Intro.lv 2022. gada labāko dziesmu TOP 25

Nedēļu pēc atskata uz 2022. gada labākajiem albumiem esam atpakaļ ar mūsu piedāvājumu par gada 25 labākajām dziesmām. Cīņa par iekļūšanu topā bija ļoti sīva — iespējams, tik daudzas papildbalsošanas kārtas un diskusijas par gala nominantu sarakstu kā šogad neesam aizvadījuši nekad. Vai tas liecina par visu laiku spēcīgāko singlu topu? Diez vai, taču vienu no vidējā līmeņa ziņā līdzīgākajiem gan!

Šoreiz starp mūsu favorītiem vieta atradusies gan absolūtiem debitantiem, gan šī brīža spilgtākajām zvaigznēm, kā arī mūziķiem, no kuriem tik spēcīgas atgriešanās mēs pirms gada pat nebūtu uzdrošinājušies gaidīt. Daudzveidīgs, pārsteigumiem pilns un (cerams) aizraujošs ir mūsu šī gada labāko dziesmu tops — cerams, ka arī jums tas tāds šķitīs!

25. Megan Thee Stallion — Plan B

Topu atklājam ar amerikāņu reperi Megan Thee Stallion, kas vien pirms dažiem mēnešiem viesojās Latvijā un izpildīja šo dziesmu uz Positivus festivāla skatuves. Plan B lielākais trumpis slēpjas Meganas vārdu spēlē un spēcīgajā vēstījumā, ko viņa vēlas nodot visām sievietēm — mīliet sevi un nepakļaujiet visu savu dzīvi vīriešiem (un it īpaši tiem, kas nav jūsu cienīgi). Lai nenovērstu uzmanību no tā, ko Megana vēlas pateikt, Plan B ir ietērpts ļoti minimālistikos 90. gadu stila bītos, kas drīzāk kalpo kā fons un lēnām nes dziesmu uz priekšu, kā arī izceļ Meganas repošanas talantu. Tādējādi Plan B ir lielisks pierādījums tam, ka šad tad mazāk ir vairāk.

24. Wet Leg — Angelica

Britu duetam Wet Leg bez šaubām nozīmīgs bija iepriekšējais, 2021. gads. Par viņām rakstīja un runāja, šķiet, visi, bet šis gads īstenībā bijis ne mazāk svarīgs, jo tieši šogad nāca klajā viņu debijas plate. Lai arī lielākie albuma hiti nāca klajā pirmīt pieminētajā gadā, būtu grēks neizcelt hipnotizējošo singlu Angelica. Iesākas visai viegli un rotaļīgi, tas apvienībai raksturīgo raksturu atklāj pakāpeniski līdz kulminē trokšņu piesātinātā nobeigumā. Atliek novēlēt Wet Leg pie sasniegtā neapstāties un radīt kādu ierakstu, ko mums izcelt arī nākamā gada topos.

23. Florence + The Machine — My Love

Dance Fever noteikti var uzskatīt par Florence + The Machine atgriešanos starmešu gaismu priekšplānā, un My Love ir šīs atgriešanās spilgtākais piemērs. Tā ir kārtējā kovid ierobežojumu visstingrākā laika liecība, kas gan savā beigu veidolā šo faktu visai veiksmīgi spēj nomaskēt. Visdrīzāk, par šo faktu galvenā atbildība ir jāuzņemas Glass Animals līderim Deivam Beilijam, kura producenta pieskāriens gana skumju lappusi dienasgrāmatā ir spējis padarīt par Florences standartiem ļoti dejisku un pat pacilājošu gabalu! Pirms gadiem desmit sadarbība ar Kelvinu Harisu jau pierādīja, ka Velčas jaunkundzei deju mūzikas ritmi patiesi piestāv, un My Love mums par to vēlreiz atgādina. Varam tikai novēlēt viņai arī turpmāk eksperimentēt ar šo estētiku — esam droši, ka tajā nākotnē atradīsies ne viena vien lieliska dziesma!

