Intro.lv 2021. gada labāko dziesmu TOP 25

Kā jau tas pēdējos gados allaž bijis ierasts, arī 2021. gads nav nekāds izņēmums — starp visiem Intro.lv Gada topiem, tieši labāko dziesmu atlase ir vissarežģītākais un piņķerīgākais uzdevums. Iemesli ir tie paši vecie — papildus mūziķiem, kuru albumus izcēlām (vai gandrīz izcēlām, jo tie palika starp pirmajiem aiz svītras) labāko ierakstu apkopojumā, šeit pretendentu sarakstam pievienojas arī izpildītāji ar vājākiem albumiem vai pat bez tiem, kas konkurenci padara ļoti, ļoti plašu.

Cienīgu pretendentu uz Gada dziesmas titulu šogad netrūka. Tie bija atrodami gan starp absolūtākā meinstrīma popmūzikas un repa izpildītājiem, gan plašākai publikai pilnīgi nepazīstamiem indie censoņiem. Tāpat pēc pāris gadu pauzes uzvaras virzienā ar kāru aci (un pamatotām ambīcijām) atkal sāk vērties rokmūzikas pārstāvji, bet varbūt viņiem kāju priekšā pieliks americana izpildītāji? Vai kādam no topa iemītniekiem izdosies jau otro reizi triumfēt mūsu Gada dziesmu uzskaitījumā vai šis būs starp tiem retajiem gadiem, kad gan par labāko albumu, gan skaņdarbu atbildīgs būs viens un tas pats kolektīvs? Intrigu ir daudz, tāpēc lieki nekavēsimies un tuvāko minūšu un rindiņu laikā tās kopīgi atrisināsim!

25. Lord Huron — Not Dead Yet

Klausoties Lord Huron līdz šim lielāko hitu, gribot negribot sanāk vilkt paralēles ar The Travelling Wilburys un viņu nevīstošo hitu End Of The Line. Protams, Not Dead Yet nav viena no labākajām dziesmām pasaules vēsturē, bet tīri noskaņas un skanējuma ziņā viņiem tai ir izdevies pietuvoties tik tuvu, kā, iespējams, nevienam citam pēdējos desmit gados noteikti. Tā ir dziesma, kas liek atcerēties (pat, ja tie nekad nav piedzīvoti) par laikiem, kad zāle bija zaļāka, debesis — zilākas, bet pasaule kopumā daudz vienkāršāka. Ir silta vasaras diena, tu brauc ar nolaistiem logiem pa lauku ceļu, spīd saule un uz pilnu klapi skan šī kompozīcija. Šis stāsts gan ir pilnīgi izdomāts, bet, vai dzirdot Lord Huron, jums nerodas tieši šādas pašas neīstas atmiņas?

24. Megan Thee Stallion — Thot Shit

Ak, Megana. Nu vai tev neapnīk? Vai jau nav gana? Nu, cik ilgi tu iedvesīsi bailes labēji konservatīvu politikas komentētāju sirdīs, jo tu atļaujies izrādīt savu seksualitāti? Ak, Megana. Tu šogad izlaidi singlu, kas, lai arī ne tik jestrs kā WAP, tomēr pamanījās nokaitināt virkni cilvēku. Kamdēļ? Lūk, to es nezināšu jums teikt. Varbūt tas tāpēc, ka dziesmas ritma daļa ir tieši tik enerģiska, ka neļauj nosēdēt uz vietas it nevienam? Varbūt tāpēc, ka Meganas balss ir tieši tik pārliecinoša, ka kļūst neērti, jo ar to spēkoties grūti, bet, iespējams, pie vainas videoklips, kas, lai arī hiperseksualizēts, tomēr parāda sievieti, kas pilnībā kontrolē apkārt notiekošo. Lai vai kā būtu, Megan Thee Stallion dziesma Thot Shit ir viens no šī gada lielākajiem bangeriem. Ja klubu dzīve būtu bijusi kā ierasts, tad nav ne mazāko šaubu, ka šī dziesma tajos skanētu visu laiku.

