekšējās nedēļas Intro.lv redakcijā bija saspringtas jo saspringtas — kā jau tas ik gadu ierasts novembra otrajā pusē, tas ir laiks, kad sākam noskaidrot un apkopot visus aizvadīto divpadsmit mēnešu labākos ierakstus. Pāris nedēļu garumā no milzīgā disku okeāna izzvejojām gan gumijas zābakus, gan arī visīstākās pērles, kuras pēc tam visi kopā aptaustījām, izpētījām, vēlreiz aptaustījām un vēlreiz izpētījām, lai vēlāk, saliekot galvas kopā, labākās no labākajām atrādītu arī jums.

Kā jau tas vienmēr gadās, katram bija atšķirīgi kritēriji kā noteikt, kura no pērlēm ir pati augstvērtīgākā, bet kura — vienkārši atzīmējama par ļoti labu esam. Neliegsimies — bija mūsu starpā arī strīdi, daži kautiņi, divi pārsisti deguni, trim no mums ir zilas acis, bet vēl vienam — arī saplēsts krekls, tomēr rezultāts noteikti ir bijis visu šo ciešanu vērts. Ja tā ir cena, kas jāmaksā, lai uzzinātu atbildi uz mūžīgo jautājumu, kurš tad ir labākais no labākajiem, spožākais no spožākajiem, ievērojamākais no ievērojamākajiem, tad mēs esam gatavi nest šo upuri, lai Tu zinātu patiesību.

Šis gads izcēlās ar vissīvāko cīņu visā mūsu topu nu jau piecus gadus ilgajā vēsturē — līdz pat pēdējam balsojumam neviens ieraksts nevarēja justies droši par savu pozīciju, atstarpes bija minimālas, turklāt tas attiecas uz visiem līmeņiem. Pat pašu spici, kurā vienam diskam pietrūka mata tiesa, lai iekļūtu trijniekā, savukārt kāds cits tikai pašos, pašos pēdējos metros par nieka tiesu izvilka uzvaru un mūžīgo slavu kā Intro.lv 2014. gada Gada albums.

Meklē pleilistes ar vienu dziesmu no katra albuma topā mūsu Youtube un Spotify kanālos. Tāpat vari noklausīties arī mūsu viesošanos Radio 7 ēterā, kuras laikā prezentējām topu.

25. ClarkClark

Clark — Clark

Britu producenta Clark jaunais (starp citu, jau septītais) albums bija noslēpies gada beigās kā ceļu policisti krūmos vai grieķi Trojas zirgā, un arī uzbruka tas visai negaidīti. Vēl uzsākot balsošanu, neviens no mums nebūtu prognozējis tā nonākšanu divdesmitpieciniekā, tomēr, pēdējā brīdi apsteidzot vairākus citus albumus, tam izdevās iekļūt mūsu topā. Tas gan nebūt nenozīmē, ka šis albums to nebija pelnījis — Clark ir lielisks mūsdienu elektroniskās mūzikas paraugs, kurā dzirdamie skaņdarbi ir gatavi deju grīdām, bet vienlaikus arī eksperimentāli. Līdzīgi kā pagājušā gada topā atrodamajā Džona Hopkinsa albumā, arī šeit atrodamas gan raupjākas skaņas, gan mierīgāki motīvi, padarot tā klausīšanos par aizraujošu ceļojumu.

24. SBTRKTWonder Where We Land

SBTRKT — Wonder Where We Land

Paķēris azotē savus senos muzikālos draugus Sampha un Jessie Ware, britu elektroniskās mūzikas producents SBTRKT šogad atgriezās ar savu otro studijas albumu Wonder Where We Land. Kaut arī tā kopējais skanējums saglabājies diezgan līdzīgs iepriekšējam, albumā atrodamas daudzas svaigas skaņas, kas guvušas atzinību ne tikai klausītāju, bet arī citu mūziķu vidū. Turklāt New Dorp. New York sadarbībā ar Vampire Weekend solistu Ezra Koenigu ir viena no lieliskākajām šī gada dziesmām.

