Intro.lv 2020. gada labāko dziesmu TOP 25

Pirms pāris dienām jau rakstījām, cik sarežģīts process šogad bija labāko albumu topa izveide — teicamu ierakstu netrūka, katram bija savi favorīti, un loģiski, ka, lai vai kā to arī negribētos, visi ieraksti, kas to varbūt arī būtu pelnījuši, vienlaicīgi atrasties pirmajā vietā nevar.

Dziesmu kontekstā šī sāncensība ir vēl jo izteiktāka — blakus visiem izcilniekiem ar teicamajiem albumiem, šeit konkurencē pievienojas arī tie mūziķi, kuru ieraksti šogad kopumā nebija tik veiksmīgi, kā arī tie, kas līdz pilnmetrāžas darbam nemaz netika. Tas viss kopumā radīja augsni pamatīgai sacensībai ne tikai par topa augstākajām vietām, bet arī par iekļūšanu TOP 25, kas pats par sevi izvērtās ļoti sarežģīts uzdevums. Izcilu dziesmu šogad bija tik daudz, ka pat vairāku redakcijas locekļu personīgie gada singli palika aiz lielā topa svītras, taču tas tikai vēlreiz pierāda — šajā sarakstā ir iekļuvuši labākie no labākajiem. Tieši tāpēc — ar prieku un lepnumu prezentējam 25 šī gada labākās dziesmas Intro.lv versijā!

25. Dua Lipa — Break My Heart

To, ka kāda no Dua Lipas dziesmām būs atrodama šajā topā mēs zinājām uzreiz. Atlika vien noskaidrot, kurš no Future Nostalgia pieciem lieliskajiem singliem to ir pelnījis visvairāk. Don’t Start Now savu uzvaras gājienu sāka vēl pirms publicējām pērnā gada topu, tāpēc automātiski atkrita, savukārt, no pārējā kvarteta mūsu lēmums nosliecās par labu Break My Heart — brīnišķīgam disko, kurā saklausāma arī leģendārās INXS dziesmas Need You Tonight ģitāras partija. Break My Heart ir no tām dziesmām, ko pietiek dzirdēt tikai vienu reizi, lai tā skanētu galvā un paliktu prātā vēl ilgu laiku, tāpēc esam visai droši — gan jau pieķersiet sevi kādā brīdī pēkšņi dungojot reti lipīgo piedziedājuma meldiņu.

24. Charli XCX — forever

Nav noslēpums, ka pandēmija ir krasi ietekmējusi cilvēku attiecības, liekot daudziem pāriem šķirties vai arī būt spiestiem nebūt kopā ļoti ilgu laiku ceļošanas aizliegumu dēļ. Toties citiem šis laiks ir devis iespēju satuvināties un pavadīt daudz vairāk laika kopā, un Charli XCX šajā gadījumā nav izņēmums. Ja pirms pandēmijas viņa ar savu septiņus gadus ilgo draugu bija uz šķiršanās robežas un mēģināja uzturēt attiecības, dzīvojot tūkstošiem kilometru vienam no otra, tad karantīna bija sava veida svētība viņu attiecībām un deva abiem daudz laika, ko pavadīt kopā ne tikai vienā pilsētā, bet pat vienā mājā. Tādēļ liela daļa no Čārlijas albuma, kā arī pirmais singls forever, ir par šīm attiecībām, kā arī bailēm un bezgalīgu mīlestību, kas iet roku rokā ar tām. Lai paspilgtinātu šīs emocijas, Čārlija palūdza saviem faniem iesūtīt videoierakstus ar viņiem mīļām lietām/vietām/cilvēkiem, kas beigās tika samontēti spraigā kolāžā, par iedvesmu ņemot Jim-E Stack videoklipu dziesmai Deadstream, kur līdzīgā manierē bija samontēti dažādi video no sociālās platformas Vine, kas aizkustināja Čārliju līdz asarām. Arī forever videklipam ir lieliski izdevies noķert šīs izjūtas un dziesmas kulminācijā tik tiešām jākož vaigos, lai nesāktu raudāt no emociju pārplūduma.