23. Sigrid — Mirror

Iespējams, ka tas vēl notiks, un šobrīd vienkārši jābūt pacietīgiem, taču ir visai grūti saprast, kāpēc Sigrid jau šobrīd nav ievērojami lielāka zvaigzne. Līdzīgi kā iepriekšējā albuma galvenie singli Don’t Kill My Vibe un Strangers, arī otrā ieraksta pirmais vēstnesis Mirror ir gana lipīga un dejojama dziesma, lai tā mierīgi varētu iekarot jebkura nejauša mūzikas patērētāja sirdi, vienlaikus esot gana interesanta, lai par to nevīpsnātu arī muzikālie snobi. Jā, Mirror lielā mērā ir Dua Lipas pērn kārtējo reizi atgrieztās retro nostaļģijas muzikālo ideju turpinātājs, bet, ja izpildījums ir tik augstvērtīgs, par to iebilst gluži vienkārši nevar un nedrīkst!

22. Lil Nas X — MONTERO (Call Me By Your Name)

Reiz bija laiki, kad tāda pandēmija prātā bija vien zinātniekiem un pasaules galvenās raizes bija ASV iekšpolitika. Šajās aizvēsturiskajās dienās no Soundcloud tumšajiem ūdeņiem pacēlās kāda aizmirsta pilsēta — nē, ne Atlantīda, bet gan veca pilsēta, kam ir vismaz viens ceļš. Šī vecā pilsēta kļuva par visu raidstaciju mīļāko tematu un iekaroja gandrīz visu topu augstākās vietas, un iekaroja vareni — 19 nedēļas pirmajā vietā Billboard topā. Kas tāds vēl nevienam nebija izdevies, taču bija viena liela baža, par kuru čukstus runāja visapkārt — Lil Nas X, lai cik lielisks būtu šis singls, izklausās pēc īstena viena hita brīnuma. Vēstures annāles ir pilnas ar mūziķiem, kas dominē ar vienu singlu, bet tad pazūd nebūtībā. Old Town Road izklausījās pēc vēl viena singla, kura autoru pēc gadiem 20 varēs minēt erudīcijas spēlēs. BET, BET, šoreiz pat Guntars Račs nevarēja paredzēt, ka Lil Nas X karjera tikai ieskrienas, jo šogad izlaistais singls MONTERO ir perfekts modernā hiphopa un elektropopa sakausējums. Neprātīgi lipīgs meldiņš, kuru papildina vārdi, kuri vairs nav piemēroti bērniem. Jā, ja Old Town Road varēja skanēt bērnudārza izlaidumā (ja neklausās vārdos), tad MONTERO, kas, starp citu, ir Lil Nas X īstais vārds, varētu skanēt Golden sezonas atklāšanas ballītē. Šoreiz mēs visi kļūdījāmies — Lil Nas X ir industrijā uz palikšanu.

21. The Antlers — Solstice

The Antlers pirms pāris gadiem atgriezās pēc ilgstošas pauzes. Tā lielā mērā bija saistīta ar vokālista Pītera Silbermena veselības problēmām, kas iekļāva gan daļēju dzirdes zudumu, gan balss saišu operāciju. Silbermens spēja atgriezties pie mūziķa karjeras un atjaunoja The Antlers darbību, transformējot grupas skanējumu uz maigu folkmūziku. Solstice ir spilgts šo pārmaiņu indikators — minimālisma iedvesmots skaņdarbs, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz akustisko ģitāru un noskaņas radīšanu. Silbermena čukstošais vokāls šajā kombinācijā iederas ideāli, radot elpu aizraujošu skaistumu.

20. CHVRCHES — He Said She Said

Kā atklāja grupas dalībnieki intervijās pirms šogad izdotā albuma Screen Violence, tad ar pirmo singlu He Said She Said arī aizsākās jaunās plates tapšana. Tas bija skaņdarbs, kas visai īsā laikā tapa pirmajā dziesmu rakstīšanas nometnē pēc garāka pārtraukuma un kas uzdeva toni visam pārējam ierakstam. He Said She Said ir ieturēts labākajās CHVRCHES tradīcijās — tumšs sintpops, spalgs solistes Lorenas Meiberijas vokāls un lipīgs piedziedājums. Tas viss ietērpts astoņdesmito estētikā. Pēc iepriekšējiem mēģinājumiem izsisties lielajos topos, pieļaujot kompromisus savā mūzikā par labu tam, patīkami dzirdēt, ka trijotne atgriežas pie tā, kas viņiem izdodas vislabāk.