23. Sun Kil MoonBenji

Sun Kil Moon — Benji

Opaps Marks Kozeleks vienmēr pratis ne tikai lieliski spēlēt ģitāru un rakstīt melanholiski raudulīgas melodijas, bet arī to visu pasniegt ar ļoti atklātiem un skaistiem dziesmu vārdiem. Benji lielākais labums ir šie teksti un var pat droši teikt, ka Benji ir viens no visu laiku emocionāli atklātakajiem albumiem. Daudzi Kozeleku uzskata par riebeklīgu kretīnu (skat. konfliktu ar War On Drugs) Muļķības. Marka Kozeleka humora izjūta ir ļoti savdabīga un to var just visa albuma garumā. Un galu galā, vai ļaunuma iemiesojums, kuru daudzi saskata Kozelekā, spētu sarakstīt tik mīļas dziesmas?

22. Perfume GeniusToo Bright

Too Bright ir ļoti neparasts albums no tikpat neparasta izpildītāja. Tajā valda savdabīgs šarms, kas apbur — Maiks Hadreass vienlaicīgi izklausās ļoti drūms, noslēpumains un vietām arī grūti saprotams, tomēr tajā pašā laikā ļoti daudz pastāsta un nebaidās atklāt visdažādākās savas personības šķautnes. Viņš visu savu mūžu ir sastapies ar diskrimināciju, cīnījies par iespēju būt pašam, un ar savu trešo albumu ir paudis ļoti spēcīgu manifestu par to, ka nu ir gatavs sacelties pret apspiedējiem, gatavs palīdzēt iedvesmot arī citus. Turklāt tas viss ir papildināts ar lieliskām melodijām, kā rezultātā arī mūsu topā šāds ieraksts nevarēja neparādīties!

21. The New PornographersBrill Bruisers

Pēc pieciem albumiem un vairāk nekā 15 gadu kopīgas muzicēšanas, kanādiešu supergrupa The New Pornographers šogad atgriezās ar savu sesto albumu, kura ieraksta laikā pirmo reizi neviens no tās dalībniekiem nejutās nomākts vai iekšēji sagrauts. Tas teicami jūtams šajā trīspadsmit kompozīciju apkopojumā — tik ļoti pozitīvi un priecīgi viņi nav skanējuši nekad, gandrīz vai pazuduši iepriekš grupai tik raksturīgie saldsērīgie teksti un muzikālie ritmi, taču tas noteikti nav slikti, jo ļoti iespējams, ka tik lipīgas melodijas The New Pornographers nav radījuši nekad iepriekš!

20. Future IslandsSingles

Future Islands — Singles

Pēc astoņiem pastāvešanas gadiem, kuru laikā tika pagūts izdot veselus trīs albumus, Future Islands šogad kļuva par vienu no apspriestākajām grupām. Protams, par pamatu tam galvenokārt bija slavenā uzstāšanās Deivida Letermana šovā ar dziesmu Seasons (Waiting on You), bet liela nozīme viņu pēkšņajā slavā ir arī jaunākajam albumam Singles. Tā ir plate, kur viņi turpina spēlēt ierasto synthpop ar ļoti patiesiem solista Semjuela Heringa tekstiem. Ļoti vienkāršā valodā viņš dzied par pārmaiņām cilvēkos un dzīves grūtībām, ar kurām katram nākas sastapties, tāpēc to spēj uztvert ikviens. Atšķirībā no iepriekšējiem ierakstiem, Future Islands bija paņēmuši pārtraukumu no nebeidzamās tūres un spējuši radīt pārdomātāku un kvalitatīvāku albumu. Singles piesaistīja arī prestižās 4AD izdevniecības uzmanību, kas arī ir zināms kvalitātes apliecinājums, un šī gada laikā viņiem daudz palīdzēja. Pēc tik baudāma albuma izdošanas Future Islands, šķiet, no mūsu redzesloka nepazudīs vēl ilgu laiku.

