Band of Horses - Infinite Arms

Liekas, ka Band of Horses ir viena no nenovērtētākajām grupām. Kvintets, kas radās 2004. gadā Amerikas grandža galvaspilsētā Sietlā, ar savu nosaukumu daudziem joprojām neko neizsaka, bet teju ikviens, kas izdzird viņu mūziku tajā tiek ievilkts pilnībā, jau uzreiz kļūst par grupas atbalstītāju. Ja pēc debijas ieraksta Everything All the Time blici uztvēru kā vienkārši kvalitatīvu mūziku, tad pēc 2007. gadā izdotā Cease To Begin kļuvu par viņu fanu. Lieliski savienotais lēnais folks ar aktīvām ģitāru partijām radīja neaizmirstamu kokteili, un nav brīnums, ka ierakstu daudzi mūzikas gardēži joprojām samērā regulāri drillē savos atskaņotājos. Pats labākais ir tas, ka bez viendabīgā, bet ļoti aizrojāšā skanējuma, otrajā ripulī bija arī izcili (jā, nebaidos šī vārda) singli kā Is There A Ghost un, jo īpaši, No One's Gonna Love You.
Darbu pie sava trešā studijas albumu mūziķi sāka jau neilgi pēc Cease To Begin 2007. gada otrajā pusē, kad solists Bens Bridvels, gaidot meitiņas piedzimšanu, devās smelties iedvesmu kāda ezera krastā netālu no Kanādas robežas Minesotas apkaimē. Arī pārējie grupas dalībnieki iesūtīja savus dziesmu variantus, līdz pirms došanās studijā potenciālo skaņdarbu skaists nedaudz pārsniedza divus dučus. Līdzīgi kā iepriekš, arī šī albuma vajadzībām grupa nolīga producentu Filu Eku (iepriekš strādājis ar tādām grupām kā Fleet Foxes, pielicis savu roku arī pie svaigākā Shout Out Louds diska), tomēr trešā sadarbība neizvērtās tāda, kā cerēts — vīri lauza līgumu ar saviem iepriekšējiem izdevējiem Sub Pop, tā vietā noslēdzot savienību ar Columbia. Ņemot vērā šīs nozīmīgās izmaiņas, darba producēšanu līdz galam mūziķi paveica paši kopā ar skaņu inžinieri Deivu Sardiju.
Esmu pārsteigts, bet Infinite Arms skanējums ir kļuvis vēl dažādāks, nekā iepriekšējā ierakstā, lai gan jau tad likās, ka tas gandrīz nav iespējams. Bez jau ierastā folka, indie un alternatīvā roka mikšļa, šoreiz mēs dzirdam jaunus skaņu apvāršņus kantrī un pat barokpopa izskatā. Liekas, ka jau tā nobriedusī un inteliģentā grupa pa šiem gadiem vēl vairāk pilnveidojusies un nu jau ir sasniegusi savas karjeras augstāko punktu. Pieļauju, ka pēc kāda laika, kad izdzirdēšu viņu nākamo albumu, atskārtīšu, ka esmu kļūdijies, bet šobrīd tā liekas. Starp citu, vienu vai divus spēcīgākos singlus ir grūti izcelt — neskatoties uz visai izteikto vienotību un viengabalainību, gandrīz katra dziesma izceļas, paliek atmiņā. Šoreiz vēlos izcelt Factory (kuru jebkurš par brīvu var lejuplādēt Band of Horses mājaslapā, aktīvo un atmiņā ļoti paliekošo Laredo (manuprāt, plates augstākais lidojums), kā arī lēno, bet aizraujošo titulkompozīciju Infinite Arms.
Reizēm ir tā, ka noklausoties kādu disku liekas — labāk vairs nav iespējams, vismaz ne spēlējot gandrīz to pašu. Šoreiz esmu ļoti laimīgs, ka kļūdījos, kā jau teicu, ceru, ka kļūdīšos arī nākamreiz. Band of Horses ir ģeniāli mūziķi un Infinite Arms ir teicams albums. Ja vēl neesat to dzirdējuši, tas noteikti ir jāizdara!
9/10