19. Self Esteem — I Do This All The Time

Ja Baza Lūrmana Everybody's Free (To Wear Sunscreen) dziesmu sakrustotu ar Keitu Tempesti, tad britu dziesminieces Self Esteem šīgada singls I Do This All The Time visnotaļ būtu tā rezultāts. Spoken word ieturētā manierē šī dziesma ir pilna ar sāpīgām un melanholiskām atklāsmēm, taču tajā pašā laikā ir kā sirnīgs aicinājums būt laipnākiem un iecietīgākiem pret sevi. Šo cerību stariņu lieliski atspoguļo dziesmas piedziedājums, kas pēc piezemētiem un noklusētiem pantiem šķiet kā spēcīgs pacilājums, kamēr simfoniskā partija skaņdarba beigās tā vien pavelk aiz sirds stīgām un pat uzdzen asaras. I Do This All The Time ir dziesma, kas 2021. gadā bija nepieciešama mums visiem.

18. Big Red Machine feat. Fleet Foxes & Anaïs Mitchell — Phoenix

Gan Džastins Vernons ar Bon Iver, gan Ārons Desners ar The National jau izsenis ir radījuši ļoti skaistu mūziku, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka arī viņu sadarbība ir radījusi virkni no aizkustinošākajām skaņām šogad. Phoenix lielā mērā varētu dēvēt par prelūdiju pērnā gada Fleet Foxes dziesmai Can I Believe You. Kamēr tajā bija dzirdams monologs, kurā liriskais varonis jau domā, vai uzticēšanās citiem dzīves skarbākajos mirkļos kļūs par kārtējo vilšanos, tikmēr Phoenix laikā viņš nav ticis pat tik tālu, tā vietā prātojot, kā vienatnē iespējams tikt pāri šīm grūtībām. Kaut dziesma uz šo jautājumu atbildi tekstā nesniedz, ir skaidrs, ka muzikāli tā spēj palīdzēt ne vienam klausītājam vien.

17. Billie Eilish — Happier Than Ever

Lai arī dažbrīd šķiet, ka Billijas Eilišas straujais kāpiens pretī slavai notika jau pirms krietna brīža, tā nebūt nav — I’m the bad guy, duh izskanēja visapkārt pasaulei vien pirms diviem gadiem. Kopš tā Billija ir paspējusi ierakstīt Bonda filmas galveno dziesmu, izdot savu otro albumu un izlikt absolūti visas savas izjūtas tā tituldziesmā, kas veltīta neveiksmīgām attiecībām. Happier Than Ever parāda gan Eilišas spēju apstādināt pasauli ar šķietami maigu akustisko dziesmu, gan pēc tam izkliegt sāpes skaņdarba otrajā pusē. Power ballad ir žanrs, kurā pat mazākā neprecizitāte var novest pie banāla iznākuma — šoreiz no tā nav ne miņas.

16. Julien Baker — Heatwave

2021. gads mūzikai atnesa jaunu Džulienas Beikeres versiju, vismaz muzikāli noteikti — viņas trešais studijas albums vairs nebija akustisks un ar galveno uzsvaru uz pāris instrumentiem un vokālu. Šīs pārmaiņas lieliski parādās Heatwave, sintezatoru motīvam ātri iespiežoties atmiņā jau pēc pāris klausīšanās reizēm. Pati dziesma ir Beikeres ierastais personīgais naratīvs, šoreiz pievēršoties tai stulbajai sajūtai, kad globāli un šausminoši notikumi liek uztraukties par absolūti triviālām lietām savā dzīvē.

