Intro.lv 2023. gada labāko dziesmu TOP 25
Tā kā pirms nedēļas atskatījāmies uz, mūsuprāt, gada labākajiem albumiem, šis šķiet piemērotākais brīdis, lai pievērstos nākamajam no mūsu četriem topiem — dziesmu TOP 25 sarakstam. Salīdzinot ar albumu kategoriju, kur rezervistu soliņš nebija tas spožākais, dziesmās aiz strīpas palika daudzi jo daudzi mums mīļi skaņdarbi — pēdējā balsošanas kārtā uz 11 vietām topā pretendēja pat 66 dziesmas!
Ņemot vērā šo kvantitāti, ar gana lielu pārliecību varam teikt, ka topā netrūkst arī kvalitātes. Kā ierasts, sastopamies gan ar tādiem mūziķiem, kas Intro.lv topos ir bijuši jau iepriekš, gan tādiem, kas debitēja vien šogad. Tāpat arī pirmo reizi kāds izpildītājs viena gada topā parādās gan ar savu solo dziesmu, gan kā viesmākslinieks — vai spēj iedomāties, kurš tas ir? Ceram, ka šeit atradīsi sev ne tikai kādu pārsteigumu, bet arī lielisku melodiju, ko pievienot savām plejlistēm, tāpēc nu ir īstais brīdis iepazīties ar Intro.lv 2023. gada labāko dziesmu TOP 25!
25. Kali Uchis — Moonlight
Gada seksīgākā albuma tituls nepārprotami pieder Kali Uchis jaunākajai platei Red Moon In Venus. Kaut arī kopējā balsojumā tas nespēja aizrauties līdz mūsu labāko albumu TOP 25, to ir spējusi izdarīt viņas dziesma Moonlight. Tās sapņainais skanējums kopā ar rotaļīgo Kali Uchis balsi uzbur laisku noskaņu, kurā gribas veldzēties vēl un vēl. Šī noskaņa atspoguļojas arī dziesmas vārdos, kuros Kali Uchis ilgojas pēc laiska vakara ar savu mīļoto, kad visas ikdienas rūpes ir pazudušas un var griezties mīlestības reibonī.
24. Dua Lipa — Houdini
Trīs gadus pēc Future Nostalgia izdošanas Dua Lipa ir atgriezusies, izklausoties vienlaikus tā, kā to varēja prognozēt, un pavisam citādi. Salīdzinot ar iepriekšējo albumu, Houdini ir solis vienus desmit gadus senākā pagātnē, astoņdesmito gadu disko skanējumu nomainot ar septiņdesmito psihedēlijas rotājumiem. Te liela loma ir arī vienam no dziesmas autoriem, Kevinam Pārkeram no Tame Impala, kura ietekmi var sadzirdēt ar neapbruņotu ausi. Houdini nav tik lipīga kā iepriekšējie Lipas lielie singli, toties ambīciju ziņā dziesmai līdzīgu dāmas katalogā noteikti nav. Ja šis ir tas, kā izklausīsies galvenās popmūzikas dziesmas 2024. gadā, mēs galīgi neiebilstam.
23. Baths — Projecting a Life
Grūti noticēt, ka Baths vārds mūzikā nebija izskanējis teju sešus gadus. Nav tā, ka amerikāņu glitch-pop meistars Vils Vīzenfelds visu šo laiku būtu sēdējis rokas klēpī salicis, taču lielākās pūles tika atvēlētas viņa blakusprojektiem — vai nu jauniem Geotic ierakstiem vai skaņu celiņiem Netflix animācijas seriālam Bee and PuppyCat. Pēc ilgās pauzes šis gads mums jau ir dāvājis trīs Baths singlus, norādot uz to, ka drīz varēsim sagaidīt arī jaunu albumu, un no šiem pirmajiem vēstnešiem ir jūtams, ka Vils ir atpakaļ savā drūmajā periodā. Spilgto un pacilājošo 2017. gada Romaplasm kosmosa ceļojuma skanējumu ir nomainījušas drūmas melodijas un vārdi, kas atspoguļo Vila vistumšākās domas. Mūsu topā nokļuvušajā Projecting a Life Vils ir šaubu šaustīts un sāk zaudēt cerības uz to, ka viņa dzīvē jebkas mainīsies uz labo pusi. Cīņa ar iekšējiem demoniem nekad nav viegla, taču Vila aranžijā tā izklausās saldsērīgi lieliska.
