The Ramona Flowers: Mēs vēlamies spēlēt ko unikālu!
Daudzi no Jums jau noteikti pamanīja, ka gan Lamb koncerta apskatā, gan izvēloties savu mēneša singlu, es ar lielu sajūsmu rakstīju par jauno britu grupu The Ramona Flowers. Lai Jūs informētu par to, kas īsti ir šie pieci vīri no Bristoles, aicināju viņus uz nelielu sarunu. Diemžēl intervijas dienā bija saslimuši ģitārists Deivs Betts un basists Veins Džonss, tāpēc sarunā piedalījās tikai bundzinieks Eds Galimors, ģitārists/taustiņinstrumentālists Sems Džeimss un vokālists Stīvs Bērds.
— Noteikti to jums jautā ikviens, taču kā izdomājāt savu nosaukumu, kāpēc šāda atsauce uz komiksiem un filmu par Skotu Pilgrimu?
Sems: Tas radās pēc tam, kad mēs bijām noskatījušies filmu Scott Pilgrim vs. The World, un mums šķita, ka būtu jauki un jautri par savu nosaukumu paņemt meitenes vārdu, kura nogalina visus savus bijušos puišus. Protams, viņa filmā izskatījās fantastiski, tas arī nospēlēja savu lomu! [smejas] Ja nopietni, mums vienkārši ļoti iepatikās šis vārds, un tas ir ļoti skanīgs, to ir viegli atcerēties.
— Pirms tam trīs no jums spēlēja kopā grupā The Chemists, kas jau bija ieguvusi zināmu atpazīstamību. Kāpēc izdomājāt visu vēlreiz sākt no sākuma, nevis vienkārši mainīt skanējumu ar veco nosaukumu?
Sems: Zini, The Chemists tomēr asociējas ar citu laiku mūsu visu dzīvēs. Tolaik ar mums kopā nedarbojās nedz Eds, nedz Stīvs, un arī visādā citādā ziņā tā grupa bija pilnīgs pretstats tam, kas notiek tagad. Kaut vai tāpēc, ka mēs izpildījām hārdroku. Mūsu toreizējais solists aizgāja no grupas, un tad mēs sapratām — ir laiks pārmaiņām. Jau tolaik mēs domājām, ka vajadzētu atrast kādu lielisku dziedātāju, uzradās Stīvs, un mēs vienojāmies ar viņu. [smejas] Tad mēs atradām Edu, un laika gaitā mūzika vienkārši mainījās.
Stīvs: Galu galā visa veida pārmaiņas, tostarp skanējumā, ir dabiskas lietas jebkuras grupas dzīvē. Mēs negribējām stāvēt uz vietas, daudz eksperimentējām, līdz nonācām līdz šim rezultātam.
Sems: Mums vienmēr ir interesējusi elektroniskā mūzika, pat tad, kad mēs bijām smagā roka grupa. Mēs to jau bijām izdarījuši, mums tas apnika, un tad mēs nonācām līdz šim iznākumam, kurā elektroniku sajaucam ar indie.
— Tieši par to vēlējos jautāt — pagaidām abas vienīgās pieejamās dziesmas izklausās pilnīgi atšķirīgi, tāpēc kā paši apzīmētu savu skanējumu, un kas būs galvenās noskaņas jūsu gaidāmajā debijas albumā?
Sems: Mēs tieši šodien par to runājām savā starpā, un nonācām pie slēdziena, ka to varētu apzīmēt ar nosaukumu indietronic.
Stīvs: Kaut gan šobrīd šis žanrs nebūt nav oriģināls, mēs savā materiālā cenšamies ielikt ko tādu, lai neizklausītos kā katra otrā indie grupa, un, cerams, mums tas arī izdodas.
Sems: Mums tas ir ļoti svarīgi, mēs gribam būt oriģināli, jo tas mūs iedvesmo tālākam darbam. Darīt to, ko dara ikviens nav jēgas.
— Tādā gadījumā — kāda ir jūsu attieksme pret salīdzinājumiem ar citām grupām?
Sems: Viss ir atkarīgs no tā, vai grupa, ar ko mūs salīdzina, ir laba! [smejas]
Eds: Zini, galvenais šādos gadījumos ir tas, kāpēc šāds salīdzinājums ir veikts. Protams, ir ļoti patīkami, ja saka, ka mēs darām savu lietu un ejam savu ceļu, bet mūsos esot saklausāmas dažādu lielisku grupu iezīmes. No tā šobrīd izvairīties nevar, jo katrā mūziķī var atrast kādas lietas, kuras jau iepriekš kāds kaut kur ir parādījis. Bet tas noteikti nav pašmērķis un mēs nevēlamies lai tiktu nosaukti par, teiksim, kādas klasiskas grupas mūsdienu versiju.