15. Tyler, the Creator — LUMBERJACK

Par spīti tam, ka Tyler, the Creator bieži maina savu skanējumu, droši vien, ka pēc liriskā Igor, daudzi nebija gaidījuši, ka pirmais singls no viņa nākamā albuma skanēs tik smagi. Turklāt interesanti, ka tā bīts ļoti izteikti samplē horrorcore leģendu Gravediggaz ierakstu no 1994. gada, izmainot to tikai nedaudz, bet tas tāpat skan tikpat svaigi kā jebkas šogad iznākušais. Tikmēr LUMBERJACK teksts galvenokārt sastāv no autora panākumu uzskaitījuma gandrīz divu minūšu garumā. Tiesa gan, var noprast, ka arī šeit ir savi zemteksti, bet, pat ja to nebūtu, tas tāpat būtu piedodami, jo LUMBERJACK vienkārši ir lielisks atgādinājums par to, cik aizraujošs reperis ir Tailers.

14. SZA — Good Days

Visīstākais Ziemassvētku brīnums pagājušajā gadā bija SZA tobrīd jaunākais singls Good Days, kas fanu rindās jau nepacietīgi tika gaidīts kopš pērnā septembra, kad dziesmas fragments parādījas iepriekšējā singla Hit Different videoklipa beigās. Tad nu 25. decembrī mēs beidzot tikām pie pilnās versijas, kas pāršalca pasauli visa gada garumā un ir kļuvusi par vienu no SZA visu laiku klausītākajām dziesmām. Good Days lielākā veiksmes atslēga ir tās ēteriskums, kas izpaužas gan sapņainajā melodijā, kur liegas akustiskās ģitāras skaņas mijas ar putnu dziesmām, gan SZA maigajā dziedājumā, kas vēsta, ka labās dienas kaut kad pienāks. Šāds vēstījums mājsēdes un pandēmijas laikā bija kā īsts cerību stariņš, kas uzturēja pie ticības, ka labie laiki kaut kad atkal pienāks un šī emocionālā un burtiskā tumsa (sveiciens ziemas laikam) tiešām beigsies, un kaut arī ir jau apritējis teju gads, šī dziesma nav kļuvusi mazāk aktuāla.

13. Halsey — I am not a woman, I’m a god

Straumēšanas servisu statistika liecina, ka dziedātājas Halsey vārds lielākajai daļai lasītāju varētu asociēties ar viņas populārāko dziesmu Without Me. Ja nesanāk to ataust atmiņā, tad to varētu raksturot ar vārdiem “viegla popdziesma, kas populārās mūzikas radiostacijās ir skanējusi nepieklājīgi daudz reižu”. Līdz ar to visai liels pārsteigums bija šogad izdotais singls I am not a woman, I’m a god, kas ir krietni citādāks skaņdarbs kā iepriekšminētais amerikānietes hits. Smagāks, industriāls skanējums, kas mudina iegūglēt dziesmas nosaukumu, lai apskatītu cilvēku sarakstu, kas tai ir pielikuši pirkstu. Tiklīdz producentu rindā ir izlasīti Nine Inch Nails dalībnieku Trenta Reznora un Atikusa Rosa vārdi, viss saliekas savās vietās. Popmūzikas un alternatīvās pasaules kokteilis, kuru papildina intensīvs Halsey dziedājums, ir kaut kas, ko līdz šim mēs nezinājām, ka vēlamies dzirdēt.

12. Sharon Van Etten & Angel Olsen — Like I Used To

Amerikāņu dziesminieču Šeronas Van Etenas un Andželas Olsenas duets ir tik organisks, ka šķiet, kā gan viņas nav iedomājušās muzicēt kopā ātrāk. Viņu balsis un ģitārspēle tik brīnišķigi papildina viena otru, ka atliek vien cerēt, ka šis nav pēdējais viņu kopdarbs. Like I Used To ir saldsērīgs stāsts par atmiņām un tīši vai netīši diezgan precīzi iederas mūsdienu kontekstā, kurā valda nedrošība, apātija un ilgas pēc pagātnes. Šī dziesma tā vien aicina aizdegt šķiltavas un dziedāt līdzi, liegi šūpojoties no viena sāna uz otru.