22. Sofia Kourtesis — Madres
Intro.lv topos hausmūzika nebūt nav bijusi sastopama bieži, bet šogad atstāt Madres ārpus gan albumu, gan dziesmu sarakstiem būtu bijis noziegums gan pret mums pašiem, gan lasītāju. Sofijas Kurtesisas debijas ieraksta tituldziesma ir meistarīgs house bītu un to paspilgtinošu skaņu kokteiļa apkopojums, kas liek tam skanēt gan ļoti dzīvi un oriģināli, gan joprojām ļauj klausītājam kustēties nebeidzamā deju solī. Labi jūtamas gan Dienvidamerikas ietekmes, gan vēlme padarīt skanējumu gana pieejamu visiem, kas rezultējies skaistā skaņu, efektu un vokālo triku ceļojumā, kas ir piemērots gan siltam vasaras vakaram, kas šķietami nekad nebeigsies, gan ritma atrašanai darbadienas sākumā.
21. NxWorries — Daydreaming
Kad dziedātāja Anderson .Paak un producenta Knxwledge veidotais duets NxWorries maijā izdeva singlu Daydreaming un izziņoja vasaras tūri, jau šķita, ka tūlīt sekos arī paziņojums par viņu otro albumu, tomēr beigu beigās vairāk nevienu jaunu ierakstu šogad no viņiem nesagaidījām. Vismaz viņi 2023. gadam ir atstājuši vienu no tā izcilākajiem skaņdarbiem Daydreaming — sasodīti seksīgu mīlas balādi, kas ir kā radīta karstiem vasaras vakariem. Savukārt tagad decembrī tā lieliski noder tam, lai par šādiem vakariem pasapņotu. Tāpēc atliek tikai pievienot šo dziesmu savām juteklisko noskaņu vai atslodzes brīžu plejlistēm un cerēt, ka arī nākamgad viņi atnesīs jaunus papildinājumus tām.
20. Kelela — Enough for Love
2020. gads amerikāņu dziesminiecei Kelela bija ļoti retrospektīvs laiks. Kamēr pasaulē plosījās pandēmija un pilsētu ielas pārņēma Black Lives Matter demonstrācijas, Kelelas iekšējā pasaulē plosījās netaisnības izjūta par to, cik nenovērtētas ir melnādainās sievietes deju mūzikas scēnā. No šīm emocijām radās viņas otrais studijas albums Raven, kas ir piepildīts ar atsaucēm uz dažādiem elektroniskās un deju mūzikas žanriem, tajā pašā laikā saglabājot viņas juteklisko dziedājumu un šķetinot tēmas par marģinalizāciju, atdzimšanu un romantiskām attiecībām. Enough for Love ir labs piemērs šim jaunatklātajam spēkam un pašpārliecībai, kurā Kelela ļoti tieši jautā saviem partneriem, vai viņiem pietiek spēka un izturības mīlestībai, jo paviršībai viņas pasaulē vairs nav vietas.