23. BENEE feat. Gus Dapperton — Supalonely

Jaunzēlandiešu jaunkundzes BENEE izlaušanās hits Supalonely trāpījās īstajā vietā un laikā. Oriģināli izdots vēl pagājušā gada beigās, līdz slavas mirklim tam bija jāpaciešas aptuveni četrus mēnešus, kad, līdz ar vispasaules pārvietošanās ierobežojumiem, šī dziesma ātri vien kļuva par lielu hitu TikTok, pēc tam tikpat ātri iegūstot arī pamatīgu popularitāti ārpus sociālā tīkla. Savā dziļākajā būtībā Supalonely ir vienkārša lauzto siržu dziesma, taču tās skanējums to pamatīgi atšķir no jebkā cita, kas šogad ir izdots. BENEE nedaudz vienaldzīgais dziedājums, patīkami naivi pozitīvais meldiņš un teksts, ar ko pēkšņi spēja asociēties teju ikviens, izrādījās uzvarošā kombinācija, kā rezultātā arī pēc gadiem Supalonely būs viena no spilgtākajām 2020. gada laikmeta liecībām.

22. Fleet Foxes — Can I Believe You

Līdzīgi kā ļoti daudziem, arī Fleet Foxes līderim Robinam Peknoldam 2020. gads ir bijis gana sarežģīts laiks, un šķiet, ka tieši Can I Believe You no visām grupas jaunā albuma Shore dziesmām visprecīzāk spējusi iekapsulēt šī perioda bailes, nedrošību un neskaidrību. Dziesma ir atklāts stāsts par mūziķa šī brīža sajūtām — bailēm un nespēju uzticēties citiem, depresīvām domām, nedrošības un pārdomām par pārmaiņām, to visu papildinot ar atsaucēm uz reliģiju, kas, komplektā ar kora dziedājumu fonā, skaņdarbam iedod gandrīz vai gospeļa tipa noskaņu. Šis nav stāsts nedz ar laimīgām, nedz skumjām beigām — tas ir nebeidzams, iespējams, pat neatrisināms iekšējais dialogs, pie kura atgriezties atkal un atkal.

21. Romy — Lifetime

Septembra beigās The xx soliste Romija izdeva savu debijas singlu, kas vienlaikus spēj skanēt gan kā absolūts pārsteigums, gan tieši tā, kā to ikviens varētu iedomāties. Lifetime nav nekāds The xx minimālisms vai flirts ar alternatīvo pasauli — šis ir pulsējošs, jaudīgs un visu apkārtējo nomācošs pophits! Kaut kādā mērā šī dziesma šķiet kā turpinājums viņas viesvokālam Jamie xx skaņdarbā Loud Places pirms dažiem gadiem, vien šoreiz pilnīgi visi iespējamie slēdzīši ir pagriezti līdz maksimumam un varbūt vēl nedaudz virs tā. Jaudīgais, bet būtībā primitīvais deviņdesmito eurodance tipa bīts kombinācijā ar Romijas piesmakušo, nedaudz sapņaino vokālu veido brīnišķīgu kontrastu, kas jebkurā citā gadā būtu bijis viens no rudens puses spilgtākajiem pavadījumiem jebkurai sevi cienošai nevaldāmai ballītei!

20. Jessy Lanza — Lick in Heaven

Producentes un dziedātājas Džesijas Lanzas šī gada singls Lick in Heaven ietilpst pašā labākajā mūzikas kategorijā: dziesmas, kuras rada grūti pārvaramu vēlmi izpildīt ekspresīvas deju kustības, neuztraucoties par to, cik labi vai slikti tas izskatīsies no malas. To viņai izdevies panākt atrodot perfekto balansu starp dziesmas galvenajām sastāvdaļām — izcili lipīgo sintezatora melodiju, piedziedājumu, kas nekavējoties iespiežas atmiņā, un dažādām šķietami nejaušām skaņām un sampliem, ko viņa ar virtuozu precizitāti ievietojusi īstajās vietās. Un, lai gan šī dziesma patiesībā ir par dusmu izraisītu savaldības zaudēšanu, tā vien gribas ticēt, ka piedziedājumā atkārtotā frāze Once I'm spinning, I can't stop spinning apraksta griešanos dejā..

