Koncerta apskats: Will Butler + Sister Squares Palladium koncertzālē
Indie mūzikas grandi Arcade Fire kā viens vesels līdz šim Latvijā ir viesojušies tikai vienu reiz, pirms pieciem gadiem. Bet jau kopš tālā 2008. gada Latviju laiku pa laikam dažādās formācijās ir apciemojuši grupai pietuvināti ļaudis. Vispirms ar koncertu klubā Depo uzstājās Bell Orchestra, kuras sastāvā ir ģitārists Ričards Rīds Perijs un pavadošās grupas vijolniece Sāra Noifelde. Astoņus gadus vēlāk Durbē Sāra uzstājās ar soloprogrammu. Nu bija pienācis laiks arī kādreizējā pamatsastāva dalībnieka Vila Batlera vizītei, kurš Rīgā viesojās ar ansambli Sister Squares.
Lai arī sākotnējā preses relīzē Arcade Fire vārds kontekstā ar šo koncertu netika minēts, ir visai skaidrs, ka mūziķa pagātnes darbi ir galvenais iemesls šim notikumam Palladium koncertzālē. Koncertam tuvojoties gan šis tabu tika noņemts un organizatoru publiskajā komunikācijā arvien biežāk tika uzsvērta Vila iepriekš sastrādātais. Tiesa gan, tas vai nu neaizsniedza Arcade Fire cienītājus, vai līdz galam tos neuzrunāja, jo publika diemžēl varēja būt daudzskaitlīgāka. Te gan jāpriecājas, ka pēdējo pāris gadu laikā Palladium arī pirmajā stāvā ir ievesti aizkari, kas telpu vizuāli sašaurina, tādējādi padarot kopējo atmosfēru daudz patīkamāku, un īsti nerodas vēlme šo pasākumu salīdzināt ar savulaik vēl bēdīgāk apmeklēto Tune-Yards koncertā. Kas priecē, gluži kā toreiz, arī šoreiz apmeklētāju daudzums neietekmēja uzstāšanās kvalitāti vai tās pēcgaršu.
Will Butler + Sister Squares ir visai jauns projekts, kura debijas albums iznāca vien pirms diviem mēnešiem. Ja Batlera solo debijas plate Policy un tam sekojošais ieraksts Generations bija visai roķīgi, tad Sister Squares pievienošanās skanējumu ir padarījuši vieglāku un melodiskāku. Arī koncerta setlistes pamatā bija tieši nesen iznākušais albums. No iepriekšējiem ierakstiem izskanēja lielāko ievērību guvušie skaņdarbi Take My Side, Anna, Surrender un Bethlehem. Bet izvēle galvenokārt par labu dejojamākiem skaņdarbiem no projekta ar Sister Squares gan attaisnojās, sanākušajiem nekautrējoties arī no kāda deju soļa.
Jaunā albuma dziesmas dzīvajā skanēja avangardiskāk kā ierakstā, to pastiprināja arī laikmetīgi kustību elementi gandrīz katrā no skaņdarbiem. Tie, kuri atceras Vila ārdīšanos Mežaparka Zaļajā teātrī, rāmu uzstāšanos no viņa visticamāk arī negaidīja. Toreiz viņš gan rāpās pa skatuves konstrukcijām, gan vienā no dziesmām sita bungas tik stipri, ka pārplēsa plēvi. Arī uz Palladium skatuves viņš ļāvās ekspresīvām kustībām. Piemēram, noslēdzošās dziesmas Long Grass laikā viņš paguva gan uz brīdi nolekt no skatuves, gan pašā izskaņā, straujā tempā, izskriet skatuvi no viena gala līdz otram līdz spēku izsīkumam.
Starp dziesmām Vils minēja, ka pirmo reizi Latviju apmeklēja pirms gandrīz divdesmit gadiem. Savulaik strādājis viesnīcā ASV, kur kolēģu vidū bija daudz tautiešu no Baltijas valstīm un Austrumeiropas, kā rezultātā ciemojās Rīgā jau toreiz. Kad viņam piedāvāja savu tūri uzsākt tieši Latvijā, nevilcinoties, viņš teica “jā”. Vērīgākie būs arī iepriekš manījuši, ka dziesmas Arrow of Time videoklipā pavīd Jūrmalas vārds. To vienā no intervijām Vils skaidroja ar kāda paziņas, Bruklinā esošas pirts īpašnieka, ar Latviju saistīto izcelsmi. Atceroties tostarp stāstu no Arcade Fire senākiem laikiem, kad uz skatuves mēdza atrasties Latvijas karogs, šķiet, ka šis koncerts arī pašam Vilam bija visai personīgs. Gandrīz uzreiz pēc tā viņš ar grupas biedriem iznāca ārā arī apsveicināties ar sanākušajiem, parakstīt plates un nofotografēties.
Vienā vārdā koncertu varētu dēvēt par sirsnīgu. To un siltumu varēja just ne tikai uzrunā starp dziesmām vai pēc koncerta, satiekot mūziķus zālē, bet arī dziesmu izpildījuma laikā. Vai mums būs lemts vēl kādu reizi satikties Latvijā ir grūti teikt, bet Vilam ar Sister Squares šis bija lielisks ievads Eiropas tūres tālākajam ceļam. Un kas to lai zina, varbūt šis būs iemesls reiz vēl atgriezties, un nākamreiz ataust atmiņā piedzīvoto šajā reizē.