19. DJ Seinfeld & Confidence Man — Now U Do
Ekspresīvais austrāliešu kvartets Confidence Man savu virzīšānos no indīpopa deju mūzikas virzienā sāka jau pagājušajā gadā ar savu otro albumu Tilt, bet šogad viņi ir spēruši vēl vienu soli tālāk, izdodot vairākus singlus kopā ar prominentiem deju mūzikas producentiem. Spilgtākais no tiem ir Now U Do — kopdarbs ar outsider house producentu DJ Seinfeld, kurā sakausētas mūsdienu skaņas un Y2K nostaļģija. Dziesmas pamatu veido vienkārša, bet sasodīti efektīva baslīnija, savukārt Confidence Man solistes Janet Planet iedziedātajā tekstā ir tieši precīzais atkārtošanās apjoms, lai tā vienlaikus neapniktu un neizbēgami iespiestos atmiņā. Ja Now U Do pirmoreiz atklāj mūsu topā, gatavojies tam, ka šī melodija uz kādu laiku dzīvos tavā galvā bez īres maksas.
18. Foo Fighters — Under You
2022. gads Deiva Grola dzīvē bija iznīcinoši traģisks — pēc tam, kad gada sākumā koncerttūres laikā negaidīti nomira Foo Fighters ilggadējais bundzinieks un Grola labākais draugs Teilors Hokinss, pāris mēnešus vēlāk aizsaulē aizgāja arī viņa māte Virdžīnija. Brīžos, kad gaismas palicis maz, atliek tikai veikt tālu un grūtu ceļu pretī nākamajam posmam, ko Grols un pārējie Foo Fighters dalībnieki iemiesoja šī gada ierakstā But Here We Are. Tajā iekļauta arī Under You — trāpīgi sāpīgs stāsts par zaudējumu, atmiņām un ēnu, kuru kāda iztrūkums met uz personas dzīvi. Tas viss ietērpts Foos tik ļoti raksturīgajā stadionroka estētikā, pierādot to, ka pat lielu pārmaiņu rezultātā mūzika var būt veids, kā turpināt kustību uz priekšu.
17. Christine and the Queens feat. 070 Shake — True Love
Christine and the Queens šīgada albums Paranoïa, Angels, True Love bija īsts opuss, taču pa lielam aizslīdēja gandrīz nepamanīts. No vienas puses, tas ir saprotams, jo ieraksts sastāv no trīs daļām un ir vairāk nekā pusotru stundu (vietām, nevajadzīgi) garš, taču, no otras puses, tas ir monumentāls ceļojums cauri sērām, pašatklāsmei, un dzīves svinēšanai. Singls True Love ir viens no šī albuma augstākajiem punktiem, kurā ievainojamība mijas ar dziļām sērām par mātes nāvi. Dziesmas pulsējošais bīts hipnotiski ierauj klausītāju, kamēr Christine and the Queens augstais vokāls mijas ar raupjām un čerkstošām sintezatoru skaņām, izveidojot brīnišķīgu pretstatījumu. Turklāt dziesmas vārdi ir pietiekami vispārīgi, lai spētu tos pieskaņot gan bēdām par tuva cilvēka zaudējumu, gan kaislīgai mīlestībai.
16. Bombay Bicycle Club — Turn The World On
Bombay Bicycle Club parasti nav grupa, kas ar savu darbību pārsteidz, un lielākoties labi, ka tā. Pēdējo pāris gadu laikā vairāki no apvienības dalībniekiem pirmo reizi ir kļuvuši par tēviem, kas ir rezultējies personīgākajā un skaistākajā jaunā albuma My Big Day skaņdarbā Turn The World On. Dziesma ir kā mudinājums bērnam nebaidīties izzināt pasauli un sasniegt savus sapņus, vienlaikus atgādinot arī sev pašiem, cik ļoti svarīgi ir ķert katru mirkli ar mazo, kas paskrien garām tik ātri. Šo nedaudz naivi cerīgo un vienkārši sirsnīgo vēstījumu papildina viens no pēdējo gadu maigākajiem apvienības muzikālajiem veikumiem, kas ļoti atgādina viņu agrīno daiļradi, un rezultāts ir kaut kas, ko grūti nodēvēt kā citādi kā vien par skaistu.
