« Iepriekšējā lapa·Nākamā lapa »

Šoreiz par to, kāds šīs vasaras galvenais festivāls šķita man.

Atgriežoties pēc pāris dienu meditējoši pārpildīta atvaļinājuma, vēlos iesākt jaunu rubriku, kurā tiks pievērsta uzmanība karstiem un seksīgiem remiksiem. Pirmajā epizodē LCD Soundsystem.

Līdz šim savos meklējumos pēc jauna skaņas avota esmu staigājis pa zemes virsu vai vismaz ir bijusi skaidra saprašana, kur es esmu, kā es tur nonācu un kāpēc es tur atrodos. Šoreiz, draugi, viss ir pavisam savādāk.

Sestdien, 3. jūlijā, Kongresu namā noslēdzās Rīgas Ritmu 2010 Vasaras koncertu sērija. Uzstājās daudznacionālā Sebastiana Šunkes grupas un Olvido Ruisas apvienība, kā arī amerikāņu projekts Soulgrass meets Blues.

Piektdien, 2. jūlijā, Kongresu namā norisinājās Rīgas Ritmu 2010 otrais koncerts. Uzstājās par akustiskās ģitāras Džimiju Hendriksu dēvētais itālis Antonio Forčione un interesantais Francijas trio Sashird Lao.

Vasarai tuvojoties savam pilnbriedam arvien izteiktāka ir vēlme vērst skatu okeāna virzienā. Klasiska sen galvā iesēdusies asociācija ir par saulaino Kaliforniju, kur sešdesmito gadu otrajā pusē, tveices nomākto, jauniešu prātus aizrāva „psihodēlija” un vēlme realizēt sevi, savu iztēli caur poēzijas un mūzikas sintēzi, zīmējot abstraktas sajūtas.

Jau desmito gadu Rīgā notiek džeza festivāls "Rīgas Ritmi". Dažādi saistīti pasākumi notiek Vērmanes dārzā, pie Origo, klubā "Artelis" un citur, tomēr es devos noklausīties uzstāšanās Kongresu namā.

Vairāk kā 200 tūkstoši cilvēku viesojās Vortijas fermā (Worthy Farm) pie Maikla Īvisa (Michael Eavis), lai svinētu „saulgriežu svētkus” lielākajā, dubļainākajā un skaļākajā modernās mākslas un mūzikas festivālā pasaulē.

Daudzi Latvijā jau noteikti ir gaidās par mūsmāju vasaras festivāliem, kuri šogad solas būt īpaši krāšņi, bet no 23.-28.jūnija Anglijas ciematā Piltonā norisināsies pasaules lielākais brīvdabas mākslas festivāls, kurš šogad solas būt īpašs-kā nekā festivālam aprit 40 gadu.

Vēl tikai nedaudz vairāk kā 13 stundas (šī raksta tapšanas brīdī) ir atlikušas, līdz mūsu radio aparātos atskanēs ilgi aprunātais un gaidītais Radio 101.

Man patīk, ka domas līdzīgi krītošām zvaigznēm atnāk pašas par sevi. Ir jāspēj tikai iedomāties vēlēšanos, vai arī noķert to aiz astes un kā lidojošu pūķi palaist zilajās debesīs, lai vēja brīzes to vada.

Ik dienu pasauli satricina lielāka vai mazāka izdoto albumu čupiņa. Skaidrs, ka liela daļa no šiem albumiem nekad tā patiesi nebūs ievēroti, bet reizēm gadās, ka iznāk kāds klasisks albums, kura kopijas no veikalu plauktiem ātri pazūd, tādēļ mūzikas biznesmeņiem nākas domāt par šo albumu pārizdošanu. Šajā rakstā par pāris klasiskiem un pavisam noteikti ģeniāliem albumiem, kuri ir pārizdoti pēdējā gada laikā.

1990. gadi mums sagādāja grandžu un britpopu. Dekādes beigās dažas grupas izjuka, citas mainījās. Kas notiek tagad?

Savos iepriekšējo stāstos par jaunajām mūziķu apvienībām es kavējos mums tik ļoti zināmajā un ierastajā Eiropā ar īsu acumirkli šovbiznesa mekas Amerikas virzienā. Šoreiz esmu nolēmis nostāties ar kājām gaisā un uz pasauli apskatīties no dienvidu puses. Šī stāsta galvenā pietura būs mītiskā un tik savādā zeme – Austrālija.