Pagājušajā nedēļas nogalē Lielbritānijā notika viens no senākajiem šīs zemes mūzikas festivāliem - Isle of Wight Festival. Par britu Vudstoku dēvētais pasākums ik gadu Wight salā pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Šogad klausītājus ar savu uzstāšanos priecēja daudzi augstas raudzes mākslinieki, tostarp The Strokes, Blondie, Florence and The Machine, Pink un Sers Pols Makartnijs. Piedāvājam nelielu ieskatu spilgtākajos festivāla brīžos.

Mans stāsts un jauno mākslinieku rekomendācija sasaucas ar iepriekšējā publikācijā ilustrēto motīvu par Mančesteru un Britpopu ar to atšķirību, ka tas, par ko es stāstīšu varētu būt noticis desmit gadus iepriekš pirms ikdienas cilvēks uzzināja, kas ir Īans Brauns un The Stone Roses.

Britpop! Cool Britannia! Madchester! Tie jau ir ar bārdu apauguši saukļi, kas laika gaitā ir ieguvuši neatsveramu vērtību pasaules mūzikas apritē un raksturo absolūti unikālo kultūras fenomenu, kas Anglijai atgrieza mūzikas modīguma noteicējas titulu. Fenomens, kas atkal pulcēja cilvēkus klubos, zālēs, stadionos un festivālos. Fenomens, kas atkal uznesa mūziku pāri visam. Fenomens, kas radīja sprādzienu industrijā un deva nepieciešamo grūdienu saistītajām jomām kā izklaide, māksla un mode.

Pēc lielajām mūzikas mekām - Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, pirksts kartē ir uzdūries uz teiksmainās Īslandes, kas atrodas pa vidu starp abām pasaules daļām Eiropas un Amerikas.

Valsts, kas pasaulei ir dāvājusi fantastiskus mūziķus un mūziku: Bjork, Gus Gus, Sigur Ros, Mum un tagad arī droši var teikt – FM Belfast.

„Šodienas” lielākā intriga un „Rūpīgāk” glabātais noslēpums britu mūzikā – Chapel Club! Ir pieejamas profesionālas preses relīzes par grupas biogrāfiju un mūziku, sajūsmas pilnas atsauksmes (BBC Newsbeat, The Fly, NY Post) par grupas potenciālu un pirmo iespaidu, bet vispasaules tīmeklī ļoti maz pieejamu audiovizuālu uzskates līdzekļu.

Mančesteras skumju un Losandželosas „poptisma” sajaukums, tā raksturojot šo grupu raksta britu Guardian.

Pirmais mixtape ar dziesmām, kas man skanēja, veidojot eRoku.

Trīs, mūzikas apsēstu, jauniešu kolektīvs no Ziemeļīrijas pilsētas Bangoras – Two Door Cinema Club, kuru mūzikai ir atsvaidzinoša elektropopa, britpopa, folkroka un afro bītu sintēze. Sajūtas, kas pārņem klausoties ierakstus ir draiska nebēdnība vasaras naktī. Dzirkstošs šampanietis un svaigas zemenes.

Bieži vien nākas no cilvēkiem dzirdēt apmēram šādus jautājumus - kas ir tā mikrofonā spļaušana, kā to dara, no kurienes šis mūzikas veids nāk? Pavisam noteikti mikrofonā spļaušana jeb bītbokss ir kaut kas jauns Latvijā, vismaz cilvēkiem, kuri par to nav īpaši interesējušies no dažādiem uzziņas avotiem. Lai jums taptu skaidrāks, kādi pasaulē zināmi mākslinieki ir sastopami bītboksa lauciņā un ko viņi īsti dara, es izveidoju šo blogu ar saviem iecienītākajiem bītboksa video. Priekā!

Par to, kādu Ziemassvētku mūziku klausos es.

Jau ir pagājušas pāris dienas kopš gada svarīgākā mūzikas notikuma lielākajā daļā Austrumeiropas un Balkānu, un šis ir īstais brīdis, lai veiktu nelielu apkopojumu par pasākumu.

Piedāvāju vēlreiz noklausīties manis sastādītu 2010. gada Valentīna dienas topu.