19. IDLES — A Hymn

Bristoles panku Idles iepriekšējais ieraksts Joy as an Act of Resistance tika iekļauts mūsu gada beigu 25 labāko albumu sarakstā. Jaunais albums Ultra Mono šo godu neizpelnījās, lai gan palika vien nedaudz aiz svītras, taču dziesma A Hymn vairāk nekā pelnīti ir atradusi vietu mūsu top 25 gada labāko dziesmu sarakstā. Tā ir lēna, reizēm muzikāli draudīga himna par universālo tematu — mīlestību. Proti, ikviens grib būt mīlēts. Ikkatram vajag kādu. Vai tā būtu romantiska mīlestība vai ģimenes tuvums. Savā ziņā šī dziesma ir perfekta 2020. gadam, jo, lai arī tā nav eksplozīva vai minora jūrā slīkstoša, tā ir vienkārša, tieša un patiesa. I want to be loved / Everybody does.

18. Samia — Triptych

Viens no šī gada intriģējošākajiem debijas albumiem bija amerikāņu dziedātājas Samia ieraksts, kuram gan nedaudz pietrūka līdz iekļūšanai mūsu albumu topā, bet uz vietu mūsu dziesmu topā pretendēja pat vairāki tā singli, beigās izvēlei krītot uz Triptych. Tikai trīs minūšu garumā Triptych škietami iekļauj uzreiz vairākas dziesmas, dziesmas uzbūvei atgādinot gleznu triptihu, kas arī kalpojis par tās galveno iedvesmas avotu. Skaņdarba iesākumā Samijas balsi pavada vien neuzkrītošs ģitāras motīvs, dziesmai lēnām kāpinot tempu līdz tiek sasniegta tās kulminācija ar piesātinātu instrumentālo partiju, tikmēr nobeigumā atkal atgriežoties pie pieklusinātākām skaņām. Šis muzikāli krāšņais skanējums nedaudz novērš uzmanību no skumjām, ar kurām piepildīts Samijas dziedājums, ļaujot Triptych atstāt vienlaikus smeldzīgu un saldu pēcgaršu.

17. Caroline Rose — Feel The Way I Want

Aiz Feel The Way I Want šķietami bezrūpīgā skanējuma Kerolaina Rouza paslēpusi stāstu par brīžiem, kad mērs ir pilns un saglabāt savaldību vairs nav iespējams. Šī dziesma kalpo kā vidējais pirksts visiem, kas viņu ir centušies iegrožot vai norādīt, kā viņai vajadzētu justies, tās piedziedājumā Rouzai atkal un atkal triumfāli paziņojot, ka viņa jutīsies, kā pati gribēs. Tajā pašā laikā Feel The Way I Want skanējumā nav ne kripatas dusmu, jo Rouzas balsi pavada trekna baslīnija un rotaļīgas sintezatoru melodijas, kas liek visu negatīvo atstāt sev aiz muguras un kustināt visas iespējamās ķermeņa daļas dziesmas ritmā. Jo kā gan vēl labāk izkratīt no sevis visu negatīvo, ja ne dejojot?

16. Lady Gaga feat. Ariana Grande — Rain On Me

Lady Gaga ir kļuvusi par popmūzikas ikonu. Jau vairāk nekā desmit gadus viņai izdodas noturēt pasaules uzmanību ar savu unikālo personību un lipīgajiem meldiņiem. Šī gada dziesma Rain On Me muzikāli skan ierastā Lady Gaga stilā, proti, agresīvi elektroniskie bīti ar viegli futūristisku melodiju, taču dziesmas jēga ir krietni tumšāka, nekā tās āriene. Intervijās Lady Gaga ir atklājusi, ka dziesma ir par alkoholismu, kā arī vispārēju grūtību pārvarēšanu dzīvē. Iedvesmojoša dziesma, kuru der uzlikt uz austiņām tajos brīžos, kad šķiet, ka pasaule ir sadevusies rokās, lai iespļautu sejā.