19. Real EstateAtlas

Real Estate — Atlas

Ar trešo albumu Atlas pavasarī atgriezās bruklinieši Real Estate, saglabājot sev raksturīgo skanējumu. Viņi turpina radīt vieglu ģitārmūziku un jāsaka, ka no viņiem nemaz netiek gaidītas straujas un negaidītas pārmaiņas. Tomēr nav arī vēlmes apgalvot, ka viņi truli atkārtojas, jo Atlas var saklausīt vēl vairāk dream pop iezīmes, atšķirībā no iepriekšējo albumu surf music. Pasperot mazus soļus kāda cita žanra virzienā, Real Estate nonāca pie ieraksta, ko ir patīkami klausīties jebkurā gadalaikā, kad vien gribās atrast nelielu mirkli mieram.

18. Lykke Li I Never Learn

Lykke Li — I Never Learn

Zviedru dziedātājas Lykke Li trešais albums I Never Learn esot sakņojies sajūtās, ko viņai radījusi sāpīgākā šķiršanās viņas mūžā, un, klausoties albumu, tas arī ir jūtams. Jau viņas iepriekšējais albums Wounded Rhymes skanēja viegli melanholiski, bet šis ir vēl krietni smeldzīgāks. Tiesa gan, klausītājiem tas nāk par labu, jo no šīs pieredzes ir radušās deviņas dziesmas, kas ir tikpat skaistas kā viņas acis. Pie tam, noklausoties I Never Learn no sākuma līdz beigām, šķiet arī, ka tas skan kā sava veida terapija — pēc izraudāšanās un izbļaustīšanās rodas sajūta, ka beigu beigās viss tomēr atkal būs labi. Lai nu kā arī viņai neklātos privātajā dzīvē, vismaz par profesionālo jomu viņai nav jāuztraucas, jo, līdz ar I Never Learn, viņas kontā ir jau trīs lieliski albumi.

17. The AntlersFamiliars

The Antlers vienmēr ir bijusi starp pasaulē kvalitatīvākajām grupām, tiesa, tās mūzika ne vienmēr ir bijusi pieejama plašām masām, galvenokārt apvienības līdera Pītera Silbermena netipiskā vokāla dēļ, kurš ar savu falsetu ne vienu vien klausītāju atstāja neizpratnē par to, kas dzirdams iepriekšējos ierakstos. Šoreiz mūziķi ir izlēmuši šo lietu nedaudz izmainīt — dziedājums ir kļuvis vienkāršāks un zemāks, kamēr muzikāli dziesmas saglabājušas jau ierasto krāšņumu. Šāds savienojums nozīmē, ka The Antlers ir kļuvuši daudz pieejamāki ikvienam klausītājam, atvēruši sev daudzas durvis un tikai nostiprinājuši savas pozīcijas starp 21. gadsimta inteliģentās mūzikas gigantiem.

16. Mac DemarcoSalad Days

Mac DeMarco — Salad Days

Mac DeMarco ir diezgan labs šizofrēnijas paraugs. Ikdienā kanādiešu mūziķis ir sinonīms vārdam sivēns — aptracis vīriešu kārtas pārstāvis, kas uzjautrina ar savām izdarībām un atgādina nosmulējušos bezpajumtnieku, bet mūzikāli — pieklājīgs džentlmenis smokingā ar pieķemmētiem matiem un solīdām manierēm. Tieši pieklājīgā kunga fāze, muzikāli un liriski, izceļas Maka šī gada ierakstā Salad Days. Ierakstā sastopamas gan balādes, gan jau atpazīstamie jangle popa ģitāras ritmi no iepriekšējiem ierakstiem. Šis vair nav tas DeMarco, kas ar rokām un mikrofonu prezentē nepiedienīgus žestus.