22. Shygirl — Coochie (a bedtime story)

Kā intervijā atzinusi pati Shygirl, iemesls Coochie (a bedtime story) radīšanai meklējams tajā, ka savos pusaudžu gados viņa reti dzirdējusi kādu apzīmējumu vagīnai, kas nebūtu seksualizēts vai anatomisks, tāpēc viņa nolēmusi radīt dziesmu izmantojot piemīlīgāko vārdu tās apzīmēšanai. Līdzīgi kā vairums citu ar hyperpop žanru asociēto mākslinieku, arī Shygirl sevi neuztver pārāk nopietni, tāpēc tajā ir rindas, kuras pirmajā klausīšanās reizē liek nedaudz sasmieties (sākot jau ar It's the coochie calling ievadā). Metot jokus pie malas, Coochie pilnīgi noteikti ir viena no gada lipīgākajām popdziesmām, tāpēc tās atrašanās šajā sarakstā ir tikai likumsakarīga.

21. Oliver Sim — GMT

Ja pārējie grupas The xx dalībnieki Romija un Džeimijs xx jau kādu laiku nodarbojas ar solo projektiem, tad Olivers Sims savus pirmos solo darbus sāka parādīt pasaulei vien šogad. Te vietā teiciens labāk vēlāk nekā nekad, jo viņa ļoti personīgais debijas albums Hideous Bastard sniedza mums vairākas lieliskas dziesmas, un GMT ir viena no tām. Jau no pašām pirmajām notīm GMT ierauj sevī ar Olivera juteklisko, teju a cappella dziedājumu I'm on Greenwich Mean Time missing you, missing you, kas lēnām pieaug ar bītiem, kau jau līdzinās iemīlētajam The xx skanējumam. Kā atzīst Olivers, šī ir ne tikai dziesma par ilgām, bet arī mīlas vēstule Londonai.

20. HAIM — Lost Track

Lost Track ir dziesma, kura radusies no spontānas idejas, sarakstīta un ierakstīta vien dažu dienu laikā un neilgi pēc tam arī izdota. Turklāt idejas par tās videoklipu radās agrāk par pašu dziesmu. Šī visa steiga gan nav atstājusi nekādu negatīvu ietekmi, jo, pateicoties izcili lipīgajam piedziedājumam un vienkāršajai, bet no atmiņas nepazūdošajai melodijai, Lost Track tāpat ir viena no šī gada spilgtākajām dziesmām,. Līdz ar to, tā kalpo par spilgtu apliecinājumu māsu Haimu talantam un prasmēm, jo viņas pat bez ilgas nopulēšanas spēj radīt skaņdarbu, kas izceļas visu citu gada laikā izdoto vidū.

19. Totally Enormous Extinct Dinosaurs — Crosswalk

No Oksfordas nākošais producents ar pseidonīmu Totally Enormous Extinct Dinosaurs radījis vienu no gada smeldzīgākajiem elektroniskās mūzikas skaņdarbiem Crosswalk. Iespējams, tas nav materiāls deju vakara kulminācijas brīžiem, bet kad dejotāju rindas ir nedaudz retākas un viņu prāti atbrīvotāki, būtu īstais mirklis uzlikt plati ar šo ierakstu. Skaņdarbu pavadošie sintezatori rada nostaļģisku noskaņu, atceroties par šādām garām naktīm un vēliem rītiem. Ja ar Crosswalk noklausīšanos ir par īsu, tad turpinājums meklējams albuma When the Lights Go pilnā garumā.

18. Band of Horses — Warning Signs

Diez vai daudzi no mums pirms divpadsmit mēnešiem būtu varējuši iedomāties, ka 2022. gada labāko dziesmu sarakstā satiksimies arī ar Band of Horses, taču te nu mēs esam. Bens Dridžvels ar draugiem šogad izdeva savu labāko albumu vairāk kā desmit gadu laikā, atgriežoties pie skanējuma, kura dēļ grupa savulaik kļuva populāra, un Warning Signs ir spilgtākais šīs skaņas piemērs. Niansēts līdzsvars starp skaļajām un klusajām vietām, ņipras fūzētās ģitāras un reti emocionāls dziedājums rada kokteili, ko gribas baudīt vēl un vēl. Arī tekstuāli dziesma ir atbilstoša daudziem — kāds tajā saklausīs šķiršanās sāpes, cits — ikdienas cīņu ar problēmām darbā vai vēlmi beidzot izsisties dzīvē. Ikkatra no šīm atbildēm var būt pareiza, kas Warning Signs ierindo starp pārliecinoši spilgtākajām ainām grupas daiļradē!