15. HAIM — Don’t Wanna

Paralēli nododoties savai mīļākajai nodarbei — staigāšanai pa Losandželosas ielām — Daniele, Alana un Estī regulāri spēj izdot augstvērtīgus albumus, kuros iekļautas dziesmas, kas spēj iesēsties galvā uz ļoti ilgu laiku. Tieši tāda ir Don’t Wanna — šķietami vienkārša popdziesma ar vēstījumu par nevēlēšanos padoties un beigt attiecības, lai arī abiem ir sanācis ne tikai nepamosties kopā, bet arī kopā ar citem. Šis skaņdarbs spilgti parāda HAIM prasmi arī relatīvi minimālistisku skanējumu padarīt lipīgu un grūti aizmirstamu jau no pirmās sekundes, pievienojot vienkāršu, bet perfekti atbilstošu ģitāras melodiju, meistarīgi izveidotu ritma sekciju un vokālās harmonijas, kuras noteikti skan tik saskanīgi tieši tāpēc, ka tās dzied trīs māsas, visi vajadzīgie elementi nostājas savās vietās.

14. Megan Thee Stallion feat. Beyoncé — Savage Remix

Mūsu topā ir iekļuvuši divi Megan Thee Stallion gabali. Kā pirmais — Savage Remix. Būtiski pieminēt, ka izvēlēta ir tieši remiksētā versija ar Beyoncé, kas diezgan būtiski atšķiras no parastās versijas, jo Beyoncé dziesmai piedod savu enerģiju un nenoliedzamo harizmu. Ir patīkami dzirdēt, ka arī Beyoncé nebaidās ieslīgt vecās klišejās un gabalā pamanās lepoties ar savu bankas kontu, kā arī pavīpsnāt par to, ka varbūt viņai arī vajadzētu OnlyFans kontu. Šī ir viena no tām dziesmām, kuru pleilistē gribas uzlikt vēl un vēl. Can't argue with these lazy bitches, I just raise my price — tieši šāda enerģija 2020. gadā ir vajadzīga ikvienam.

13. 070 Shake — Guilty Conscience

Vai var attaisnot krāpšanu, ja tavs partneris krāpj arī tevi? Kurā brīdī pazūd jebkāda vainas apziņa? Uz šiem un citiem jautājumiem 070 Shake cenšas atbildēt savā singlā Guilty Conscience, kas viennozīmīgi ir spilgtākā dziesma no viņas gada sākumā izdotā debijas albuma Modus Vivendi. Interesantākais ir tas, ka atbildes uz šiem jautājumiem tiek meklētas no vīriešu skatpunkta, atspoguļojot viņu aizsargmehānismus un bailes būt ievainojamiem. Visas šīs pārdomas tiek pasniegtas satriecošu 80. gadu stila sintezatoru pavadījumā, kas atgādina lidojumu kosmosā un izraisa pamatīgu atkarību, liekot spiest 'Atkārtot' pogu vēl un vēl.

12. James Blake — Are You Even Real?

Tiem, kuri Džeimsa Bleika karjerai seko kopš viņa pirmā albuma, vispirms bija iespēja iepazīties ar viņa drūmo un depresīvo pusi, un ilgus gadus tā arī bija vienīgā, kas bija sastopama viņa ierakstos. Tomēr, savedis kārtībā savu mentālo veselību un privāto dzīvi, pēdējos gados viņš ļāvis savā mūzikā ieskanēties arī krietni gaišākiem toņiem. Šī tendence pamanāma arī lieliskajā Are You Even Real?, Bleikam dziedot par attiecībām ar tik dziļu emocionālo saikni, ka pat rodas šaubas, vai viņa otra puse nav tikai viņa iedomas auglis. Tikmēr viņa trauslo vokālu ietērpj nomierinošas klavieru skaņas un burvīgas vijoles partijas, kas rada absolūti maģisku noskaņu. Ja mums būtu jāizvēlas viena dziesma, ar kuru remdēt šī gada izraisīto trauksmi un nenoteiktību, tā ļoti iespējams būtu šī.