15. Big Thief — Vampire Empire
Pastāvīgi papildinot savu diskogrāfiju ar lieliskiem albumiem, Big Thief pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no šībrīža svarīgākajām grupām indīrokā. Tik svarīgu, ka katrs no viņu izdotajiem ierakstiem kļūst par notikumu — īpaši ja tas ir tik izcils, kā šovasar izdotais singls Vampire Empire. Lai gan šī dziesma skan vienkārši un varbūt pat mazliet naivi, tā lieliski demonstrē grupas spēcīgākās puses — aizraujošas ģitāru melodijas, spriedzi radošu ritma sekciju un Adrianas Lenkeres sienas graujošo vokālu. Savukārt tās piedziedājums ir tik lipīgs, ka ātri vien attopies dungojot to pie sevis. Mums nav ne jausmas, kam par metaforu kalpo Lenkeres apdziedātā vampīru impērija, bet arī mēs tajā pavisam noteikti esam iekrituši.
14. Everything Everything — Cold Reactor
Lai vai ko, bet ambīciju trūkumu Everything Everything neviens nekad nav varējis pārmest, un liekas, ka Cold Reactor un tam sekojošais albums Mountainhead būs viņu visambiciozākais darbs līdz šim. Aiz dziesmas šķietami vienkāršā un reti lipīgā meldiņa ir paslēpies negaidīti plašs konceptalbuma galvenā stāsta izklāsts, kura domas lidojums drīzāk atgādina astoņdesmito gadu futūristiskās rokoperas nevis mūsdienu mūzikas piedāvājumu. Futūristiska sabiedrība, kas dzīvo milzu pašuzceltā kalnā, kura radīšanai ikvienam tās loceklim ir jārokas dziļi zemē, līdz tiek sasniegtas zelta čūskas. Piekritīsiet, uz papīra dziesmas koncepts šķiet pilnīgi absurds un tam nevajadzētu strādāt, taču kompozīcija ir nostrādāta tik labi, ka trīs minūtes un piecdesmit vienu sekundi pēc tās sākuma vienīgais, ko gribas izdarīt, ir nospiest repeat pogu, jo šis viskautkādu iemeslu dēļ kopā izklausās absolūti loģiski un izcili.
13. Jungle — Back on 74
Jungle ir nenoliedzami reti stilīga grupa, kura savu šķietami neuzbāzīgo mūziku papildina ar tikpat šķietami diskrētu vizuālo pavadījumu (un otrādi), tādējādi kopā radot vienu no unikālākajiem kokteiļiem mūsdienu mūzikā. Back on 74 nav nekāds izņēmums — dziesma burtiski uzspridzināja sociālos tīklus ar savu video, kas ir daļa no albuma Vulcano muzikālās filmas. Tiesa, ne jau izcilās horeogrāfijas dēļ esam iekļāvuši skaņdarbu savā topā — tas noticis tieši muzikālo kvalitāšu dēļ. Jungle allaž ir flirtējuši ar soulmūziku, taču vēl nekad iepriekš tas nav noticis nedz tik kvalitatīvi, nedz autentiski. Ja šis tiktu iemontēts kādas septiņdesmitajos gados tapušas filmas skaņu celiņā, neviens pat neiedomātos, ka dziesma ir radīta 2023. gadā nevis tolaik. Tajā pašā laikā tā noteikti nav morāli novecojusi, jo izklausās svaigi, un nespējam iedomāties nevienu citu apvienību pasaulē, kas mūsdienās spētu radīt ko tik autentiski vecmodīgu, vienlaikus saglabājot arī savu unikālo un mūsdienīgo skanējumu.