— Kas ir tas, ko jūs klausieties ikdienā?
Stīvs: Kā viens no pirmajiem noteikti ir jāmin amerikāņu elektroniķis Baths, viņu mēs visi pēdējā laikā klausāmies ļoti daudz.
Sems: Viņš spēlē diezgan tumšu, bet ļoti, ļoti krutu mūziku.
Eds: Tās emocijas un melodijas, kuras viņš apvieno savā mūzikā ir neticamas!
Stīvs: Nedrīkstam arī aizmirst Lamb, Endijs [Bārlovs] savādāk sāks dusmoties! [Endijs ir The Ramona Flowers albuma producents un intervijas laikā, kas notika mūziķu ierakstu studijas telpās, atradās pie skaņu pults, miksējot tikko ierakstīto materiālu — aut.]
Sems: Jā, tas ir pārsteidzoši, bet mēs patiešām pēdējo mēnešu laikā esam dzirdējuši visai daudz Lamb mūzikas! [smejas] Ja nopietni, tas ir ne tikai tāpēc, ka mēs viņus vienkārši daudz esam dzirdējuši sev apkārt, bet arī tāpēc, ka koncertējot kopā ar kādu, tu sāc pastiprināti interesēties par viņa izpildīto mūziku un sāc to izprast citādāk. Es vienmēr esmu bijis liels viņu fans, bet pēc šīs tūres tas viss ir pacēlies jaunā dimensijā.
Eds: Arī Phoenix ir lieliska grupa, un, īpaši pēdējā albumā, viņi izklausās absolūti unikāli, es nezinu neko citu tam līdzīgu! Viņi noteikti ir viens labākajiem paraugiem, kā var spēlēt indie un elektroniskās mūzikas sakausējumu, paliekot unikāli.
Stīvs: Yeah Yeah Yeahs ir viena no manām visu laiku mīļākajām grupām.
Sems: Jā, arī viņi ir lielisks paraugs tam, kā var teicami savienot šos abus žanrus, nepazaudējot savu „es”.
— Kurš no Jums raksta dziesmas?
Sems: Parasti mēs to darām kopā, un visbiežāk tas sākas ar kādu vienkāršu ideju, piemēram, ģitāras partiju, kura pēc tam tiek uzlabota, attīstīta un papildināta ar citiem instrumentiem.
— Un kā top vārdi?
Stīvs: Tos rakstu es, un parasti tie top jau pēc mūzikas, izņemot dažus īpašus gadījumus. Mums jau sākumā visbiežāk ir skaidrs, ko vēlamies pateikt, taču konkrētais veids, kā tas tiek izdarīts, tiek pieskaņots jau gatavām melodijām. Man pašam liekas, ka labākie teksti rodas, kad es izdomāju galveno dziesmas līniju, kas ne vienmēr ir piedziedājums, un tad ap to radu visus pārējos vārdus. Es uzskatu, ka vislabāk iedarbojas tie teksti, kas ir radīti katrai konkrētajai melodijai, nevis tie, kuri tiek rakstīti pie kādas jau esošas dziesmas, un to es vienmēr paturu prātā.
— Kā jūs iepazināties ar Endiju? Un kā Lamb jūs uzaicināja par savas tūres iesildītājiem?
Sems: Kā jau teicu, es esmu liels Lamb fans, un viņu biju saticis jau pāris reizes vēl tad, kad spēlēju The Chemists sastāvā. Jau tolaik Endijam teicu, ka ļoti gribētu, lai viņš producē mūsu albumu, taču tad pozitīva atbilde nesekoja. Kad nodibinājām The Ramona Flowers, iedomājāmies, ka varbūt Endiju varētu interesēt darboties ar šāda veida mūziku. Mēs viņu uzaicinājām uz vienu no saviem mēģinājumiem, parādījām, ko darām, un Endijam tas tik ļoti iepatikās, ka uzreiz saņēmām atbildi — jā, es gribu producēt jūsu albumu!
Mūsu kopdarbs sākās pērnā gada oktobrī, aptuveni mēnesi pēc grupas dibināšanas, un ap Ziemassvētkiem Endijs teica, ka kopā ar Lamb braukšot tūrē un interesējās, vai mēs nebūtu ieinteresēti pievienoties.
Stīvs: Tas izklausās neslikti, es teicu!
