Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Mēneša albums: augusts

Intro, 2017. g. 15. septembrī

Mēneša albums: maijs

Intro, 2017. g. 9. jūnijā

Mēneša albums: Marts

Intro, 2017. g. 11. aprīlī

Mēneša albums: Janvāris

Intro, 2017. g. 10. februārī

Mēneša albums: jūlijs 2016

Intro, 2016. g. 9. augustā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2016. g. 6. jūnijā

Mēneša albums: aprīlis

Intro, 2016. g. 10. maijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2016. g. 8. aprīlī

Mēneša albums: februāris

Intro, 2016. g. 7. martā

Mēneša albums: janvāris

Intro, 2016. g. 5. februārī

Mēneša albums: septembris

Normunds Vucāns, 2015. g. 8. oktobrī

Mēneša albums: jūlijs

Intro, 2015. g. 12. augustā

Mēneša albums: jūnijs

Intro, 2015. g. 8. jūlijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2015. g. 7. jūnijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2015. g. 7. aprīlī

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša albums: jūnijs 2016

Intro, 2016. g. 11. jūlijā

Jūnijs lutināja mūs ar dažādiem jauniem ierakstiem — no ļoti gaidītiem albumiem, kas pievīla, līdz pagrīdes mūziķiem, kas kārtējo reizi pierādīja, ka ne visu labo mūziku izdod tikai lielas ierakstu kompānijas. 

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Danny BrownWhen It Rain

Detroitas reperis Danny Brown bija iesaistīts divos jūnijā iznākušos singlos, par kuriem man ir krasi atšķirīgs viedoklis. Ja jūnija sākumā iznākušais The Avalanches atgriešanās singls Frankie Sinatra, kurā dalību ņēma arī Brauns, bija haotisks un uz nerviem krītošs (tā gan īsti nebija viņa vaina), tad pāris nedēļas vēlāk iznākušais When It Rain — pirmais singls no viņa jaunā albuma — bija pilnīgs pretstats tam. Izceļoties ar viņam raksturīgo ātro flovu un tumšu bītu no biežā sadarbības partnera Paul White, When It Rain var droši nosaukt par vienu no pagaidām labākajiem hiphopa gabaliem šogad.

Mēneša albums: Minor VictoriesMinor Victories

Jāsaka, ka šis jūnijs albumu ziņā nebija īpaši ievērojams, bet prieks, ka vismaz viens albums uz sevi liktās cerības nepievīla. Minor Victories debijas albumu biju gaidījis jau vairākus mēnešus — gan tāpēc, ka man ļoti iepatikās tā pirmie singli, gan tāpēc, ka Mogwai, Slowdive un Editors (grupas dalībnieku pamatdarba vietas) paši par sevi ir visai iespaidīgi vārdi. Patiesībā par Minor Victories man pēdējās nedēļas laikā sanāk rakstīt jau otro reizi, jo iepriekš ar viņiem iepazīstināju arī Ceļš uz Positivus sērijas rakstā, un, kā tajā jau pieminēju, viņiem patiešām šajā albumā ir sanācis pareizajās proporcijās apvienot labāko no visiem šiem projektiem. Stjuarta Braitvaita un Džastina Lokija episkās ģitāras lieliski sajaucas ar Reičelas Gosvelas trauslo un sapņaino vokālu, radot skaistas skaņas ainavas, ar kurām ir viegli asociēties. Var jau būt, ka Minor Victories ir tikai blakus projekts lielākajai daļai tā dalībnieku, bet ar šo albumu viņi ir radījuši kaut ko, kas var turpināt dzīvi arī pats par sevi.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma:Satellites LVKā pievaldīt mēli?

Ja sākotnēji Kā pievaldīt mēli? man šķita daudz švakāks singls par Bukovskis zinātu... un citiem, ko grupa izdevusi pēdējo gadu laikā, tad pašlaik man jau liekas, ka ir otrādi, un Bukovska kvalitāte nav tik augsta kā šai dziesmai. Ir grūti nosaukt, kāpēc, bet muzikāli kompozīcija ar katru klausīšanās reizi aizrauj arvien vairāk un vairāk, savukārt teksts atstāja paliekošu iespaidu jau uzreiz. Katrā ziņā es ļoti gaidu to mirkli, kad skaņdarbu beidzot dzirdēšu dzīvajā — ir sajūta, ka fanu kopkoris piedziedājumam dziedās līdzi skaļi jo skaļi.

Mēneša albums: Band of Horses Why Are You OK?

