10 dziesmas šai nedēļai (N #07)

Kad pēdējo reizi Tu ieskatījies savas dvēseles dziļākajos nostūros? Kad pēdējo reizi Tu ar ko aizrāvies? Kad pēdējo reizi Tu biji brīvs...

Šonedēļ mēs daudz domājam par mīlestību. Tas nu jau aizgājušās Valentīna dienas kontekstā. Vienam tā ir salda kā šokolādes sirds, vai sūra kā mežābols... Es to salīdzinātu ar nostieptu ģitāras stīgu, kas skan tik labi cik mēs to protam provocēt. Tā var būt nepieradināta, mežonīga un traka kā prērijā auļojoša jauna kumeļa soļu dipoņa. Tā var būt smeldzīga kā dzīvē daudz pieredzējuša klaidoņa žēla nopūta. Tā var būt kareivīga kā ievainota spartieša kaujas sauciens. Tā var būt kā nemierīgs okeāns, kurā dzirdami jūrnieku vaidi turoties pie vētras plosīta burinieku vantīm. Pats galvenais tā ir patiesa, īsta un dabīga.

Tad nu šonedēļ piedāvāju dziesmas, kur ģeniāli muzikālie sludinātāji provocē ģitāras stīgas, izvilinot visdaudzkrāsainākos emocionālos stāstus, kas ne vienmēr būtu ieliekami klasisku mīlas romānu klasifikācijā, jo mīlestība pati par sevi ir universāla vērtība.

1. The White Stripes Screwdriver

Pirms divām nedēļām, 2. februārī, mūzikas pasauli satricināja ziņa, ka Vaitu pāris ir izlēmuši oficiāli izbeigt savu profesionālo sadarbību. Laikrakstos, žurnālos un interneta vietnēs sāka parādīties rakstu sērijas ar nosaukumiem kā: “The White Stripes — mūzikas pēdējā lielā rokgrupa” COS, “The White Stripes — Kā mani savaldzināja viņu kaisle un trakums” Laura Barton The Guardian, “The White Stripes — Pieminot Detroitas roka varoņus” Stevie Chick The Guardian. Tad nu arī mans veltījums šim nepieradinātajam rokmūzikas kolektīvām ir dziesma no The Whites Stripes debijas albuma The White Stripes. Tiem kuri vēlas turpināt gremdēties šī kolektīva īpaši retajos muzikālajos šedevros iesaku paciemoties žurnāla self-titled lappusēs.

2. The Dead Weather Blue Blood Blues

Šo es sauktu par vienu no iemesliem kāpēc mani nepārsteidza ziņa par The White Stripes darbības izbeigšanu. The Dead Weather protams nav The White Stripes, bet tas ir 'tam' vistuvākais no Džeka Vaita sānsoļiem. Es pat uzdrīkstētos apgalvot, ka sadarbība ar The Raconteurs cīņu biedru Džeku Lourensu, The Kills solisti Elisoni Moshartu un Dīnu Fertita no Queens Of Stone Age ir cita līmeņa The White Stripes. Blue Blood Blues ir ievada gabals manuprāt vienam no aizvadītā gada lieliskākajiem, dzīvākajiem un “džamīgākajiem” (atvasinājums no Jam Session) albumiem Sea Of Cowards.

3. Captain Beefheart & The Magic Band Electricity

Ja šīs nedēļas dziesmu sarakstu esmu iesācis ar Džeka Vaita daiļradi, tad nedrīkstu nepieminēt Amerikas avantgardroka un blūzroka kolorīto personību Captain Beefheart, kura darbi ir ietekmējuši jau pieminēto Džeku Vaitu un arī Elisoni Moshartu. Electricity ir iekļauta 1967. gadā izdotajā Captain Beefheart & The Magic Band debijas albumā Safe As Milk.

4. Death From Above 1979 Romantic Rights

Kanādiešu duets, kas spēlē līdzīgā komplektācijā kā The White Stripes — bungas un ģitāra. Death From Above 1979 līdzība ar to nebeidzas. Džese Kīlers mīl koķetēt ar blakus projektiem, zināmākais no tiem ir elektroniskās deju mūzikas kolektīvs MSTRKRFT “Master-Craft”. Grupa savu darbību oficiāli bija izbeigusi 2006. gadā, bet par prieku viņu daiļrades cienītājiem, šogad mākslinieki ir izlēmuši atsākt aktīvo darbību un būs redzami jau aprīlī Coachella mūzikas festivālā. Romantic Rights ir iekļauta vienīgajā kolektīva studijas albumā You're a Woman, I'm Machine (izdots 2004).