11. Ethel Cain — Crush

Droši vien ikvienam melomānam prieku rada brīži, kad pirmo reizi iepazīstot mākslinieku vēl tā karjeras sākumposmā, uzreiz ir skaidrs, ka nākotnē no viņiem gaidāmas lielas lietas. Šogad šādu sajūtu radīja amerikāņu drīmpopa dziedātāja Etela Keina, kuras debijas albums vēl tikai gaidāms, bet viņas pavasarī izdotais singls Crush ir godam nopelnījis vietu gada labāko dziesmu vidū. Tajā viņa sapņainā un nedaudz piesmakušā balsī apdzied savas alkas pēc neglābjama sliktā puiša, apaudzējot to ar dziesmas noskaņai precīzi atbilstošām ģitāras un basa partijām, rezultējoties patiešām burvīgā skaņdarbā, kas varētu kalpot par vārda “saldsērīgs” definīciju.

10. Injury Reserve — Knees

Gadījumos, kad mūziķi priekšlaicīgi aiziet no dzīves, to neilgi pirms nāves ierakstītais materiāls dažreiz iegūst jaunu nozīmi. Šāds gadījums ir arī hiphopa kolektīva Injury Reserve singls Knees, kurā nelaiķis Stepa J. Groggs atklāti runā par vēlmi dzīvot veselīgāk un mazāk lietot alkoholu. Protams, tā kā plašākai publikai nav zināms viņa nāves iemesls, ļoti iespējams, ka tās ir vienkārši ierastas pārdomas, kurām nododas daudzi trīsdesmitgadnieki, tomēr, klausoties šo dziesmu, ir grūti par to nedomāt. Turklāt, pat aizmirstot par to, Groggs un grupas biedra Ritchie With a T veidotais bērnības bezrūpības un grūti norijamās pieauguša dzīves pretnostatījums rada vienu no emocionāli piesātinātākajām gada dziesmām.

9. BROCKHAMPTON — COUNT ON ME

Hiphopa puišu grupas BROCKHAMPTON singls COUNT ON ME iznāca pašā aprīļa sākumā, kas parasti ir brīdis, kad prātā pirmoreiz ielaužas vasaras tuvums, kas pēc drūmās un nogurdinošās pagājušās ziemas šogad bija vēl gaidītāka kā jebkad. COUNT ON ME noskaņa tajā lieliski iederējās, jo, ja to klausoties aizver acis, gandrīz vai iespējams sajust siltu vēja plūsmu apņemam sevi. Dziesmas vieglajam un vasarīgajam skanējumam gan cauri vijas arī viegli melanholiska noskaņa, kas saklausāma jau no pirmajām viesmākslinieka A$AP Rocky noskaitītajām rindām, bet tas vēl vairāk pastiprina tās efektu, neļaujot to aizmirst arī tagad, kad vasara jau sen pagājusi.

8. Big Thief — Little Things

Big Thief ir kritiķu atzīti un mīlēti. Spriežot pēc līdz šim dzirdētajiem vēstnešiem, arī nākamajā gadā gaidāmais albums neiztiks bez slavas vārdiem un augstām vietām gada izcilību sarakstos. Viens no šādiem priekšvēstnešiem ir augustā izdotais Little Things. Tā skanējums ir bagātīgs ar dažādiem skaņas elementiem, kas par spīti savam blīvumam, spēj dziesmā radīt visai intīmu noskaņu, akcentējot dziļi personiskās teksta rindas. Šī dziesma ir piemērs tam patiesumam, īstumam, ko iemieso Adrianes Lenkeres dziesmas, un kuru mēs iepazinām Big Thief iepriekšējos ierakstos. Lai arī viņus nevar dēvēt par nenovērtētiem, tomēr šķiet, ka šī ir vēl tikai prelūdija tam, cik augstas virsotnes viņus sagaida nākotnē.

