Editors koncerta apskats

Vakar Palladium koncertzālē notika šī rudens pirmā lielā uzstāšanās — uz skatuves kāpa labi zināmā britu rokgrupa Editors. Pirms diviem gadiem jau pabijusi Latvijā, uzstājoties Positivus festivālā, apvienība atgriezās ar solokoncertu, tādējādi atrādot mūsu publikai savas pārmaiņas — jauno sastāvu, jauno albumu un arī jauno skanējumu. Vispirms gan jau sanākušos skatītājus izklaidēja iesildošā grupa — beļģi Balthazar, sniedzot ļoti jauku priekšnesumu. Jo īpaši iespaidīgas bija Balthazar dalībnieku vokālās spējas, kas visspilgtāk izcēlās pašās uzstāšanās beigās. Jāpiebilst, ka iesildītāji uz skatuves kāpa par 20 minūtēm vēlāk, nekā paredzēts, bet Editors uzstāšanās sākās pusstundu vēlāk par gaidīto.

Birmingemas apvienība atklāja koncertu ar jau šajā tūrē ierasto ievadu, jaunā albuma pirmo dziesmu Sugar, kas tika spēlēta, uz skatuves valdot pustumsai. Visai drīz Editors ķērās pie hītiem And End Has a Start un Munich, pamazām ieskrienoties — vokālists Toms Smits vēl uzstāšanās sākumā bija visai atturīgs un, lai arī skraidīja pa skatuvi gana aktīvi, īpaši daudz emociju neizrādīja. Eat Raw Meat = Blood Drool laikā dziedātājs jau bija ieskrējies un pēc klavieru partijas beigām pat pamanījās uzkāpt uz instrumenta. Arī basģitārists Rasels Līčs ar laiku kļuva arvien aktīvāks.

Publikas attieksme bija visai līdzīga, augstāko punktu sasniedzot koncerta beigu daļā. Kopumā gan to, tāpat kā skaņas kvalitāti, varēja vēlēties labāku. Vairākas reizes vokāls bija pārāk kluss, gluži tāpat kā Džastina Loklija vadošā ģitāra (par to īpaši žēl bija Bones izskaņā). Koncerts kopumā ilga aptuveni stundu un 50 minūtes, izskanot gandrīz visiem Editors lielākajiem hītiem — no tiem netika nospēlēta vienīgi Blood. Spilgts brīdis bija jaunā albuma galvenā singla A Ton of Love nospēlēšana, tāpat atmiņā paliks arī The Phone Book. Akustiskās ģitāras problēmu dēļ Smits to izņēmuma kārtā nospēlēja ar elektrisko, piebilstot, ka tā droši vien gadījās pirmo un vienīgo reizi.

Pamatprogrammas beigu daļā pamatīgo emociju lādiņu deva Smokers Outside the Hospital Doors un Honesty, kas mierīgāko Fingers in the Factories padarīja nedaudz lieku — kāda no iepriekš pieminētajām kompozīcijām šajā gadījumā noteikti būtu bijis veiksmīgāks noslēgums. Editors pēc pauzītes atgriezās vēl uz trim dziesmām — episko, sintezatoriem piepildīto Bricks and Mortar, emocionālo jaunā ieraksta Nothing (tās laikā Smits jau atkal uzrāpās uz klavierēm) un himnisko Papillon, kas, visticamāk, izpelnījās vislielāko publikas atbalstu. Te gan jāpiebilst, ka pagarinātā dziesmas izskaņa, kuru Editors spēlē jau kopš pagājušā gada, man īpaši pie sirds neiet, taču emocionālas beigas tā radīt spēja.

Skatuve kopumā bija visai vienkārši iekārtota, par galveno vizuālo elementu kalpojot vairākiem prožektoru stabiem. Apgaismojums bija labs, taču nevarētu teikt, ka bija daudz brīžu, kad varēja redzēt ko patiešām iespaidīgu. Tiesa, tas pat nebija tik svarīgi — kopumā Editors uzstāšanās kvalitāte bija teicamā līmenī, Smitam lieliski demonstrējot savu fantastisko vokālu un pārējiem tikpat veiksmīgi piebalsojot. Šis koncerts nebija tik izcils, lai es tagad kliegtu, ka viņiem obligāti jāatgriežas Latvijā arī nākamajā tūrē, taču pietiekami kvalitatīvs, lai šāds fakts tikai priecētu.

Izpildīto dziesmu saraksts:

1. Sugar

2. Someone Says

3. An End Has a Start

4. Munich

5. Bones

6. Eat Raw Meat = Blood Drool

7. Two Hearted Spider

8. You Don't Know Love

9. Formaldehyde

10. Bullets

11. A Ton of Love

12. The Phone Book

13. Like Treasure

14. All Sparks

15. The Racing Rats

16. Honesty

17. Smokers Outside the Hospital Doors

18. Fingers in the Factories

Piedevas:

19. Bricks and Mortar

20. Nothing

21. Papillon

Foto: Edgars Kalmēns, tvnet.lv