17. Viagra Boys — Punk Rock Loser

Dziesmu ar vairāk attieksmes nekā Punk Rock Loser būtu pamatīgi jāpameklē ne tikai šajā topā, bet arī raugoties plašāk — reti kas skan tik loose kā viens no labākajiem Viagra Boys šī gada veikumiem. Pat tikai instrumentālā daļa ar sausi skanošajām bungām un “netīro” basģitāru, sevī apvienojot postpanka un blūzroka nevīžīgumu, ir stilīguma paraugstunda, bet tas ne tuvu nav viss. Sebastiana Mērfija raupjais vokāls un rokenrola dzīvesveida iedvesmotas lirikas nav no jauna izgudrota formula, tomēr Mērfija izpildījums tam liek skanēt apbrīnojami svaigi. Mēs aiz cieņas noņemtu cepures, ja Viagra Boys par to nebūtu pilnīgi vienalga.

16. Mitski — Love Me More

Astoņdesmitie un to estētika, šķiet, nekad neizies no modes. To var novērot gan kino, gan modē, gan, protams, arī mūzikā. Viens spilgts piemērs tam šī gada topā ir Love Me More. Mitski savu eklektisko diskogrāfijas paleti turpina attīstīt tieši ar astoņdesmitajiem raksturīgajiem skaņu toņiem. Nezinātājs, iespējams, pat nepateiktu, ka šis ir kaut kas ļoti aktuāls, nevis nedzirdēts hits no pagājušā gadsimta. Kā ierasts, ar Mitski viss nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Katram vārdam un katrai skaņai te ir sava vieta un liela nozīme. Viņas talanta cienītāji aktīvi šķetina dažādas interpretācijas par to, ko Mitski ir vēlējusies pateikt ar Love Me More un dziesmas video, bet tas viss nav nepieciešams, lai novērtētu un izbaudītu šo brīnišķīgo kompozīciju, kas gozēsies ne vienā vien dziesmu topā.

15. Harry Styles — As It Was

As It Was ir ne vairāk un ne mazāk, bet ne tikai šī gada pārliecinoši lielākā dziesma — tā ir arī viena no komerciāli veiksmīgākajām kompozīcijām mūzikas vēsturē! Piekrītam — tik milzīgi panākumi varbūt arī ir pārspīlēti, taču 2022. gada kontekstā labāku popdziesmu iedomāties ir tiešām grūti. Kā jau žanrā pienākas, producenta darbs ir precīzs kā Šveices pulkstenis, nedodot vietu nevienai liekai skaņai, teksts ir gana plaši interpretējams, lai būtu pieņemams ikvienam, savukārt meldiņš ir tik lipīgs, lai, citējot Anatoliju Kreipānu, neatstātu vienaldzīgu pat akmeni. Ņemot vērā to, cik ļoti daudz reižu ikviens no mums (pat negribot) šo ir dzirdējis 2022. gadā, nešaubāmies, ka šī ir dziesma, kas kolektīvo atmiņu nepametīs vēl ilgi!

14. Lizzo — About Damn Time

Jau no pirmās About Damn Time noklausīšanās reizes vēl gada pirmajā pusē kļuva skaidrs, ka drīz šo gabalu dzirdēsim visur un daudz. Tā ir perfekti noslīpēta popdziesma Lizzo labākajās tradīcijās (ar jūtamu disko ietekmi un neiztiekot arī bez flautas skaņām), turklāt jau atkal viņa ir spējusi radīt pāris maģiskas rindiņas, kuras iesēžas galvā jau no pirmās klausīšanās — jau pārbaudījusi šīs formulas efektivitāti ar Truth Hurts, Lizzo šoreiz to realizēja vēl spēcīgāk un kvalitatīvāk. Turklāt — ja neticat mums, tad Anglijas netbola izlase, visticamāk, liks domas mainīt. About Damn Time pavisam noteikti var saukt par vienu no lielākajiem šī gada hitiem, tāpēc tā nav paskrējusi garām arī mūsu topam.

