Pulse of Nebulae - Pulse of Nebulae

Latvijas metāla mūzikas skatuve pēdējo gadu laikā, šķiet, sevi ir izsmēlusi. Jaunas grupas parādās arvien retāk, nozīmes vērti albumi, šķiet, iznāk vien pāris reizes gadā. Starp jaunajām grupām noteikti ir jāpiemin šodienas stāsta galveni varoņi Pulse of Nebulae, kuri tik tikko izdevuši savu debijas albumu, kurš ir nosaukts pašas grupas vārdā, un ir domāts kā konceptalbums par cilvēka lomu kosmosā, vai kaut ko tamlīdzīgu, taču, godīgi sakot, lasot tekstus ir grūti saprast kopējo konceptu — lai gan ir vienota tematika, simboli un idejas, kas pāriet no dziesmas uz dziesmu, nepamet sajūta, ka grupa ir mēģinājusi uzlēkt augstāk par savām liriskajām spējām.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka bungas albumā spēlē bijušais Soilwork un pašreizējais Megadeth buņģieris Dirks Verbauens, kas ir ļoti labi pamanāms gandrīz visās dziesmās, jo bungas konstanti ir augstā līmenī. 

Albums sākas ar dziesmu Elusive Elation, kura raksturo grupas kopējo skanējumu, kas, grupas vārdiem, ir kaut kas starp death, progressive, groove un melodic death metālu. Un, lai gan albumā ir dzirdami gandrīz visi šie elementi (šaujiet mani nost, bet no groove neko nesadzirdēju), galvenā iedvesma albuma tapšanā viennozīmīgi ir bijusi grupa Amon Amarth. Ja nezinātu, ko es klausos, varētu apzvērēt, ka ir pārslēgusies dziesma un skan kāds no vikingu metāla grupas nezināmākajiem skaņu darbiem. Gan ģitāras, gan vokāls, gan bungas — viss veido ļoti kvalitatīvu melodisko death metālu, kurš albuma gaitā pāriet Dream Theater iedvesmotā progresīvajā metālā ar interesantām taustiņu partijām un dažām tempu maiņām. Kā viens no albuma interesantākajiem gabaliem ir jāizceļ 201, kurš ir gandrīz vai kā spoken word ar interesantu muzikālu pavadījumu un atstāj visspēcīgāko pēcgaršu.

Lai gan ieraksts ir relatīvi īss (tikai astoņas dziesmas) tas cieš no problēmas, kas itin bieži ir sastopama jaunu metāla grupu debijas platēs — pārāk spēcīgi ir jūtama mūzika, kas patīk pašiem mūziķiem. Izņemot augstāk minēto 201, visas pārējās dziesmas tik ļoti līdzinās citu grupu skaņu darbiem, ka varētu iekļauties šo mākslinieku b-pušu kolekcijā un neviens to īsti nepamanītu.

Neskatoties uz oriģinalitātes trūkumu, albums ir kvalitatīvs. Netrūkst labi izdomātu ģitāras melodiju un patīkami izdziedātu vokālu. Šajā brīdī iederētos teikt, ka priekš Latvijas grupas albums ir labs, taču šī klasifikācija nepamatoti pazemina Latvijas metāla skatuves potenciālu, jo, lai gan albums ir kvalitatīvs, to nosaukt par labu ir grūti, un ir vienalga, vai šī ir Latvijas vai Paragvajas metāla scēna. Jo, neskatoties uz to, ka mūziķi savu arodu pieprot, ierakstam pietrūkst satura. Cerams, ka ar šo ierakstu no sistēmas būs izdabūtas visas ne līdz galam aizmirstās kaver dziesmas, kas gan jau, ka spēlētas agrāk, un puiši būs gatavi ierakstīt kaut ko oriģinālu. Bet pagaidām jāsecina, ka prasme spēlēt instrumentus nenozīmē prasmi sarakstīt oriģinālas dziesmas.

6/10