5. Ian Dury & The Blockheads Hit Me With Your Rhytm Stick

Vienā sarakstā ar protopanka kustības pārstāvi Amerikas krastos Captain Beefheart, es noteikti vēlos ielikt, tik pat kolorītu personību britu zemē, Īanu Djūriju. Tiem kuri vēlas iepazīties tuvāk ar vīru, kas angļu valodā ieviesa apzīmējumu Sex & Drugs & Rock & Roll rekomendēju noskatīties pagājušā gadā iznākušo tāda paša nosaukuma mākslas filmu. Dziesma Hit Me With Your Rhytm Stick ir izdota tikai kā singls (1978. gada 23. novembrī). Atsevišķās albuma Do it Yourself kompilācijās tā parādās kā bonusa dziesma.

6. Talking Heads Psycho Killer

Amerikas mūzikas skatuve nav iedomājama bez Ņujorkas stilīgākā gada ellē varoņiem Talking Heads. Tāpat kā tā laika Ņujorkas skatuves pārstāvji Ramones un Blondie arī Talking Heads par savām mājām sauca leģendāro Lielā Ābola klubu CBGB. Psycho Killer ir iekļauta Talking Heads debijas albumā Talking Heads: 77 (izdots 1977. gadā).

7. Minor Threat In My Eyes

Turpinot šķetināt amerikas panku kultūras fenomenus ir jāapskatās arī uz hardcore pionieriem Minor Threat, kuru līderis Aiens Makkejs ir uzskatāms par vienu galvenajiem hardcore panku kustības veicinātājiem visā pasaulē. Saskaņā ar tā laika iespējām un panku kultūras ētiku, grupas pašas izdeva savus ierakstus, galvenokārt, lai popularizētu savus dzīvos šovus. Kā lielisks piemērs no tā laika jumtu noraujošiem pasākumiem ir absolūti grandiozs fragments no Minor Threat 1982. gada 20. novembra uzstāšanās Ņūdžersijas klubā Buff Hall. Dziesma In My Eyes ir iekļauta 1981. gadā Minor Threat pašizdotajā EP In My Eyes.

8. Fugazi Waiting Room

Jau iepriekš pieminētais Aiens Makkejs ir tiešā veidā ietekmējis 90to gadu mijas post-hardcore kulta grupas Fugazi daiļradi. Pēc Minor Threat izjukšanas un vairākiem mēģinājumiem izveidot jaunu grupu Aiens Makkejs nonāca līdz idejai par projektu, kas spēlētu, ko līdzīgu The Stooges ar regeju. Tā radās Fugazi. Dziesma Waiting Room ir iekļauta 1988. gadā izdotajā EP 7 Songs.

9. Rage Against The Machine Bulls On Parade

Moderno revolucionāru un protestētāju elkgrupa Rage Against The Machine ir neatņemama mūsdienu popkultūras sastāvdaļa. Pateicoties šai Losandželosas četrotnei masu popkultūrā ienāca muzikālo žanru apzīmējumi kā repmetāls un fankmetāls, kas savu kulmināciju sasniedza 90tajos. Grupas galvenie līderi Zaks de la Roša un Toms Morello ir aizrautīgi universālo tiesību aktīvisti, kas nekautrējas savu pārliecību izpaust ne tikai mākslinieciskajā daiļradē, bet arī izlēmīgā rīcībā, realizējot dažādas mākslas performances un iesaistoties demonstrācijās. RATM muzikālo daiļradi var salīdzināt ar molotova kokteili, kas pildīts ar panka, repa, hip-hopa un trašmetāla sastāvdaļām lido korporatīvās Amerikas virzienā, protestējot pret tās imperiālistisko politiku. Plašākai uzziņai par muzikālā protesta formām un protesta mākslu kā tādu RATM daiļradē ir vērts noskatīties dokumentālo filmu Rage Against The Machine — Revolution in The Head. Dziesma Bulls On Parade ir pirmais singls no 1996. gadā izdotā otrā studijas albuma Evil Empire.

10. The Nightwatchman Road I Must Travel

The Nightwatchman ir Rage Against The Machine ģitārista Toma Morello solo projekts, kurā tas realizēja savas muzikāli un politiski idealoģiskās ambīcijas, kas bija par iemeslu nesaskaņām ar otru RATM līderi Zaku de la Rošu. Viens no lieliskiem piemēriem, kur meistarīgi ir integrēti Amerikas protesta mūzikas vēstures līkloči un saglabāts mūsdienu popkultūras aktuālais pieprasījums. Road I Must Travel ir iekļauts The Nightwatchman debijas albumā One Man Revolution (izdots 2007. gadā)

Šīs nedēļas dziesmu playliste pieejama šeit.