12. Jean Dawson feat. SZA — NO SZNS
Kalifornietis Jean Dawson ar savu RnB un indīroka sajaukumu lēnām, bet pacietīgi bruģē ceļu uz mūzikas cienītāju atzinību, un šajā rudenī izdotais singls NO SZNS pilnīgi noteikti ir līdz šim labākais viņa veikums. Tā ir brīnišķīgi melanholiska dziesma, kuru vēl vairāk izskaistina šī brīža aktuālākās RnB zvaigznes SZA pievienošanās (starp citu, pie viņas mēs vēl atgriezīsimies), abiem apdziedot gadalaiku spēju atsaukt dažādas asociācijas un nonākot pie secinājuma, ka dzīvot vietā bez izteiktiem gadalaikiem ir sasodīti vienmuļi. Šī ir mūsu pirmā satikšanās ar Jean Dawson Intro.lv gada topos, bet, klausoties NO SZNS vienlaikus pieklusinātajā un eksplozīvajā piedziedājumā, rodas sajūta, ka šis ir iesākums kaut kam lielam.
11. Sufjan Stevens — Will Anybody Ever Love Me?
Ir mūziķi, par ko var teikt, ka, ja esi dzirdējis vienu viņu dziesmu, esi dzirdējis visas, bet ir arī Sufjans Stīvenss. Albuma Javelin emocionālais centrs Will Anybody Ever Love Me? sākas gluži tāpat kā daudzas no skaistākajām mūziķa kompozīcijām albumos Carrie & Lowell un Illinois — ar bandžo partiju un skaistu dziedājumu par nākotnes cerībām. Tiesa, te arī līdzības ar iepriekšējiem darbiem beidzas, jo jau otrā pantiņa sākumā klausītāju pārsteidz pulsējošs elektronisks bīts, kas gluži kā defibrilators atdzīvina autora sirdi un neļauj tai padoties, pat tad, ja liekas, ka vairs neviens un nekad viņu patiesi nemīlēs. Neskatoties uz skaņdarba sākuma drūmo toni, tā muzikālais siltums līdz tā beigām liek noticēt, ka viss tomēr var būt citādi, daudz labāk, kā pašlaik, un atbilde uz sākotnējo jautājumu ir nešaubīgs “jā” pat tad, ja vēl nav zināms, kas to darīs.
10. Genesis Owusu — Tied Up!
Tied Up! ir spilgts apliecinājums Genesis Owusu fantastiskajai spējai neapmaldīties starp iedvesmas avotiem gan iepriekš paveiktajā, gan tajā, ko viņš vēl tikai bija vēlējies iekļaut savā skanējumā — haoss, kas nav nostrādājis tik daudziem, šajā gadījumā sniedz absolūtu piepildījuma izjūtu. Starp 1980. gadu iedvesmotām ģitārām un izaicinošo dabu, popmūzikas bītu un vokālu, kas visu laiku svārstās starp dziedāšanu un repu, klausītājs atrod sasodīti lipīgu un savdabīga dzīvesprieka uzlādētu skaņdarbu. Droši var teikt, ka Tied Up! ir uzvaras cienīgs stāsts, jo šādas kolāžas izveidošana un laišana klajā noteikti ir bijis pamatīgs izaicinājums, bet tas sevi ir pilnībā attaisnojis.
9. Sampha — Only
Eņģeliskās balss īpašnieks Sampha ir kārtējais mākslinieks šajā sarakstā, no kura jaunu mūziku mēs gaidījām jau sešus gadus, un tā visnotaļ bija gaidīšanas vērta. Rudens sākumā izdotais Only ar savu neparasto aranžējumu iezīmēja jaunu posmu Sampha muzikālajā karjerā un raisīja cerības, ka gaidāmais albums Lahai būs kaut kas lielisks. Tagad, kad albums ar mums ir pabijis jau pāris mēnešus, varam vien atskatīties un apstiprināt, ka šīs cerības tika attaisnotas, un tas viss pateicoties Sampha, kas cītīgi pieturējās pie savas vīzijas. Šī ticība sev ir arī apdziedāta singlā Only, kurā viņš par visām varītēm cenšas ignorēt apkārtējo spiedienu un citu cilvēku gaidas, tā vietā koncentrējoties uz būšanu saskaņā ar sevi un savām pārliecībām.