11. Rina Sawayama — XS

XS ir trīsarpus minūšu gara satīra par kapitālismu. Par cilvēku mantkārību, kas tā vien liek mums dzīties pēc naudas, mantām, vēl vairāk naudas un vēl vairāk mantām. Šī pārmērība asprātīgi noslēpta dziesmas nosaukumā, ko izrunā tāpat kā excess, kā arī diezgan spilgti attēlota videoklipā, kas ieturēts labākajās TV veikalu tradīcijās. Kā skaidro Rina pati, mēs esam iesprūduši apburtajā lokā, kur patēriņš kļūst par narkotiku, kas dzen mūs strādāt un pelnīt vēl un vēl, lai varētu atļauties lietas, kas mums, lielākoties, nemaz nav vajadzīgas. Tēma, par ko it īpaši vērts aizdomāties pandēmijas laikā, kad daudzi cilvēki iepērkas internetā no garlaicības. Savukārt muzikāli XS parāda, cik prasmīgi Rina māk spēlēties ar žanriem, savienojot lipīgu R'n'B ar smagiem ģitāras rifiem jeb, Rinas vārdiem sakot, Pussycat Dolls ar N.E.R.D.

10. Cardi B feat. Megan Thee Stallion — WAP

Par vienu no lielākajām gada himnām šogad parūpējusies Cardi B kopā ar Megan Thee Stallion, turklāt ne tikai mūzikas, bet arī politiskajā lauciņā. Līdz katram vārdam un skaņai noslīpētajā WAP, abas šībrīža slavenākās reperes apmainās ar neskaitāmām seksuālām metaforām, kas liek apbrīnot gan viņu humora izjūtu, gan ģeniālo vārdu spēli, tomēr lielākie slavas vārdi viņām tiek par to, ka beidzot ir tapis tik liela mēroga grāvējs tieši par sieviešu baudu no sieviešu skatpunkta. Te nu parādās ari singla politiskā ietekme, jo dažiem konservatīviem politiķiem 21. gadsimtā vēl joprojām šķiet nepieņemami, ka divas sievietes var tik atklāti repot par seksu. Turklāt papildus ažiotāžu izraisīja arī pavadošais videoklips, kurā Kailija Dženera pavēra durvis, kamēr melnādainās mākslinieces izrādīja savas deju un repa prasmes, kas aizsāka rasu nevienlīdzības diskusiju sociālajos medijos. WAP ir jāizceļ arī muzikāli, jo ar minimāliem paņēmieniem tiek panākts liels efekts. 90. gadu sempls Whores in This House ir tik lipīgs, ka dziesma paliek atmiņā uz visu dienu, kamēr mežonīgi spēcīgais bīts uzdzen patīkamu zosādu.

9. Phoebe Bridgers — Kyoto

Lai arī Fēbe Bridžersa savā jaunākajā albumā ir pierādījusi, ka lēns temps un atklātie un sirdi plosošie vārdi ļauj viņai radīt vienu apdullinoši iespaidīgu dziesmu pēc otras, Kyoto tapa, lai no šīs estētikas kaut uz brīdi attālinātos. Uzmundrinošā instrumentālā daļa labākajās indīroka un chamber pop tradīcijās neļauj par sevi aizmirst jau no pirmās klausīšanās reizes, savukārt lirikās Bridžersa savu pieredzi par ceļojumu uz Japānu savij ar saspringtajām ģimenes attiecībām, konkrētāk, ar savu tēvu. Kyoto atstāj gan sajūtu par viņas sāpēm, gan arī nu jau cinisma pilno attieksmi pret situāciju, pieņemot, ka piedošana un izmaiņas nesekos. Reti kurš spēj šādas emocijas ietērpt tik meistarīgā un emocionāli piepildītā formā, kā to dara viņa.

8. The Weeknd — Blinding Lights

70. gadi nekad nebeidzās. Tie vienkārši aizgāja izgulēties pēc desmitgadi ilgušas kokaīna ballītes. Nu tie ir atmodušies un gatavi iekustināt pasauli. Tieši šādas sajūtas rodas pēc kārtējās reizes, kad TV, radio vai jebkur citur noklausīta Blinding Lights. Nevar zināt, kam The Weeknd pārdeva savu dvēseli, bet darījums bijis izcils, jo mūziķim izdevies radīt perfekto popdziesmu. Pirmo reizi izdzirdot dziesmu, nekādi nevarētu iedomāties, ka tā ir radīta šogad. Tikpat labi tā varētu būt radīta 70. gados, bet aizmirsta kaut kur aiz dīvāna. Tieši tik lieliski The Weeknd izdevies uzķert 70. gadu noskaņu.

