Chairlift — Crying In Public

Chairlift ir grupa, par kuras eksistenci ik pa laikam gadās aizmirst un atcerēties tikai izdzirdot kādu viņu dziesmu vai uzzinot par jaunu albumu no viņiem. Tam varētu būt saistība gan ar to, ka kaut ko jaunu viņi izdod reizi četros gados, gan ar to, ka, lai gan viņu albumi ir bijuši solīdi, dziesmu, kas pamatīgi iespiežas atmiņā, tajos ir maz (par tādu uzskatu vienīgi pirmā albuma singlu Bruises). Tomēr šķiet, ka ar šomēnes gaidāmo trešo dueta albumu Moth tas vairētu mainīties. Dauzdsološi bija jau pirmie albuma singli Ch-Ching un Romeo, bet nupat iznākušais Crying In Public ir līdz šim veiksmīgākais no tiem. Tā ir skaista, pieklusināta un emocionāla popdziesma, kas Kerolainas Polačekas vokāla skanējuma dēl nedaudz atgādina Imodženu Hīpu vai viņas projektu Frou Frou (vai, kā izteicās kolēģis Rūdolfs, Hīpas producēto dziesmu pēdējā Teilores Sviftas albumā). Jā, dziesmas piedziedājums nedaudz balansē uz banalitātes robežas, bet to nepārkāpj, un šādas lipīgas melodijas, iespējams, ir tieši tas, ka Chairlift šobrīd ir nepieciešams.