13. Yeah Yeah Yeahs — Spitting Off the Edge of the World

Yeah Yeah Yeahs šogad atgriezās ar savu pirmo albumu pēc deviņu gadu pārtraukuma un grūti iedomāties labāku atgriešanās singlu par Spitting Off the Edge of the World. Šī dziesma izklausās tieši tik episki, kā saka priekšā tās nosaukums, un būtu viegli iedomāties to kā skaņu celiņu pasaules gala ainai kādā filmā. Tas patiesībā ir nedaudz ironiski, jo Kārena O šeit dzied par gaidāmo pasaules galu, uz kuru mūs ved pasaulē valdošā klimata krīze. Cerēsim, ka no tā izdosies izvairīties, un mēs vēl ilgus gadus varēsim baudīt Spitting Off the Edge of the World elpu aizraujošo skanējumu, jo tā noteikti kļūs par klasisku dziesmu šīs leģendārās grupas repertuārā.

12. Alvvays — After The Earthquake

After The Earthquake ir meistarīgs līdzsvars starp pagātni un tagadni. Dziesmas liriskā iedvesma nākusi no japāņu autora Haruki Marukami darba after the quake, kurā apkopoti dažādi īsi stāsti par 1995. gadā notikušo Kobes zemestrīci, naratīvam vienlaikus lēkājot starp dabas un privātās dzīves katastrofām. Muzikāli uz katra soļa jūtama 1980. gadu postpanka ietekme, īpaši spilgti liekot domāt par The Cure nemirstīgo hitu Just Like Heaven. Vienlaikus Alvvays ir spējuši piešķirt šim skanējumam savu es, ātrām un agresīvām ģitāru partijām radot vienu no šī brīža meistarīgākajām indīroka formulām.

11. Jamie xx — LET’S DO IT AGAIN

Brīžiem šķiet neticami, ka iepriekšējie divi gadi tika pavadīti, lielā mērā sēžot mājās un izvairoties no savstarpējiem kontaktiem. Cik daudzi koncerti, festivāli un kopumā dažādas satikšanās mums gāja secen. Tāpēc nav šaubu, ka aizvadītā vasara bija viena no gaidītākajām mūsu paaudzei, tostarp britu mūzikas producentam Jamie xx. LET'S DO IT AGAIN ir kā himna šī gada vasarai, kad mēs atkal izgājām ielās un ļāvāmies dzīves svinēšanai lielākā cilvēku pulkā. Īpašs prieks, ka varējām šo piedzīvot kopā ar Jamie xx pie DJ pults vasaras viducī, Positivus festivālā. Spriežot pēc šogad dzirdētajiem Jamie xx singliem, ļoti iespējams, ka viņu satiksim arī nākama gada Intro.lv topos.

10. Nilüfer Yanya — The Dealer

The Dealer ir kārtējais Nileferas Janjas meistarības apliecinājums. Lai arī iedvesmojies no lo-fi estētikas, kopumā skaņdarbs ir pat ļoti noslīpēts, basģitārai iznākot priekšplānā tieši pareizajos brīžos un mierīgākiem brīžiem pienākot tieši tad, kad vajadzīgs radīt nedaudz spriedzes. Viņas vokāls šādā uzstādījumā šķietami neuzkrītoši seko instrumentālajai daļai, radot dziesmu, kura šķietami nekad neapstājas un turpina ierastajā ritmā plūst uz priekšu, liekot klausītājam pamazām iegrimt tās bītā. Šis jau atkal parāda Janju kā vienu no indie mūzikas kvalitatīvākajiem vārdiem un mākslinieci, kuras kvalitātes latiņa paliks nemainīgi augsta arī nākotnē.

9. Let's Eat Grandma — Happy New Year

Tikpat eksplozīvi un skaļi kā jaungada naktī izšautais salūts savus klausītājus pārsteidza apvienības Let's Eat Grandma singls Happy New Year. Atšķirībā no Ziemassvētku eglītes un izšautā konfeti paliekām, kas no mūsu redzesloka pazuda gada pirmajās dienās, šī dueta dziesma visa gada garumā savus apgriezienus tikai kāpināja, un tas nepārsteidz — eiforiskās sintezatoru skaņas, dejojamais bīts, kā arī lipīgais piedziedājums ir aktuāli arī pēc pirmā janvāra. Nav šaubu, ka Happy New Year uzmirdzēs arī turpmākajās jaungada sagaidīšanas ballītēs, un būs viens no spožākajiem spīdekļiem Let's Eat Grandma repertuārā.