8. Arlo Parks — Weightless
Arlo Parks ir radījusi lielisku piemēru tam, kā aiz saulainas un dzīvespriecīgas mūzikas paslēpt vēstījumu par neziņu un mīlestību ar grūti atrodamām laimīgām beigām. Kārtīgi neieklausoties vārdos, Weightless šķietami ir saulaina un pat dzīvespriecīga popdziesma, pirmajās klausīšanās reizēs pamatīgi aizmiglojot acis — tā ir lieliski un rūpīgi producēta ar superlipīgām melodijām un vokālajām partijām. Lai gan rūpīgāka izpēte atklāj Weightless patiesos vaibstus, ir skaidrs, ka šāda dualitāte ir pamatīgs trumpis Arlo Parks azotē, jo viņas stāstu katrs var iepazīt un saklausīt dažādi un sev piemērotā veidā, bet gala rezultāts ir viens — spēcīgs iespaids uz klausītāju.
7. boygenius — $20
Lai gan boygenius stāsts nebūt nesākās šogad, ļoti daudziem tieši $20 bija pirmā iepazīšanās ar grupu — tieši šī dziesma bija pirmais debijas albuma vēstnesis vēl tik tālu aizskrējušajā janvārī. Tā lielā mērā arī palīdzēja gūt apstiprinājumu šaubām, vai trīs iesaistītās mākslinieces tiešām spēs apvienot savas muzikālas pasaules (lai cik radniecīgas tās arī nebūtu) vienā kvalitatīvi skanošā stāstā. Atbilde bija pārliecinošs “jā”. Ar ironiju par sevi un sliktām idejām, kā arī trīs kopā skanošiem vokāliem, kuri pēdējās desmitgades laikā asociējušies ar daudziem albumiem, kas jau uzskatāmi par šī žanra mūsdienu klasiku, $20 ir skaļi pieteicies uz savu vietu starp šāda līmeņa ierakstiem — pat savā pamatformā šis ir indie savās labākajās izpausmēs.
6. The Japanese House — Touching Yourself
Lai gan Amberas Beinas mūzika nekad nav cietusi no nespējas atklāties, kas ir arī viens no galvenajiem The Japanese House trumpjiem, tā vien šķiet, ka ar šo dziesmu viņa ir nojaukusi arī pēdējo jau tā knapi redzamo sienu starp patiesību un lietu izteikšanu “caur puķēm”. Touching Yourself ir stāsts par attiecībām, kuras šķir gan attālums, gan izjūta, ka tās nekad nebūs īstas — par spīti tam, arī viena saņemta ziņa joprojām spēj izsist no līdzsvara, kā nekas cits. Tieši šo liriku ikdienišķā daba, kas ietērpta noslīpētā indīpopa skanējumā, sit visspēcīgāk un liek katram atgriezties brīžos, kad arī viņu dzīve bijusi vairāk vai mazāk balstīta ap skumjām, nedrošību un Touching Yourself.
5. Olivia Rodrigo — vampire
Vēl un vēl klausoties vampire, nākas vilkt paralēles ar Olīvijas Rodrigo pirmo lielo hitu drivers licence — abas dziesmas ir poproka balādes, kurās pēc akustiska sākuma seko ātrākas un agresīvas sekcijas, visam cauri vijoties stāstiem par sāpīgiem brīžiem. Tieši šajās paralēlēs arī atklājas Olīvijas fantastiskais progress, jo vampire skanējums ir daudz nobriedušāks, turklāt lirikās dominē nožēla par pieļautajām kļūdām, nevis tikai aprakstītas palikušās sāpes. Tieši šis faktors piešķir šim skaņdarbam papildus spēku, jo pagātnes kļūdu atzīšana miljoniem klausītāju priekšā ne vienmēr ir viegli izpildāms uzdevums. Tas viss rezultējies daudz noslīpētākā un pārliecinošākā veikumā, jo vampire ir teju perfekta power balāde, kas liek mūzikas pasaulei saturēties — ja dziesmu radīšanas un vokālās performances ziņā Rodrigo ir pārlēkusi vairākus līmeņus uzreiz, nav izslēgts, ka viņa to varētu izdarīt vēlreiz.