15. Flying LotusYou’re Dead

Flying Lotus — You're Dead

Neilgi pirms albuma izdošanas Flying Lotus kādā intervijā apgalvoja, ka You're Dead ir viņa mēģinājums padarboties ar džeza mūziku. Platē tas lielos daudzumos tiek jaukts ar ierastajiem hip-hopa bītiem pareizajās proporcijās, ļaujot arī noprast to, ka ierakstu producējis tieši viņš. Šo eksperimentu rezultātā ir daļa viņu fanu, kas apgalvo, ka šis ir viņa vājākais veikums, bet ir tādi, kuri šo darbu slavē vairāk nekā jau tā izcilo Until the Quiet Comes. Flying Lotus vien 38 minūšu garajā ierakstā ir satilpinājis veselu lērumu ar dažādām skaņām, padarot to par ļoti intensīvu un visai skaļu albumu. Atsevišķas sarunas vērts ir pirmais signls Never Catch Me, kurā ir vērojama sadarbība ar savā darbības lauciņā augsti vērtēto Kendriku Lemāru. You're Dead ir pierādījums tam, ka, uzdrošinoties paeksperimentēt un pamainot ierasto vidi, var nonākt pie negaidīti labiem rezultātiem.

14. The War On DrugsLost In The Dream

The War On Drugs — Lost In The Dream

Absolūta kritiķu mīlestība, uzkalpošanās līdz Glastonberijas Piramīdu skatuvei, mīlestības pilni sajūsmas spiedzieni no klausītājiem... Lai gan brīžiem pretrunīgi vērtēti, ar šo albumu The War On Drugs ir izdevies uzkāpt līdz indie roka Olimpa virsotnei un ar tik spēcīgām dziesmām kādas ir Lost In The Dream plauktā, viņus būs grūti nogrūst. Šis ir albums, kurā dziesmas teicami saplūst kopā un rada episku sajūtu, kura pārkāpj jeb kurus mūzikas žanra likums. Alus reklāmu roks, episkais indie roks — tas nav tik būtiski kādā žanrā spēlē The War On Drugs. Lost In The Dream ir sasodīti lielisks vecā labā rokenrola ieraksts.

13. EagullsEagulls

Eagulls — Eagulls

Ar plusa zīmi šo gadu var vērtēt britu panki Eagulls. Pēc ilga un pacietīga darba klajā beidzot nāca grupas debijas ieraksts. Lai gan četros gados noteikti sakrājies daudz kompozīciju, albums lielākoties tika piepildīts ar nedzirdētām dziesmām (tikai Possessed bija sastopams jau iepriekš). Gada sākumā piedzīvotais nelielais skandāls ar uzfilmēto videoklipu dziesmai Nerve Endings radīja pietiekoši lielu ažiotāžu. Kā gan labāk to noslāpēt, ja ne izdodot vienu no gada albumiem. Puišus noteikti var likt uz viena pakāpiena ar tādu grupu kā Savages, kas līdzīgi Eagulls, savu veiksmes formulu atradusi post-punk žanrā.

12. Aphex TwinSyro

Aphex Twin — Syro

Ziņa par Aphex Twin atgriešanos bija viens no retajiem skaļajiem notikumiem gadā, kurš, vismaz mūzikas pasaulē, nebija ar skaļiem notikumiem bagāts. Tāpēc šī albuma iznākšanu daudzi gaidīja kā Ziemassvētkus un šķiet, ka vīlies bija tikai retais. Syro dzirdamais materiāls ir ierakstīts pēdējo septiņu gadu laikā un skan tā, ka varētu būt ierakstīts jebkurā brīdī starp šo 2001. gadu, kad iznāca Aphex Twin iepriekšējais albums Drukqs. Tai pat laikā, šis albums skan interesantāk nekā lielākā daļa šogad izdoto ierakstu, kas lieliski atgādina par to, cik liela ir bijusi Ričarda Deivida Džeimsa ietekme uz mūsdienu elektronisko mūziku (un mūziku kopumā), ja nu kādam ir gadījies par to aizmirst. Un tas ir pietiekami labs iemesls, lai Syro būtu garantēta vieta mūsu gada labāko albumu topā.