7. Olivia Rodrigo — deja vu

Lai arī Olīvija Rodrigo nebūt nav jauns vārds izklaides industrijā, 2021. gads viņas karjeru sagrieza kājām gaisā. Tikai gada sākumā izdevusi savu pirmo dziesmu un neilgi pēc tam debijas albumu, Olīvija superātri kļuva par vienu no aktuālākajiem vārdiem pasaules mūzikā. deja vu ir viens no galvenajiem šo panākumu iemesliem — lieliski nostrādāta popdziesma ar nelielu psihedēlijas piesitienu, līdzi bļaujamu piedziedājumu un stāstu par visām mazajām un lielajām lietām, ko kāds šobrīd dara ar pavisam citu cilvēku. Ir aizdomas, ka šī nebūs pēdējā reize, kad par Olīviju Rodrigo būs jārunā kā par vienu no gada māksliniekiem, un jau ne tik tālā nākotnē neliela deja vu sajūta aizvedīs atpakaļ pie šīs dziesmas.

6. Snail Mail — Valentine

Atraidījums nekad nav patīkams un Snail Mail singlā Valentine šīs izjūtas ir noķertas diezgan precīzi. Ja dziesma iesākas ļoti maigi ar liegām sintezatora skaņām un mīlpilniem tekstiem, tad pie piedziedājuma tā pārvēršas par īstu jūtu eksploziju, kur pie spalgām ģitārām Lindsija Džordana bez maz vai izkliedz So why'd you wanna erase me, darling valentine? Turklāt sirdi plosošākais ir tas, ka šī nesaprašana, vilšanās un dusmas tiek izteiktas ar vēl joprojām lielu mīlestības devu, jo Lindsija turpina cerēt, ka mīļotā pārdomās un atgriezīsies. Šis stāsts lieliski atainots arī pavadošajā videoklipā, kur Lindsija cenšas pārvarēt savas emocijas ar šampanieti, kūkām un kaut ko… asāku. Snail Mail ir manāmi pacēlusi savu radošuma latiņu un viņas muzikālo briedumu novērtējam arī mēs ar augsto sesto vietu.

5. Little Simz feat. Cleo Sol — Woman

Ja kādam māksliniekam vai māksliniecei 2021. gads kaut kā īpaši ieies vēsturē, tad te būtu jāpiesauc Little Simz vārds, jo šis pavisam noteikti ir viņas gads. Pelnīta atzinība un slavas dziesmas albumam Sometimes I Might Be Introvert. Likumsakarīgi, ka arī Intro.lv dziesmu topā viena no vietām (pie tam visai augsta) arī pienākas britu reperei un viņas kompozīcijai Woman, vienam no agrīnajiem albuma singliem. Tas parāda Little Simz stiprās puses — spēju savu oriģinalitāti flovā, izcilajās rindās, kā arī bītos, papildināt ar atsaucēm uz repa pasaules priekšgājējiem, iekļaujot citātus un atsauces uz hiphopa klasiku. Skaņdarba vēstījums savukārt ir vienlīdz vienkāršs un spēcīgs — par sievietēm, tuvākām un tālākām, kas viņu ir iedvesmojušas un turpina iedvesmot.

4. Charli XCX feat. Christine and the Queens & Caroline Polachek — New Shapes 

Pēc mega eksperimentāla pagājušā gada mājsēdes albuma how i'm feeling now, Charli XCX ir pilnībā mainījusi savu ampluā un nākamā gada plate Crash solās būt caurvīta ar astoņdesmito gadu ietekmēm, kamēr vizuāli tam piešķirta tumša un asiņaina bēru noskaņa. Šīs īpašības skaidri iezīmējas arī viņas jaunākajā singlā New Shapes, kas piepildīts ar krāšņiem sintezatoriem un kara bungām, kas tā vien atsauc atmiņā Fine Young Cannibals astoņdesmito gadu klasiku She Drives Me Crazy, kā arī neseno Troja Sivana hitu Bloom. Pacilājošo skanējumu savukārt papildina satriecošas vokālās partijas no Christine and the Queens un Karolīnes Polačekas, kas ir piedalījušās arī citās Čārlijas dziesmās, taču šī ir pirmā reize, kad dzirdam šo trijotni kopā. Mūsuprāt, šī ir lieliska uzvaras kombinācija, tādēļ arī godam pelnītā ceturtā vieta mūsu dziesmu topā.