4. PinkPantheress feat. Ice Spice — Boy’s a Liar Pt. 2
2023. gads noteikti ieies mūzikas vēsturē ar lielu popmūzikas grāvēju iztrūkumu — diez vai, aptaujājot desmit nejaušus cilvēkus, kaut trīs četri nosauktu vienu un to pašu megahitu, kas definēja meinstrīma mūzikas topus kā As It Was pērn vai drivers licence pirms diviem gadiem. Šajā klasisku pophitu vakuumā varam sākt nopietnu diskusiju par to, vai PinkPantheress un Ice Spice sadarbība ir īstais šos divpadsmit mēnešus definējošais grāvējs, jo, klausoties to, tā vien nepamet izjūta, ka Boy’s a Liar Pt. 2 ir līdz šim labākā Gen Z popdziesma.
3. Mitski — My Love Mine All Mine
TikTok lietotāju paradumi ir atbildīgi par vairākām negatīvām mūzikas industrijas tendencēm, bet, no pozitīvās puses, tie spēj arī dabiskā veidā dot lielu popularitāti māksliniekiem, kas citādi visticamāk paliktu nišas dārgumu statusā. Mitski tas ir izdevies jau iepriekš, par neskaitāmu TikTok video fonu kļūstot vairākām dziesmām no senākiem viņas albumiem, bet šogad pirmoreiz tas noticis ar kādu no viņas aktuālajiem singliem. Tā rezultātā My Love Mine All Mine kļuva par viņas pirmo Top 40 hitu gan ASV, gan Lielbritānijā, bet neba tikai popularitātes dēļ esam iekļāvuši to savā gada labāko dziesmu trijniekā. Tas ir smeldzīgs un ārkārtīgi skaists skaņdarbs par to, ka mīlestība ir vienīgā lieta, ko mums neviens nevar atņemt, kurā Mitski balss skan vēl zīdaināk, nekā jebkad iepriekš.
2. Caroline Polachek — Welcome To My Island
Pēc sīvā cīņā iegūtā Intro.lv gada albuma statusa Kerolaina Polačeka palika vien rokas stiepiena attālumā no uzvaras arī mūsu gada labāko dziesmu topā, bet tas nebūt nemazina to, cik triumfāli skan Welcome To My Island. Tas, ka viņai lieliski padodas graujošu piedziedājumu rakstīšana, bija zināms vēl no laikiem, kad viņa darbojās duetā Chairlift, un šis ir vēl viens uzskatāms piemērs. Jau dziesmas ievadā dzirdamais melodiskais kliedziens liek interesē saspicēt ausis, bet brīdī, kad viņa pirmoreiz izdzied Desire, I want to turn into you, pat nedaudz aizraujas elpa no tā, cik spēcīgs ir viņas vokāls. Lai gan šī dziesma tika izdota vēl 2022. gada nogalē, kad bijām jau apkopojuši iepriekšējā gada topu, esam atkal un atkal drillējuši to visa gada garumā, tāpēc nešaubāmies, ka šī ir viena no dziesmām, kas definē 2023. gadu.