11. CaribouOur Love

Caribou — Our Love

Visai skumji, tomēr šķiet, ka mūsdienu deju mūziku ir apsēduši dīdžeji ar tizlām frizūrām un Ed Hardy krekliem (nereti mēdz būt zviedri), kas galveno uzsvaru liek uz gaismām un lāzeršoviem, nevis mūziku. Tomēr, kamēr pastāv tādi cilvēki kā Dens Sneits (zināms arī kā Caribou un Daphni), kurš izskatās kā matemātikas skolotājs, bet liek tev izdejot savu dvēseli, cilvēcei vēl ir cerība. Sneits ir īsts melomāns, un to var dzirdēt katrā Caribou albumā, arī šajā — klasiskas house un techno skaņas viņš sajauc ar indie popu, folku, psihodēliju, fanku un vēl nez ko, radot brīnišķīgi raibu albumu. Daļa no Our Love dziesmām ir mierīgākās noskaņās, tikmēr citas izceļas ar dejojamiem ritmiem un tik varenām baslīnijām, ka mierā nostāvēt ir grūti. Tomēr gandrīz visas no tām klausītājā spēj radīt patīkamu vieglas eiforijas sajūtu.

10. Damon Albarn Everyday Robots

Damon Albran — Everyday Robots

Savas karjeras laikā Deimons Olbērns ir ņēmis dalību daudzos muzikālos projektos, no kuriem Blur un Gorillaz ir tikai pazīstamākie, bet nebūt ne vienīgie. Tomēr tikai šogad dienas gaismu ir ieraudzījis viņa pirmais solo albums, lai gan pirmās ziņas par to parādījās jau pirms trīs gadiem. Daudzi no mūziķiem, kas strādājuši pie šī albuma ieraksta, ar Olbērnu sastrādājušies jau iepriekš, pie Gorillaz un / vai citiem projektiem, tomēr ir arī jūtams, ka Everyday Robots ir viņa soloalbums — tas ir viņa līdz šim personiskākais albums ne tikai tekstu, bet arī skanējuma ziņā. Pēdējā Gorillaz albumā dzirdamais melanholiskums nereti ir dzirdams arī šeit, rodoties dziesmām, kas ir tik smeldzīgi skaistas, ka būtu grēks neiekļaut Everyday Robots starp gada labākajiem albumiem.

9. Wild BeastsPresent Tense

Wild Beasts — Present Tense

Present Tense bija viens no pirmajiem šī gada albumiem par kuru radās skaidrība, ka tas būs atrodams gada labāko sarakstā. Šādas domas parādījās uzreiz pēc pirmā singla Wanderlust noklausīšanās, kas atšķīrās no viņu iepriekšējās daiļrades ar būtiskāku elektronikas pielietojumu un izteikti tumšo noskaņu. Tāpat jāņem vērā, ka katra Wild Beasts plate ir kritiķu un klausītāju atzīta, un, starp citu, iepriekšējais ieraksts Smother izcīnīja pirmo vietu mūsu 2011. gada topā. Pats albums gan kopumā netika ieturēts Wanderlust noskaņās, un mēs varējām galvenokārt saklausīt mums jau zināmo angļu Wild Beasts rokrakstu. Lai gan puiši pieturās pie pārbaudītajām vērtībām, viņi ļaujas arī viegliem eksperimentiem ar elektroniku, kas visnotaļ izdodas.Present Tense pierāda, ka puiši nav sevi izsmēluši un arī ar ceturto albumu spēj saglabāt augsto latiņu, kas tika uzstādīta ar debijas plati un ne reiżi zemu nav kritusi.

8. Todd TerjeIt’s Album Time

Todd Terje — It's Album Time

Bārdainais norvēģu producents Todd Terje radoši darbojies jau vairāk nekā 10 gadus — miksējis, radījis singlus, EP, pat darbojies pie Robija Viljamsa Candy un Franz Ferdinand pēdējā albuma — pieredze un ideju producentam netrūkst, taču trūka tikai sava albuma. Debijas albums ar simbolisko nosaukumu It’s Album Time dienas gaismu ieraudzīja tikai šī gada aprīlī un, šķiet, Todd Terje labprātāk deva priekšroku skaistas bārdas audzēšanai, bet tikai tad — skaistam albumam. Nekas albumu neraksturotu labāk par vāciņu — tas ietver elementus no pagājušā gadsimta un ir gaumīgs pagātnes disko mūsdienīgā kontekstā, ko klausīties stilīgā bārā ar eksotiskiem kokteiļiem vai vienkārši griezties dejā. Jāatzīst — Todd Terje pamatīgi sapurinājis izpratni par mūsdienu deju mūziku un izcēlies ar spilgtu debiju.