3. The War On Drugs feat. Lucius — I Don't Live Here Anymore

The War On Drugs jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijusi grupa, kas ar savu mūziku spēj uzburt brīnišķīgas un ļoti detalizētas noskaņu gleznas, bet ļoti iespējams, ka līdz šim tās nevienā dziesmā nav bijušas tik daudzveidīgas kā I Don't Live Here Anymore. Savu pirmo kūleni skaņdarbs apmet jau ap 20. sekundi, kad, ievadoši hipnotizējošajam ģitāras un taustiņu rifam pievienojas reverbēta bungu skaņa, kas tā vien šķiet paķerta pa taisno no Fila Kolinsa Face Value sesijām. Mirkli vēlāk atskan arī pirmie solo ģitāras rifi, kā arī solista Adama Grandusela, un nedaudz vēlāk arī grupas Lucius vokāli, kas kopā rada patiesi maģisku skanējumu. Šī ir dziesma, kas tikpat labi varētu būt radusies kā 1981., tā jebkurā gadā pēc tam vai arī nevienā no šiem — I Don't Live Here Anymore skan pārāk pārpasaulīgi, lai tā iekļautos jebkādos standartizētos rāmjos. Pie šādiem apstākļiem nav pat īsti svarīgi, par ko ir šī dziesma — viens tajā saklausīs klasisku mīlas stāstu, cits cīņu ar iekšējiem dēmoniem vientulībā, bet vēl kāds — jebkādu paša izdomātu stāstu, ko varētu pavadīt šī mūzika, un ikviena no šīm atbildēm varētu būt pareiza.

2. Japanese Breakfast — Be Sweet

Bija nepieciešami pieci gadi, lai Japanese Breakfast beidzot būtu izdevies tikt pāri personīgās dzīves traģēdijām, kas lielā mērā ietekmēja visu karjeras sākuma skanējumu, un viņa sajustu iedvesmu radīt arī pacilātākas un priecīgākas melodijas. Kā saka, kas lēni nāk, labi nāk, un šis nu viennozīmīgi ir tāds gadījums. Be Sweet ir viegls un bezrūpīgs astoņdesmito stila grāvējs ar ļoti grūvīgām dažādu instrumentu partijām, kas visas atsevišķi ir dzirdētas tik daudzas reizes, ka kopā veido kaut ko pavisam unikālu un nebijušu! Arī teksts it kā nav nekas jauns, bet šai dziesmai tas piestāv perfekti — kurš gan kādā brīdī nav gribējis, lai otrs cilvēks vienkārši ir jauks un viņu saprot, jo katram taču vajag kaut ko, kam ticēt, vai ne? Šo visu tikai pasvītro dziesmas naivi sirsnīgā pašironija — ja jau Japanese Breakfest var paķert piedziedājuma galveno rindiņu I Wanna Believe un to savilkt kopā ar seriāla X-Faili (tāds bija tā moto) sižetu, tādējādi radot skaņdarba videoklipu, mums kļūst skaidrs, ka dziesma tikpat labi var būt domāta kā absolūts joks, kas to padara tikai un vienīgi labāku!

1. Wolf Alice — How Can I Make It OK?

How Can I Make It OK? sevī iemieso visu labāko, ko Wolf Alice šogad paveikuši — līdz pēdējai niansei noslīpēta skaņa, ģitāras, kuru tonis iezveļ pa seju pat 100. klausīšanās reizē, kā arī episki gaisīga sajūta pāri visam. Šī dziesma ir skaists aicinājums nebaidīties dzīvot un saprast, ka ikviens no mums ir pelnījis uz pasauli skatīties kā uz kaut ko lielisku un ļauties lietām, kas to par tādu padara. Par spīti skaņdarba romantiskajam fonam, šie vārdi noteikti izskan arī daudz plašākā nozīmē, tāpēc nebūt nav pārsteidzoši, ka Wolf Alice šogad Intro.lv topos tikuši pie dubultuzvaras, triumfam albumu vērtējumā pievienojot visaugstāko atzinību arī par How Can I Make It OK? — dziesmu, kas spēj radīt atmosfēru kā neviena cita.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē: