Biffy Clyro - Opposites

Sensenos laikos trīs skoti no grupas Biffy Clyro spēlēja visai dīvainu un visai smagu rokmūziku, taču ar savu 2007. gada ierakstu Puzzles nolēma sākt stadionu iekarošanu. Sekoja arī radiosingliem pilnais Only Revolutions un droši var teikt, ka puiši savu vēlmi ir izpildījuši — Vemblijā tomēr gluži kurš katrs nespēlē. Kas attiecas uz pavisam svaigo Opposites, grupa sākotnēji pat bija iecerējusi izdot divus atsevišķus albumus, taču beigās lēma par to apvienošanu dubultierakstā — pa 10 dziesmām katrā no daļām.

Jāsaka, ka no šī ieraksta saņēmu vairāk, nekā biju gaidījis — bija paredzams, ka Biffy Clyro nekur tālu no nospraustā kursa neatvirzīsies (kāpēc gan lai tas notiktu?), taču īsti nebiju rēķinājies ar to, ka albumā būs tik daudz lielisku un interesantu ģitāras melodiju un, ka mana attieksme pret Opposites būs drīzāk pozitīva nekā neitrāla. Apvienība atkal ir ļoti labi pratusi atrast balansu starp pieklājīgas kvalitātes ģitārmūziku un nedaudz episku popsīgumu. Skan pat diezgan aizraujoši.

Pirmajā daļā iekļauts arī visa albuma vadošais singls — Black Chandelier, kas, par spīti diezgan agresīvajam vidusposmam, tomēr ir un paliek īsta Biffy Clyro popdziesma. Izvēle tieši šo dziesmu izdot kā singlu bija apskaužami pareizi izdarīta, taču vairāk uzmanības gribētos pievērst pārējam materiālam, kurā var atrast arī daudz ko interesantāku. Viens no šādiem skaņdarbiem pavisam noteikti ir gandrīz tituldziesma Opposite, gana aizraujoši skan arī A Girl and His Cat, tāpat grēks būtu aizmirst The Fog, kurā pamatīgi dominē sintezators, un Little Hospitals.

Grūti (ja ne neiespējami) pateikt, kura no Opposites daļām ir labāka. Toties var droši teikt, ka otrā ir interesantāka. Divi spilgti piemēri ir jau pašā sākumā — Stingin' Belle un tās dūdu skaņām piepildītais nobeigums, tāpat arī Spanish Radio, kas, kā jau varētu izspriest pēc nosaukuma, ir spāņu ritmos. Bez ievērības nedrīkst atstāt arī Trumpet or Tramp (stīgu instrumentu partija rada ļoti episku skanējumu) un pavisam noteikti arī ne sasodīti elektronisko Skylight. Arī pats nobeigums ar nedaudz naivo Woo Woo un Picture a Knife Fight ir gana spēcīgs.

Albums pavisam noteikti ir labs, taču man īsti nav ticības, ka tas varētu cerēt uz lielu ievērību visa gada griezumā — gan tādēļ, ka 2013. gadā gaidāma vesela kaudze ar  pazīstamu mūziķu ierakstiem, gan arī tāpēc, ka Opposites ir nedaudz "par īsu". Viss ir labi, taču rodas sajūta, ka līdz nākamajam pakāpienam pietrūkst.

7,5/10