Sems: Jā, mēs to apsvērām aptuveni sekundi. [smejas]
Stīvs: Tas bija fantastisks laiks un fantastiska pieredze, mēs tiešām izbaudījām šos koncertus. Īpaši Rīgā! [smaida]
Eds: Viennozīmīgi — šī bija mūsu labākā koncerttūre. [smejas]
— Arī man likās, ka tūres laikā viss bija vislabākajā kārtībā. Rīgā viss vakars, arī Džeja Leitona un Lamb koncerti, bija kaut kas apbrīnojami lielisks!
Sems: Es savas dzīves laikā esmu piedalījies ne vienā vien tūrē, bet šī bija kaut kas ļoti, ļoti īpašs. Katru vakaru mēs bijām citā pilsētā, un principā visur publika bija neticami atsaucīga visa vakara garumā.
— Starp citu, vai tuvākajā laikā neplānojiet atgriezties Latvijā uz vēl kādu koncertu?
Sems: Ar savu ierakstu kompāniju šobrīd tieši par to runājam, jo mēs ļoti gribam atgriezties un uzspēlēt Latvijā, Polijā un Čehijā. Tieši šie bija mūsu labākie koncerti, un tāpēc plānojam tur spēlēt vai nu maija beigās vai vasaras pašā sākumā.
Stīvs: Es ļoti gribu apskatīt šīs zemes tad, kad tur ir silts, jo — 20 grādi galīgi nav tas, kas man patiktu!
— Es lasīju, ka vienu brīdi jūs sadarbojāties arī Džeisonu Koksu [iepriekš sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā Gorillaz, Blur, Džeimiju T u.c. — aut.], bet nu šī sadarbība ir izbeigta. Kāpēc tā?
Sems: Mēs pie viņa ierakstījām dažas agrīnās dziesmas, sadarbība ar viņu bija interesanta, bet tad, kad mēs satikām Endiju, viss attīstījās daudz dabiskāk, un tā, kā mēs paši to vēlējāmies.
Stīvs: Endijs panāca to skaņu, kuru mēs gribējām atrast jau no paša sākuma, tāpēc mēs izvēlējāmies turpmāk strādāt ar viņu. Viss tas, ko mēs radījām kopā ar Džeisonu jau ir vairāk vai mazāk, bet pārveidots.
Sems: Viens no lielākajiem plusiem šai sadarbībai bija iespēja pāris dienas pastrādāt Deimona Alberna studijā Londonā, tā bija lieliska pieredze.
— Cik dziesmas jau esat ierakstījuši?
Eds: Deviņas, tikko ierakstījām desmito, pie kuras šobrīd strādā Endijs, un nedaudz vēlāk mēs plānojam to pirmo reizi noklausīties, lai saprastu, vai ir izdevies tas, ko gribējām.
Stīvs: Kopā diskā būs desmit vai vienpadsmit kompozīcijas, jo lielākajā daļā labo albumu ir aptuveni šāds skaņdarbu skaits.
— Cik vēl ilgi plānojiet turpināt darbu studijā?
Sems: Mums ir noteikts termiņš, ka līdz 16. martam mēs pabeidzam attīstīt savas dziesmas un esam ierakstījuši visus demo. Pēc tam mēs sāksim ierakstīt īstās versijas, un, vēlākais, aprīļa beigās disks būs ierakstīts.
— Kad plānojiet publicēt vēl kādu dziesmu?
Stīvs: Mēs gribam izdot savu pirmo oficiālo singlu maija un jūnija mijā, tad vēl vienu vasaras beigās, un tad trešo kopā ar albumu 2013. gada pašā sākumā. Mēs ļoti gribējām izdot ierakstu ātrāk, bet ir jāapzinās, ka to šobrīd vēl nevaram darīt. Mēs tikko sākām spēlēt šādā sastāvā, tūre ar Lamb bija mūsu pirmie koncerti vispār.
Eds: Es jau teicu, ka tā bija mūsu labākā koncerttūre! [smejas]
Sems: Ir žēl, ka jau tagad nevaram tiem, kuriem interesē mūsu mūzika, nodot savu ierakstu, taču tā mūzikas bizness strādā. Būtu neprātīgi izdot disku, kad Lielbritānijā praktiski neviens mūs nezina. Mēs izdosim pāris singlus, šovasar aktīvi koncertēsim, un tad jau daudz vairāk cilvēki zinās, kas ir The Ramona Flowers.
— Kādi ir jūsu plāni vasaras festivālu sakarā? Vai jau ir kādi konkrēti plāni, kur spēlēsiet?
Sems: Mēs ļoti gribētu uzstāties festivālos, jo tā ir vienreizēja iespēja sevi popularizēt, bet pagaidām nevienu piedāvājumu vēl neesam saņēmuši, un, godīgi sakot, domāju, ka tam vēl neesam īsti gatavi. Mums vēl pat nav sava aģenta, un mēs vēl ne reizi neesam spēlējuši Lielbritānijā! Tā kā šogad ar to nāksies iepauzēt, lai, cerams, pilnā sparā koncertētu festivālos vēl pēc gada.
— Grupai ir vienkāršs, bet ļoti zīmīgs logo.
Sems: Patiesībā, tas tapa pašā pēdējā brīdi!
Stīvs: Mēs steidzīgi ierakstījām vienu dziesmu, lai būtu ko paņemt līdzi tūrē, un mums vajadzēja kaut ko, ko likt uz vāciņa. Mēs visi sanācām kopā, un domājām, kas mums patiktu, taču līdz īstajam iznākumam tā arī netikām. Sapratuši, ka laika ir pavisam maz, mēs atradām lielisku dizaineri, kuram parādījām savu mūziku, izstāstījām savu vīziju, un viņš šo radīja pavisam ātri.
Stīvs: Man patiešām patīk šis vienkāršais simbols, jo tajā var saskatīt ļoti daudzas idejas.
Eds: Man tas asociējas ar Dismantle & Rebuild — dziesmu, kuras dēļ tas vispār tika radīts. Starp citu, tā kompozīcija ir mūsu visu dzīvesstāsts — gan katra atsevišķi, gan mūsu kā kopuma, un tāpēc ir patiess prieks, ka grafiski ir izdevies noķert īsto sajūtu.
— Arī pats disks šim singlam ir ļoti efektīvs [tas izskatās pēc skaņu plates — aut.], un es neko tamlīdzīgu neatminos redzējis. Kā radās šāda ideja?
Stīvs: Es pat īsti nezinu, mēs vienkārši iedomājāmies, ka tas būtu forši un atšķirīgi no tā, ko parasti dara citi ar saviem diskiem. Es gan esmu ko līdzīgu jau redzējis — The Rolling Stones reiz bija šāds disks.
Eds: Endijs jau jokoja, ka mēs ja mēs vēl neesam izauguši līdz līmenim, kad paši varam izdot vinilus, vismaz cenšamies radīt iespaidu, ka tādi mums jau ir!
— Kādi ir jūsu mērķi šim un nākamajam gadam?
Sems: Pats galvenais ir izveidot visai stabilu fanu bāzi, tāpēc daudz strādāsim pie tās kodola izveides, tajā pat laikā neaizmirstot, ka mēs gribam, lai to vidū būtu, tā teikt, pareizie fani — tādi, kuriem mūsu mūzika tiešām ir svarīga, nevis tie, kuri tur atrodas kādu citu iemeslu dēļ.
Būtu fantastiski nākamgad spēlēt daudzos lielajos festivālos gan šeit, Lielbritānijā, gan visapkārt Eiropai, kā arī atgriezties tur, kur jau bijām kopā ar Lamb un parādīt, ka negribam stāvēt uz vietas stagnācijā.
Eds: Man liekas, ka vissvarīgākais būtu turpināt jau iesākto ceļu un lai vai kas notiktu, palikt mums pašiem. Protams, ir svarīgs arī atbalsts, ko var dot īstie cilvēki un fani mums apkārt, bet ticu, ka tie nekur nepazudīs, ja vien mēs spēsim būt mēs paši. Bet ja mēs runājam par tuvāko nākotni, es ļoti vēlos atgriezties Čehijā, Polijā un Latvijā — vietās, kur mēs jau tagad jūtam, ka vismaz kādam rūpam un esam svarīgi. Mēs vēlamies, lai ikviens no tiem, kas mūs jau tagad atbalsta zina, ka mēs viņam esam neizsakāmi pateicīgi, un ka mēs novērtējam šo ticību mūsos.
Stīvs: Protams, lielajā plānā galvenais fokuss ir uz to, lai mēs izdotu albumu, ar ko paši varam lepoties, kas patiktu klausītājiem un kritiķiem, un tad, cerams, viss sastātos savās vietās pats no sevis. Bet īstermiņā mēs ļoti vēlamies visiem parādīt, kas mēs esam, lai pēc iespējas vairāk cilvēki uzzina par The Ramona Flowers!
Starp citu, mūziķi mums ir laipni iedevuši vairākas sava singla Dismantle & Rebuild kopijas, tāpēc jau tuvākajā laikā eRoks.lv Jums piedāvās iespēju iegūt savā īpašumā kādu no tām — sekojiet informācijai!
Foto: Oskars Kupše, rocknphotos.com