7. Tame Impala — Is It True

Pēc piecu gadu pārtraukuma atgriežoties ar jaunu albumu, Tame Impala pārūpējās gan par lēnākiem un sarežģītākiem skaņdarbiem, gan par tādiem brīžiem kā Is It True. Lai arī Kevins Pārkers ir multiinstrumentālists un visu ierakstā dzirdamo spēlē pats, nav noslēpums, ka vislielāko uzmanību viņš pievērš tieši ritma sekcijai. Tā Is It True gadījumā sanākusi tiešām varena, atmiņā paliekošajai basa līnijai ātrā tempā vedot klausītāju uz priekšu un padarot to par dziesmu, ko var gan mierīgi klausīties mājās, izbaudot Pārkera lieliskās producēšanas prasmes un kārtējās smalki piemeklētās sintezatoru skaņas, gan uz pārpildītas deju grīdas, kad mūsu dzīves sāks atgūt ierasto nokrāsu. Kādas krāsas raksturo Is It True? Visas.

6. Perfume Genius — On the Floor

On the Floor spilgti pierāda to, kāpēc krist Perfume Genius mūzikas kārdinājumā ir vienkāršāk par vienkāršu — piemēram, pamatīga fanka ietekme, ko lieliski raksturo izteiktā basa līnija, kā arī ritms, kas nav ne par ātru, ne par lēnu, toties ir tik sirds stīgas kustinošs, ka dziesma paskrien vienā mirklī. Šo visu caurvij iznīcinoši vārdi par apsēstību, vienpusēju mīlestību un fantāzijām, kas neliek mierā ne nomodā, ne sapņos un fantāzijās. Salīdzinoši pozitīvā instrumentālā daļa piešķir traģiskajām lirikām papildus dimensiju, tās pat pastiprinot. Šī mētāšanās starp emocijām ir tieši tas, ko Maiks Hadreass ir centies pateikt — mīlot kādu, ko tev šķietami nevajadzētu mīlēt un šīm jūtām mijoties ar kauna sajūtu, viss vienlaikus ir gan absolūti pareizs, gan nepareizs. Mēs zinām tikai to, ka On the Floor atrašanās mūsu topā ir neapšaubāmi pareiza.

5. Arlo Parks — Eugene

Nelaimīga mīlestība ir viena no visbiežāk apdziedātajām tēmām mūzikā, bet jaunās britu dziedātājas Arlo Parks uzburtais stāsts dziesmā Eugene ir īpaši bezcerīgs. Dziesmas galvenā varone pēkšņi atskārst, ka ir iemīlējusies savā labākajā draudzenē, kura diemžēl neatbild ar to pašu un jau ir attiecībās ar puisi vārdā Jūdžīns, tāpec cerību uz laimīgām beigām ir gaužām maz. Līdz ar to, viss, kas atliek viņai, ir rūgtums un neglīta greizsirdība. Protams, to, vai šī dziesma ir balstīta uz patiesu stāstu, vai tikai tās autores domās uzburta situācija, zina tikai pati Arlo Parks, bet skumjas viņas balsī izklausās gaužām patiesas, ko vēl vairāk pastiprina skaisti smeldzīgas ģitāras un basa partijas. Tikmēr, ja pēc visām šim skumjām tomēr gribas nedaudz cerības, to var atrast dziesmas patiesi skaistajā videoklipā.