7. Run The JewelsRun The Jewels II

Run The Jewels — Run The Jewels II

Adventes laikā ir vērts atcerēties par riebīgāko riebekli pasaulē Grinču. Zaļu monstriņu, kas centās nozagt Ziemassvētkus. Run The Jewels dvēseles radiniekiem El-P un Killer Mike ir daudz kā kopīga ar Grinču — brutāls ļaunums, kas ir tik pārspīlēts, ka atgādina kādu superstilīgu komiksu. Run The Jewels II ir albums, kas ambīciju, iesaistīto cilvēku ziņā ir apzadzis pārējos šī gada albumus. Tādēļ vēl vairāk var teikt, ka Run The Jewels gluži kā Grinčs ir nozadzis Ziemassvētkus un šim albumam būtu jābūt zem katras eglītes.

6. FKA twigsLP1

FKA twigs — LP1

FKA twigs pirmais studijas albums LP1 nepārprotami bija gaidītākā debija šogad, kas pēc vispasaules mūzikas kritiķu pielūgsmes attaisnoja uz to augstu liktās cerības. Spēlējoties ar neierastām skaņām, FKA twigs paguvusi radīt revolūciju r’n’b mūzikā, tajā pašā laikā saglabājot vairākas atsauces uz 90. gadiem kā, piemēram, Dženetas Džeksones juteklisko balsi, Madonnas estētisko un erotisko uzdrošināšanos, kā arī tumsnējās triphopa dzīles. Neievietot šo albumu mūsu top desmitniekā būtu grēks, tādēļ godpilnā sestā vieta pienākas šai fantastiskajai būtnei.

5. St. VincentSt. Vincent

St. Vincent — St. Vincent

Atgādināt par Anijas Klārkas spožo izaugsmi un māksliniecisko šarmu? Nav jau tā, ka vairākus mēnešus pēc lieliskā albuma izdošanas, iekļūšanas NME gada albumu topa pirmajā vietā un, protams, stabilas vietas iegūšanas mūsu topā tas būtu nepieciešams, tomēr St. Vincent ir dīva, par kuru gribas un vajag runāt daudz. 2014. gads bijis bagāts ar kvalitatīviem solo mākslinieču albumiem, un tāds ir arī Klārkas piektais lolojums, ar kuru harizmātiskā multiinstrumentāliste sasniegusi savu līdz šim augstāko māksliniecisko virsotni, uz kuru ceļš aizsākās jau Strange Mercy laikā. Jādomā, ka St. Vincent pārspējusi ne tikai citus, bet arī pati sevi — neizsīkstošo spēku, centību un pieredzi Klārka ielikusi ģeniālā albumā, kas, lai arī nāca ilgi, tomēr atnāca ar krāšņu blīkšķi. Šis ir Klārkas uz popmūziku visvairāk orientētais albums, tomēr joprojām tā ir citāda popmūzika — ekscentriska, mākslinieciski gaumīga, ar nopietnu vēstījumu, spējīga sagrozīt emocijas, likt bēdāt un smiet. Kā pati māksliniece teiktu — ballīšu albums, ko var atskaņot bērēs.

4. Sharon Van EttenAre We There

Sharon Van Etten — Are We There

Nebūs melots, ja teiksim, ka šis albums ir ļoti skaists un romantisks ceļojums sievietes iekšējo jūtu pasaulē, taču tas ir daudz interesantāks, nekā šāds uzstādījums varētu likt sākotnēji domāt. Van Etena ir viena no gudrākajām mūsdienu dziesminiecēm, viņa savos tekstos necenšas iepīt klišejas vai runāt caur puķēm, viņa necenšas padarīt neglīto skaistu tikai tāpēc, jo kāds tā varētu gribēt. Nedrīkst aizmirst, ka muzikāli šis ir, iespējams, gada skaistākais un aizkustinošākais albums, kas tekstos paustās domas tikai un vienīgi paspilgtina.