Pirms saņemu dusmīgus pārmetumus par šo izvēli, uzreiz ļaujiet precizēt — es zinu, ka tas ir visu laiku sliktākais Band of Horses albums, un arī mani tas sākotnēji galīgi neuzrunāja. Taču tad es ierakstam devu otro iespēju, un tas atklāja sevi daudz labākā gaismā. Un tā ar katru reizi. Tajā joprojām ir dzirdamas vairākas muļķīgas un vājas muzikālās idejas (southern rock viņiem vajadzēja atstāt Mirage Rock laikos, jo grupai šis žanrs galīgi nepiestāv), taču atsevišķu skaņdarbu kvalitāte, vismaz manās acīs, visus mīnusus kompensē. Piemēram, izcilā Hag, kas kalpo par brīnišķīgu uzskates materiālu tam, ka arī 2016. gadā Band of Horses spēj sarakstīt augstākās raudzes mūziku.

Raimonda Miķelsone

Mēneša dziesma: Jamie T - Tinfoil Boy

Britu nemiera cēlājs Jamie T ir mūziķis, par kura vienveidību vai izdomas trūkumu noteikti nevarētu sūdzēties. Katru reizi, kad viņš uz kādu laiku pazūd no redzesloka, nepaiet ne seši gadi, kā viņš atgriežas ar kaut ko savādāku — un šis nav izņēmums. Pēc melodiski melanholiskā un visai personiskā indie, ko varējām baudīt viņa pēdējā albumā Carry On The Grudge (un tam sekojošajā EP Magnolia Melancholia), Jamie T šomēnes pārsteidza fanus ar savu jaunāko gabalu — agresīvo, tumšo un Rage Against The Machine iedvesmoto Tinfoil Boy, kas atšķiras no jebkā, ko Džeimijs ir darījis iepriekš. Lai arī pats mūziķis vēl nav izpaudis, vai šis ir vienreizējs eksperiments vai norāde uz virzienu, kādā viņa daiļrade varētu doties nākotnē, Tinfoil Boy apliecina, ka Jamie T vismaz nekur nav pazudis. Kas to zina, varbūt nākamais albums nav aiz kalniem.

Mēneša albums: GojiraMagma

Jūnijā iznāca ārkārtīgi daudz rokmūzikas ierakstu, ko es jau esmu paspējusi iemīļot, tomēr, ja jānosauc viens, ko es pavisam noteikti ieteiktu noklausīties citiem, neatkarīgi no viņu muzikālās gaumes — tas ir progresīvā metāla grupas Gojira jaunākais ieraksts Magma. Magma ir desmit dziesmas garš, poētisks un ellīgi drūms albums, kura vārdi spēcīguma ziņā neatpaliek no mūzikas. Grupa ir piemeklējusi skaņu un vārdus katrai emocijai un domai, perfekti radot atmosfēru un kārtējo reizi pierādot, ka metāls ir žanrs, kurā ir ārkārtīgi daudz virzienu, kuros izpausties, pie kam ar katru klausīšanās reizi var pamanīt arvien jaunas lietas. Šis ir albums, ko viennozīmīgi spēs izbaudīt ne tikai metāla fani.

Kārlis Arājs

Mēneša dziesma: Taking Back SundayTidal Wave

Taking Back Sunday no standarta emo grupas ir evolucionējuši uz emo grupu, kas nekaunīgi aizņemas labāko no citiem pankroka un folkpanka kolēģiem. Sākotnēji ieslēdzot jauno singlu, nepamet sajūta, ka skan Against Me!, kuri kaverotu The Clash. Vokālais izpildījums ir identisks Lauras Džeinas Greisas stilam Against Me! pēdējā albumā Transgender Dysphoria Blues, bet vokālā melodija un ritmika stipri atgādina I Fought The Law no The Clash. Taču šis ir gadījums, kad imitācija ir augstākais kompliments. Grupas skaņa, kas gadu gaitā ir tik ļoti mainījusies, beidzot izklausās absolūti komfortabli, un grupa beidzot ir gatava censties atgūt savu agrīno slavu. Pirmie soļi ir vairāk kā iepriecinoši.

Mēneša albums: Juris SimanovičsKā samierināties ar savu nenozīmību

Jau rakstot recenziju par šo ierakstu, bija sajūta, ka tas figurēs daudzās no manām gada beigu izvēlēm. Ir pagājušas pāris nedēļas, albums ir labāk sagremots un viedoklis nav mainījies. Emocionālais kailums, kas atklājas albuma gaitā un savijas ar dažbrīd nomācošajām instrumentālajām performancēm, padara šo par lielisku ierakstu, ko uzlikt vakarā, kad dienas smagums ir nomācis līdz grīdai un nav īsti sajēgas, ko darīt tālāk. Dažbrīd paliek nedaudz žēl, ka Latvijas pagrīdes mūzikas scēna paliek tikai pagrīdē, jo tādi albumi kā šis viennozīmīgi ir pelnījuši savu slavas stundu.

Tavs komentārs