8. ROSALÍA — SAOKO

Spāņu zvaigznes Rosalijas šī gada albums MOTOMAMI izceļas ar spēju ganrīz neticami organiski sajaukt dažādus žanrus, un viens no skaņdarbiem, kurā tas dzirdams vislabāk ir tā ievaddziesma SAOKO. Rosalijas vokāls šeit vairāk tuvojas repošanai nekā ierastajai dziedāšanai, to pavadot regetona ritmiem un industriāliem sintezatoriem, kas vienā brīdī tiek pārtraukti ar džeza klavieru starpspēli, lai jau 10 sekundes vēlāk atgrieztos pie agresīvas repošanas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Vēl jo iespaidīgāk ir tas, ka tik eksperimentāla dziesma tika izlaista kā viens no albuma singliem un šī gada laikā savākusi vairāk nekā 125 miljonus klausījumu Spotify vien. Tieši tāpēc viņa šobrīd ir interesantākā popzvaigzne pasaulē, jo katrs viņas nākamais solis reti kad ir paredzams.

7. Kendrick Lamar — N95

N95 ir ļoti piesātināts Kendrika Lamāra skrējiens cauri daudziem pasaulē notiekošajiem procesiem, kuros viņš saredz daudz nepatiesību un negodīguma — sākot ar lētiem mēģinājumiem ātri iegūt lielu ietekmi, turpinot ar slēpšanos aiz dizaineru drēbēm, kuras absolūti nemaina cilvēka patieso “es” un noslēdzot ar kritiku tiem, kuri joprojām sevi saista ar toksiskiem cilvēkiem no pagātnes. Kendriks nekad nav vairījies izmantot savu mūziku, lai vērstu savu fanu uzmanību uz dažādiem politiskajiem un sociālajiem procesiem pasaulē un lieki piebilst, ka N95 ir vēl viens spilgts un kvalitatīvs pierādījums viņa spējai to darīt atklāti, spilgti un vienlaikus no tā “izspiest” fantastiskas dziesmas.

6. Fontaines D.C. — Jackie Down The Line

Ir dziesmas, par kurām jau pēc pirmās noklausīšanās reizes ir skaidrs, ka tā gada beigās tiks bieži pieminēta kā viena no tā labākajām. Viena no tādām ir arī Jackie Down The Line, ar kuru īri Fontaines D.C. pieteica savu trešo studijas albumu Skinty Fia, turklāt, tā kā tā iznāca jau gada otrajā nedēļā, daudziem tā kļuva par visa gada skaņu celiņu. Grupas ritma sekcija šajā dziesmā demonstrē sevi no labākās puses, spēlējot ar apbrīnojamu intensitāti, kas nepārtraukti dzen dziesmu uz priekšu. Tikmēr, klausoties Griana Čatena vokālā, tā vien gribas izbļaut līdzi katru dziedāto vārdu, pat ja to nozīme ir grūti atkodējama. Tāpēc esam pārliecināti, ka šo dziesmu klausīsimies vēl ne reizi vien arī kad 2022. gads būs beidzies.

5. Beyoncé — Break My Soul

Viena no tendencēm, ko šogad novērojām populārajā mūzikā bija house atdzimšana, un viens no priekšgājējiem tam bija Bejonses jaunais albums Renaissance ar singlu Break My Soul. Gluži kā Glorijas Geinores klasika I Will Survive, Break My Soul ir šo laiku himna par izturību, neatlaidību un iekšējo spēku par spīti visiem izaicinājumiem, ko mums sniedz dzīve. Muzikāli šis ir diezgan krass pavērsiens Bejonses repertuārā, taču viņa to ir spējusi lieliski iemiesot, padarot Break My Soul ne tikai par dziesmu par grūtību pārvarēšanu, bet arī par dzīves un sevis svinēšanu.