4. Taylor Swift — Exile (feat. Bon Iver)

Laikā, kad arvien vairāk un vairāk dueti šķiet absolūti bezjēdzīgi un radīti tikai ar aprēķinu palielināt konkrētās dziesmas potenciālo klausītāju bāzi, Exile ir kā malks svaiga gaisa. Diez vai kaut pirms pusgada kāds spētu iedomāties, ka Teilore un Bon Iver varētu veidot tik sekmīgu un ticamu tandēmu, taču te nu mēs esam. Exile lielā mērā varētu dēvēt par turpinājumu Sviftas 2012. gada duetam ar Snow Patrol solistu Geriju Laitbodiju — ja toreiz lirisko varoņu pāris vēl bija kopā un centās saglābt to, kas vēl glābjams, tad šeit jau viss ir principā beidzies, lai vai kā vienai no pusēm to negribētos atzīt. Šo traģisko situāciju īpaši izceļ abu vokālu saspēle, kas izrādās perfekti saderīga, tāpēc nav nekāds brīnums, ka nule kā klajā nākušajā albumā evermore ir vēl viena abu sadarbība — šoreiz ieraksta tituldziesmā.

3. Christine and the Queens — People, I've Been Sad

Ļoti iespējams, vispatiesākā šīgada dziesma People, I've Been Sad parāda franču dziedātāju Christine and the Queens tik ievainojamu, kā nekad. Jebkādas metaforas tiek aizstātas ar skaudrām atziņām par skumšanu, ilgām, un izvairīšanos — trīs izjūtas, kas ārkārtīgi precīzi raksturo 2020. gadu — taču tam visam pa vidu ir cerība un alkas pēc saiknes ar cilvēkiem. Jo kad izskan rindiņas If you disappear, then I'm disappearing too, ir skaidrs, ka mūsos mīt empātija un, ja sāp citiem, tad sāp arī mums, un lai cik vientuļi mēs justos, tieši šī vientulība ir tas, kas mūs visus vieno. Turklāt, kad šādas eksistenciālas pārdomas tiek ietērptas 80. gadu stila sintezatoros un pasniegtas satriecoši spēcīgā un kaislīgā izpildījumā, tā vien gribas mest rokas pret debesīm un pilnā balsī dziedāt līdzi.

2. The 1975 — If You’re Too Shy (Let Me Know)

The 1975 jau atkal izdevies trāpīt vairākos mērķos vienlaikus, turklāt vismaz viens no tiem noteikti netika sasniegts apzināti. If You’re Too Shy (Let Me Know) ir grupas jaunākais superhits, kas paspējis ar vienu kāju iekāpt 1980. gados, lai aizņemtos gan episko ģitāras ievadu, gan sintezatoru basa līniju, gan grūti aizmirstamo saksofona melodiju, bet ar otru kāju atsper vaļā durvis uz laiku šobrīd un tagad. Dziesma pastāsta atklātu un kautrību aizmirstošu stāstu par tiešsaistes romantiku un, lai arī sarakstīta vēl pirms situācija pasaulē apmeta trīs kūleņus un piezemējās uz galvas, ir perfekti piemērota 2020. gadam, kad daudzus biežāk redzam onlainā, nevis īstajā dzīvē. The 1975 jau iepriekš ir pierādījuši savas prasmes lielu sabiedrības grupu uzrunāšanā, un šis nav nekāds izņēmums, tāpēc mēs pat neapsvērām domu pretoties.

1. Run The Jewels — ooh la la (feat. Greg Nice & DJ Premier)

Killer Mike un El-P šogad pamanījās ne tikai izdot, mūsuprāt, labāko albumu, bet arī labāko dziesmu. Patiesībā šīs dziesmas vietā varētu būt vēl vairākas RTJ4 iekļautās dziesmas, bet demokrātiskā balsojumā mēs nonācām pie viegli vasarīgā ooh la la. Taču neļaujiet vārdam “vasarīgs” sevi apmuļķot, jo dziesmas teksts ir skarbs komentārs par visu, kas pasaulē šogad notiek. Kas to padara vēl īpašāku ir fakts, ka albums tika ierakstīts pirms ASV notikušajiem protestiem pret policijas vardarbību. Laikā, kad daļa protesta mūzikas ne pārāk veiksmīgi cenšas kļūt par ziņu kanāliem, atstāstot CNN vai FOX redzēto, Run the Jewels šajā un pārējās albuma dziesmās ar greizo spoguli rāda, kas notiek ASV sabiedrībā. Bet tieši dziesmā ooh la la, manuprāt, atrodami vārdi, kas vislabāk raksturo šo trako gadu — When we usher in chaos, just know that we did it smilin' / Hannibal's on this island, inmates run the asylum.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē: