Jānis Žilde: Ceram jauno albumu izdot līdz gada beigām

Pēdējo divu nedēļu laikā abos divos lielākajos Latvijas festivālos Positivus un Summer Sound lieliskus koncertus sniedza viena no labākajām Latvijas grupām Satellites LV. Šī vasara kopumā grupai ir ļoti noslogota gan koncertu, gan jaunā albuma veidošanas dēļ, tāpēc izlēmu, ka šis ir īstais brīdis, lai uz sarunu aicinātu vienu no grupas līderiem Jāni Žildi.

— Sāksim klasiski — kā patika šodienas uzstāšanās?

Uzstāšanās bija netipiska ar to, ka lietus, kurš sāka līt tieši koncerta laikā, kopā ar vēju tika ienests uz skatuves. Visu laiku nācās atkāpties pie bungām, sagrupēties. Ervings bija apklājis sintezatoru ar plēvi, arī manas ģitāras pedāļi bija salijuši un slapji. Tā kā droši var teikt, ka ne tikai skatītāji, bet arī mēs bijām pamatīgi samirkuši.

— Neatceros pēdējo reizi, kad jūsu koncertā būtu bijusi tik mazskaitlīga un neatsaucīga publika!

Mums likās, ka tie cilvēki, kas bija bez lietusmēteļiem ļoti aktīvi lēkāja, viņiem bija vienalga — līst vai nelīst, un par tiem ir vislielākais prieks. Pirms nedēļas man Positivus festivālā gāja līdzīgi — lietusmēteli biju aizmirsis mašīnā, nevēlējos nokavēt Beach House sākumu, tāpēc sēdēju un pilnībā samirku. Man tas nemaz netraucēja, un domāju, ka tiem atbalstītājiem, kas atnāca, bija līdzīgas sajūtas. Viņi bija, viņiem lietus netraucēja un bija patīkami viņu priekšā uzstāties. Un tad sanākušo skaitam nav nekādas nozīmes.

— Šogad esat sastopami gandrīz visos lielajos pašmāju festivālos. Priecājaties par to?

Protams, ir liels prieks, ka mūs aicina. Mēs esam izauguši līdz šai lielajai skatuvei, jo pirms tam esam spēlējuši uz mazākām skatuvēm un teltīs, gan Positivus festivālā, gan arīBaltic Beach Party šeit, Liepājā, šķiet, pirms diviem gadiem. Prieks, ka mūs novērtē, gandarījums, ka mūs aicina uz lielajām skatuvēm. Cik Latvijā to festivālu ir, tik ir, un ja mūs aicina, mēs tikai priecājamies par to. Tas ir liels pagodinājums.

— Pēdējā laikā visas jaunās dziesmas piedāvājat bezmaksas lejuplādē, vai arī apmaiņā pret vienu tvītu. Kāpēc šāda izvēle?

Nu tā jau gluži nav — gada sākumā izdevām vinilplati Blanka, Augstāk! (Jauns Rekords) ar dziesmu Fetišits kā B pusi, kas bija mūsu pirmais eksperiments ar vinilu. Tad mēs vēlreiz pārliecinājāmies par to, ka jebkāds mūzikas nesējs — vienalga, vai tas būtu kompaktdisks vai vinils -, ir interesants tikai mūzikas melomāniem, ko pievienot savai kolekcijai. Tāpat mēs arī zinām, ka ja šīs jau sen internetā bez maksas izdotās dziesmas izdosim kādā datu nesējā, mūsu klausītājs, mūsu fans to vienalga nopirks. Savukārt ar šiem bezmaksas mp3 mēs, iespējams, aizsniedzam jaunu klausītāju.

— Lasīju, ka arī gaidāmo albumu Pagrīdē izdosiet vinila formātā. Vai tas ir gaidāms arī kā disks?

Mēs ceram, ka izdosies to izdot abējādi, gan diska, gan vinila formātos. Disks būtu ērts formāts, ko klausīties ikdienā, atskaņot darbā vai mašīnā, bet plati minimālā tirāžā varētu novērtēt melomāni, kas kolekcionē ierakstus.

— Kad varētu tikt izdots jaunais albums?

Albums top, un lēnā garā tuvojamies finišam. Cerams, ka tas notiks vēl šogad, varbūt rudenī, bet varbūt ziemā. Darbs nenotiek tik ātri, cik gribētos.

— Cik daudzas dziesmas jau ir sagatavotas?

Visas dziesmas jau sen ir gatavas, sen ir ierakstītas. Pagājušā gada vasarā mēs ierakstījām 11 dziesmu sesiju, Fetišists paliek kā B puse, un pārējās desmit tiks iekļautas albumā. Dažādu iemeslu, tostarp mūsu perfekcionisma, dēļ, piemēram, Vai Tu Domā mēs pārmiksējām aptuveni 20 reizes, līdz nonācām līdz vēlamajai versijai, kas šķiet pieņemama visiem grupas dalībniekiem. Noteikti nākamo albumu, ko rakstīsim, ierakstīsim kādā meža studijā, vai arī dosimies ārpus Latvijas. Tas notiks koncentrētā, divu nedēļu sesijā, jo savādāk būs kā tagad — katram ir sava ikdiena, un ieraksts paliek kaut kur fonā. Darbi iet uz priekšu, bet ne tādā tempā kā gribētos.

— Iesiet studijā ar jau gatavu materiālu, vai arī to radīsiet uz vietas?

Ar gatavu materiālu.

— Vai visas no gaidāmā diska dziesmām jau tiek spēlētas koncertos, vai arī dažas atstāsiet kā pārsteigumu?