4. Ethel Cain — American Teenager

American Teenager ir spilgtākais singls no Eteles Keinas (jeb, īstajā vārdā, Heidenas Anhedonias) debijas albuma, kurā viņa uzskatāmi demonstrē savu prasmi ar mūzikas palīdzību uzburt noteiktu atmosfēru. Neieklausoties dziesmas tekstā, tā izklausās pēc saulainas himnas bezrūpīgai jaunībai, bet, sākot tam pievērst uzmanību, ātri vien top skaidrs, ka patiesībā šī dziesma piedāvā kritisku skatījumu uz pusaudžu dzīvi Amerikas mazpilsētās un tā saukto amerikāņu sapni kopumā. Tieši šī divejādībā arī rada daļu no dziesmas šarma, paslēpjot drūmas tēmas aiz koša un ēteriska skanējuma, kas lieliski iederētos kādas tīņu romantiskās komēdijas skaņu celiņā. Pat ja dziesmas teksts būtu krietni mazāk interesants, Anhedonias sapņainie ģitāras rifi un vokāls šeit skan tik pasakaini, ka tajā gribētos klausīties vēl un vēl pat neatkarīgi no tā, kas tiek dziedāts.

3. Taylor Swift — Anti-Hero

Teilore Svifta jau kopš savas karjeras pirmsākumiem ir viena no labākajām tekstu autorēm pasaules mūzikā, taču viņas darbos allaž ir bijusi kāda vājība — nespēja sevi uztvert pārāk nopietni un atzīt savus trūkumus. Brīžiem tas ir radījis teju vai komiskas situācijas, kurās jebkurā strīdā vai problēmā ir vainīgi visi pārējie, izņemot Teilori, taču, kopš 2019. gadā izdotā Lover, arī šajā jomā mūziķe ir veikusi milzu progresu, un nu arī šī tekstu joma ir viņas spēks, nevis vājums. Anti-Hero ir asprātīga, trāpīga un brīžiem sāpīga dziesma par to, ka ikvienam ir problēmas un vājības, pat perfektajai Teilorei, un tas mūsdienu pārliecinoši svarīgākās popzvaigznes pozīcijas padara tikai spēcīgākas. Ja iepriekš Teilore mums centās par visām varītēm iestāstīt, ka ir teju nevainojama, nu tam patiesi var noticēt, jo viņa pati ir kļuvusi par cilvēku, nevis centusies uzturēt mītu par sevi kā kādu Grieķu Dievieti, un tā ir labākā lieta, kas ar Sviftas karjeru varēja notikt. Un ā, jā, šī ir viena no labākajām dziesmām viņas katalogā un šajā gadā!

2. Steve Lacy — Bad Habit

Kaut arī mūsu topā Stīvam Leisijam beigās neizdevās aizsniegties līdz pašam augšgalam, viņš to pavisam noteikti izbaudīja slavenajā Billboard Hot 100 topā, turklāt pirmo reizi mūžā savas solo karjeras laikā. Varbūt no vienas puses negaidīti, bet no otras puses pavisam saprotami, jo, pirmkārt, Bad Habit tika izdota veiksmīgā laikā, lai kļūtu par perfektu vasaras hitu un, otrkārt, tās piedziedājums I wish I knew you wanted me ir tik lipīgs, ka nav brīnums, ka tas ātri vien palika cilvēku galvās.

1. The 1975 — Part Of The Band

Jau mūsu albumu topā atsaucāmies uz The 1975 līkločiem cauri gadiem un Intro.lv topiem, un tagad šo tematu var turpināt arī par labāko dziesmu sarakstiem. 2018. gada dziesmu TOP 25 galvgalī bija Give Yourself A Try, bet pēc diviem gadiem If You’re Too Shy (Let Me Know) palika soli no augstākā pakāpiena. Tā rezultātā Part Of The Band šoziem ir izdevies īsts “paturi manu aliņu” brīdis, jo tā atkal ir atgriezusi grupu dziesmu topa galvgalī. Tā vien šķiet, ka The 1975 vienmēr ir kāds jauns triks azotē, jo Part Of The Band bija vēl viens sānsolis no ierastā virziena. Tā ir moderna folkdziesma visās šī jēdziena nozīmēs, piepildīta ar aizkustinošu un dvēseles stīgas pārraujošu pavadījumu, kā arī kārtējo Metjū Hīlija lirisko meistarstiķi. Jau atkal viņš ir spējis savīt kopā savu iekšējo pasauli ar apdullinošu devu robusta godīguma un šī brīža pasaules raksturojuma, neatstājot mums citus variantus kā tikai pasludināt šo dziesmu par Intro.lv 2022. gada dziesmu topa triumfa mirkli.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē: