Beach Baby - No Mind No Money
Runājot par jauniem mūziķiem, Anglija ir pārpilnības rags — šķiet, katru otro nedēļu no lietainajiem krastiem līdz mūsu ausīm nonāk kāda jauna grupa ar potenciālu un talantu. Tas, cik ļoti šis potenciāls tiek īstenots, ir otršķirīgi, jo ar tādu daudzumu grupu būs iespaidīgi, ja kaut 10% no šīm grupām sasniegs vērā ņemamus panākumus. Tas noved pie šodienas varoņiem Beach Baby, kuru debijas albums No Mind No Money iznācis šodien. Pati grupa apgalvo, ka iespaidojušies no sešdesmito gadu popmūzikas, astoņdesmito gadu jaunā viļņa, un deviņdesmito gadu vienaldzīgās attieksmes. Kopumā tas izveido samērā vienkāršu skaņas paleti, kurā dominē dream pop un indie pop noskaņas, kas savijas ar dažbrīd vienaldzīgiem, dažbrīd Freida cienīgiem tekstiem.
Muzikāli šis albums ir ideāls fona albums, kurā nav pārlieku jāiedziļinās, dziesmas ir ausij vienkārši uztveramas un necenšas nomākt sajūtas ar pārlieku sarežģītām formulām. Jāuzteic ir ieraksta producents, jo vokāli ļoti patīkami savijas ar mūzikas instrumentiem, un neiedziļinoties tekstos, kļūst par vēl vienu mūzikas instrumentu. Patīkami pārsteidz ģitāras partijas, kuras, lai gan bieži tiek nomāktas ar sintezatoriem, savos slavas brīžos ir diezgan asprātīgi izdomātas un atsvaidzinošas.
Liriski albums ir grupas solista Lorenca Pamfrija apcere par to, ka divdesmitgadniekam būt ir grūti. Ir tipiskie temati — pazaudēta mīlestība, naudas trūkums, alkohola lietošana. Taču komplektā ar šādu mūziku dažbrīd tas atstāj nelielu nesaprašanu, jo tādās dziesmās kā U R, kur tiek dziedāts Put your nails into your gun, walk into the setting sun, liriskais saturs diezgan ļoti kontrastē ar saulaino muzikālo noskaņu, ko rada pārējā grupa. Iespējams, ka tas ir apzināti darīts, lai radītu šo nesaskaņu. Ja tā, tad malači, bet iekšēji nepamet sajūta, ka šie teksti ir radīti vēl brīdī, kad grupa bija tikai divi puiši ar akustiskām ģitārām, jo daudzi no šiem tekstiem daudz labāk iederētos folkmūzikā, nevis new wave iedvesmotā indie pop ierakstā.
Šis ir viens no tiem albumiem, kura nosaukumu atcerēsies reti kurš, izņemot grupas dalībniekus un viņus radus un draugus. Taču tas nenozīmē, ka albums būtu slikts. Drīzāk gan to, ka viņš ir tieši tik labs, lai būtu nepamanāms. Jo albums neizceļas gandrīz ar neko, izņemot tituldziesmu No Mind No Money, kura ir visvairāk atmiņā paliekošā. Taču jebkura dziesma varētu skanēt tādās vietās kā Nemiers vai Depo un tur tā nešķistu ārpus vietas.
Kopumā var teikt, ka šis ir albums, kurš ir labs, bet nav atmiņā paliekošs, taču viennozīmīgi būs interesanti dzirdēt, ko šī grupa radīs nākotnē, jo potenciāls tur ir.
7/10