3. A Sunny Day In GlasgowSea When Absent

A Sunny Day In Glasgow — Sea When Absent

Četri gadi starp albumiem ir liela pauze. Tādēļ iespējams Sea When Absent daudzi uzskatīs par šīs interesantās un oriģināli organiskās grupas debijas albumu. Tiesa gluži par organisku šo kolektīvu ir grūti nosaukt, jo Sea When Absent ir viens liels haoss un troksnis. Bet šis haoss un troksnis ir ietērpts tik skaisti popsīgās melodijās, ka kopumā šo haosaino kolektīvu var dēvēt par organisku. Tieši šīs popmūzikas melodijas un unikālā noskaņa ļāva albumam iegūt tik augstu vietu šajā topā un lika grupu iemīlēt pat konservatīvākajam intro.lv rakstītājam.

2. Young FathersDead

Young Fathers — Dead

Albums, kas šogad vairāk nekā pelnīti ieguvis prestižo Mercury balvu. Albums, kas lauzis jebkādas žanru robežas un spējis izdresēt hiphopu līdz nepazīšanai ar kūsājošu elektroniku, eņģelisku r’n’b/popa dziedājumu un velnišķīgu enerģiju. Albums, kas skan kā nekas cits uz šīs pasaules un tieši tādēļ ar savu unikālo un svaigo skanējumu spējis aizlauzties līdz mūsu topa otrajai vietai.

1. Bombay Bicycle ClubSo Long, See You Tomorrow

Bombay Bicycle Club — So Long, See You Tomorrow

Bombay Bicycle Club ar So Long, See You Tomorrow devās ceļojumā, kurā arī tu esi lūgts viņiem piebiedroties iepazīt neskaitāmas pasaules metropoles un kultūras. Līdzās eiforiskam skaņdarbam, kas varētu izskanēt kādā Tuvo Austrumu ballē, tu sastapsi dziesmu, kas liek laikam apstāties un aizdomāties par savām mājām. Ceļojuma laikā tu esi pieaudzis un piedzīvojis daudz dažādu sajūtu, kuras vēlies piedzīvot vēl un vēl. Par laimi, tas ir arī iespējams — atkārtoti noklausoties šo plati. So Long, See You Tomorrow ir albums, kas kalpoja kā skaņu celiņš mūsu ikdienai viscaur šim gadam un netiks vienkārši aizmirsts. Tas skanēja gan pavadot vasaras siltos vakarus pludmalē ar draugiem, gan vienatnē meklējot patvērumu siltumā, kad ielas vēl pārklāj ledus kārta. Bombay Bicycle Club ir radījuši plati, kas ir mūsu 2014. gada albums un skanēs atkāroti vēl neskaitāmas reizes.

Cik atceros, nevienu gadu mans tops nav tik ļoti sakritis ar jūsējo. Malači, tikai Young Fathers vajadzēja uzvarēt.

TT 2014. gada 2. decembrī, 00:01

Man ļoti nepatīk.

Joss Verstapens 2014. gada 2. decembrī, 00:22

Kur Die Antwood un The Growlers?

Andris Skuja 2014. gada 2. decembrī, 00:34

Kāds pa daudz NME sēž

John Quay 2014. gada 2. decembrī, 21:00

Kur little dragon?

Jarno Trulli 2014. gada 10. decembrī, 17:39

Kopumā topu vērtēju negatīvi un dodu 2 no 10 ballēm. Pirms Laura Anstrauta pārādīšanās topi bija daudz labāki, ļoti vāji var just Gundara Zabisajeva ietekmi, kas mani pamatīgi uztrauc.

RenārsK 2014. gada 10. decembrī, 23:38

Ko iršat! Daudz forša mūzika! Baudam!

Joel,Lump of Coal 2014. gada 25. decembrī, 10:19

Tavs komentārs