Jā, pāris dziesmas no ierakstajām jau ir dzirdamas koncertos - Vai Tu Domā, Gaitenī, Blanka, Augstāk!, arī Pagrīdē, ko sākam  izpildīt pēdējos festivālos, bet ir arī vairāki skaņdarbi, ko vēl  jāpieslīpē studijā.

— Radījāt ļoti interesantu video Fetišistam. Vai ir jau konkrēti plāni nākamajam klipam?

Mums ir daudzi draugi — operatori un režisori, kas būtu gatavi šo to nofilmēt un nākt klajā ar idejām, bet sākumā ir jāpabeidz pašas dziesmas, un pēc tam arī varēsim domāt par video. Bet droši varu teikt, ka mums būs vēl daudzi video.

— Esat jau izdomājuši, kurš kļūs par nākamo singlu?

Es domāju, ka gaidīsim albuma izdošanas brīdi, un tad arī domāsim, kuru izlaist reizē ar to. Šobrīd par jaunu singlu nedomājam, tā vietā koncentrējamies uz albuma pabeigšanu. Beidzot tas ir jāizdara!

— Nevaru arī nepajautāt par ģitāras sasišanu Positivus festivālā, kas pēc tam izraisīja diezgan lielu ažiotāžu. Tā bija spontāna, vai arī iepriekš plānota rīcība?

Gan spontāna, gan savā ziņā arī iepriekš plānota, tomēr iepriekš plānota tā ir daudzu gadu garumā. Es vienmēr esmu gribējis to izdarīt, un man likās, ka ja Positivus būs sajūta, ka tas jādara, es to izdarīšu, ja nebūs — nedarīšu. Tas nebūt nebija rūpīgi iestudēts pasākums, kā daudziem varbūt šķiet, tas bija „sajūtu” lēmums. Tas manī ilgi brieda, vairs to neatkārtošu. Tas bija vienreizējs pasākums. Man pašam tagad ir ļoti labas sajūtas, un man liekas, ka esmu īstenojis vienu no saviem rokmūziķa sapņiem(smejas).

— Iepriekš intervijā teici, ka pēc Pagrīdē jau atkal diezgan kardināli mainīsiet savu skanējumu. Tad kāpēc tieši šim, nevis albumam, kas sekos pēc tam, ir tāds zīmīgs nosaukums?

Mēs esam iecerējuši, ka tituldziesma Pagrīdē būs noslēdzošā šajā albumā un būtībā signalizēs pārēju uz nākamo etapu mūsu daiļradē. Šobrīd vēl paši neesam droši, kas tas varētu būt, bet pavisam noteikti tas būs kaut kas savādāks. Šo trīs albumu triloģija, kurā mēs cenšamies atrast perfekto popdziesmu, tagad noslēgsies, un tad mēs dosimies muzikālo eksperimentu virzienā. Mums ir sakrājušies vairāki instrumentālie skaņdarbi. Tā kā šis albums signalizēs pārmaiņas.

— Kādas būs galvenās dziesmu tekstu tēmas Pagrīdē?

Sports (smejas)!

— Tātad par to, ko darīsiet pēc tam pagaidām nav pilnīgi nekādu ideju? Pēc Piena, Kind Of Glue bija kaut kas pilnīgi citāds, vai arī tagad gaidāms tik krass kontrasts?

Mēs esam sasnieguši kaut kādu savu skanējumu, savu rokrakstu, un jaunais albums būs vairāk rokmūzikas esence mūsu izpildījumā ar nelielu pankroka piesitienu. Kā es smejos — pankroks uz pusslodzi. Nākotnē kardinālus eksperimentus no mums vairs nesagaidīt, hiphopa albums nav gaidāms.

— Aptuveni cik daudzas dziesmas sarakstījāt Pagrīdei?

Mēs nestrādājam kā, piemēram, R.E.M., kas, kā esmu lasījis intervijās, saraksta pat 60-70 skaņdarbus, no tiem pēc tam atlasot labākos desmit albumam. Mūsu gadījumā tik, cik esam saradījuši, varbūt vien atsevišķi motīvi neiekļuva albumā, tik arī tajā iekļausim. Nekas daudz pāri nav palicis. Tas viss tapa uzreiz pēc Vadu un Bezvadu albumiem, īsā laika posmā, patiesībā pat paralēli tiem.

— Nav bijis plāns veidot labāko dziesmu izlasi?

Nē, tāda plāna nav, bet, iespējams, būs plāns pārizdot Pienu, pievienojot daudzas deviņdesmito gadu beigās neizdotas dziesmas, kas klausītājiem palikušas nezināmas. Tas varētu būt vēsturisks, ierobežotas tirāžas, Piena sesiju albums, par to gan esam domājuši. Kad tas tiks īstenots, tiešām nezinu, jo šobrīd prioritāte ir Pagrīdē.

— Šobrīd gandrīz katru nedēļu sapulciniet ļoti lielus pūļus uz saviem koncertiem festivālos, tāpat arī solo koncerti vienmēr ir labi apmeklēti. Vai nav bijusi doma par lielkoncertu, piemēram, Arēnā Rīga vai Sapņu Fabrikā?

Ir bijusi doma, un centīsimies to īstenot. Ja paspēsim albumu laicīgi sagatavot un šogad izdot, tad albuma prezentācijas koncerts vai koncerti varētu tikt dēvēti par lielkoncertiem. Visticamāk, tā nebūs Sapņu Fabrika, jo esam noskatījuši kādu citu vietu, kad pavisam drīz tiks atvērta. Neko konkrēti gan vēl nosolīsim.

Foto: Jānis Grosbahs