1. SZA — Kill Bill
Kurš gan no mums kādreiz nav bijis tik dusmīgs un sāpināts, lai gribētos kādu nogalināt? SZA ir paņēmusi šo neracionālo domu un pārvērtusi to gada episkākajā dziesmā un vienā no gada lielākajiem singliem. Kā pasaka priekšā dziesmas nosaukums, stāsts par sava bijušā nogalināšanu ir aizgūts no Kventina Tarantino filmas Kill Bill, taču SZA šo asiņaino ainu ir spējusi uzburt gaužām pašironiskā veidā. Ne lepni noalgotais psihologs, ne pašas atklāsme, ka slepkavība varbūt nav tā labākā doma, nespēj viņu apstādināt no asiņainās atriebības, turklāt beigās viņa teju pat palielās, ka to visu izdarījusi bez jebkādām apreibinošām vielām. Mākslinieces gluži kā uz paplātes izliktā ievainojamība šogad apbūra visu pasauli, dāvājot viņai pirmo vietu Billboard Hot 100 topā, trīs Grammy balvu nominācijas un vairāk nekā pusotru miljardu klausījumu Spotify vien. Arī mēs nespējam pretoties Kill Bill ģenialitātei un pasludinām šo par Intro.lv gada dziesmu.
Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē:
Katru gadu ar nepacietību gaidu Jūsu topu, kurš man ir ievedis lieliskā pasaulē, kuru nedzirdu pa radio. Bet man šķiet, ka Jūsu topā ir baigā koncentrācija uz liriku un messidžu, kas protams ir svarīga, bet lielāka nozīme tam būtu reālā prozā un literatūrā, nevis mūzikā. Es mūzikā meklēju jaunu, aizraujošu melodiju, kompozīciju, modulāciju, nevis messidžu. Bet paldies, ko Jūs darat, atverat man ikdienā neredzamu pasauli
Jau dažus gadus skatos šīs lapas topus, bet ir bijis slinkums skatīt pašus video youtube. Bet vajadzētu, nu varbūt vismaz šogad...:) Metot jokus pie malas, visu cieņu entuziastiem, kas vispār šādus topus vēl veido, uztur! Šķiet, esiet palikuši pēdējie... Pirms kādiem gadiem vēl bija bauda lasīt albūmu apskatus TVNET J.Žildes izpildījumā, tad tas noreducējās vismaz līdz topiem gada pēdējaš dienās. Diemžēl, nu jau pāris gadu nav arī TVNET topu, un vispār mūzikas ziņas ieslēptas, cik nu dziļi vispār iespējams ieslēpt, žēl... Šajā kontekstā intro.lv dara svētīgu lietu, PALDIES!
Protams, paši topi ir pietiekami subjektīva būšana, kam māte, kam meita, kam kleita...
Pieņemu, ka apskatnieki par mani krietni, krietni jaunāki, tādēļ katru gadu ar bažām skatos, vai vispār topos vēl kaut ko atpazīšu, bet, nē, nav tik traki!:) Un sajūta, ka arī apskatnieki galu galā fano par savējiem, un ja tie vēl sakrīt ar manējiem, kas var būt labāk:) Piemērs- Mitski, kuru atklāju pirms pāris gadiem. Ja nemaldos, viņa bija arī iepriekšējos topos, es tad jau viņu zināju. Ja ir kaut kas jauns, ļoti labi, noteikti klausīšos! Polachek, skaistā, foršā dziedātāja- arī mana favorīte. Albūms gan klausīts jau sen, šķiet, tas bija gada pirmajos mēnešos mēnešos, bet pēc šādas viņas uzlielīšanas būs jāklausās vēl:) Bombay Bicycle Club dziesmiņa, arī pats klips, ir manā sirdī pēdējos pāris mēnešos. Eh, kā pietrūkst vairāk kaut kas tāds šodien!... Wild Nothing, Small Black... Japanese House, Sufjan Stevens- zināmi vārdi, šo dēļ tiešām slinkumu pie malas, vismaz šos youtube paskatīšos! Visbeidzot Houdini, Dua Lipa- kaut kas svaigs un patīkams top-40 lauciņā, lai tādā garā arī turpina, visu cieņu!
Manā personīgajā topā- prieks, ka šogad jaunas dziesmas tapušas Nation of Language, bet nākamajā gadā gaidu Boxer Rebellion jauno albūmu.
Kur Teilore???
Šēra 20. decembrī, 00:00