Biffy Clyro koncerta apskats

„Jau tāpat ir baigi forši, bet žēl, ka neesmu Biffy Clyro fans, jo tad es būtu riktīgi pārlaimīgs!” Manuprāt, šie mana kolēģa Laura vārdi vislabāk noraksturo to, kāds bija skotu pirmais koncerts Latvijā, tiem vakar viesojoties Palladium Rīga.

Ierodoties intervēt grupu īsi pirms septiņiem (tieši septiņos vērās ieejas vārti), biju neviltoti pārsteigts — pie durvīm līdz pat Marijas ielai drūzmējās ļaužu pūlis, kura aktīvāka daļa pie pirmās izdevības burtiski aizskrēja ieņemt pašas labākās vietas pie skatuves. Nenoliegšu — latviešu valoda vismaz šajā publikas daļā nebūt nedominēja, tomēr nebūtu korekti apgalvot, ka to nedzirdēju nemaz. Turklāt galu galā — vai nav vienalga, kas nāk uz koncertu, ja vien cilvēki ir aktīvi un tiešām ieinteresēti tajā, kas gaidāms?

Gan grupa (interviju ar bundzinieku Benu, kurā cita starpā pārspriedām arī to, kā grupa viņa dzeršanas dēļ gandrīz izjuka pirms Opposites ieraksta, meklē šeit rīt no rīta), gan viņu iesildītāji Dry The River atstāja tiešām patīkamu un interesantu cilvēku iespaidu. Tas šoreiz ir svarīgi, jo patīkamie raksturi un redzami profesionālā attieksme pret uzstāšanos kā savu darbu, kurā klausītājs ir pelnījis cieņu par to, ka iegādājies biļeti, nodrošināja kārtīgu atdevi un patiešām lielisku koncertu.

Par iesildošajiem māksliniekiem savu sajūsmu neslēpu jau 2011. gada Positivus laikā, kad to nosaucu par vienu no interesantākajiem koncertiem visā festivālā. Vilties nelika arī šī reize, kad londonieši savas ierakstos tik ierasti folkīgās skaņas nomainīja pret ko daudz roķīgāku un enerģiskāku. Īpaši gribas izcelt noslēdzošo Demons, kas diskā ir viena no klusākajām un atmosfēriskākajām melodijām, tomēr vakar kļuva par episku himnu ar postroka elementiem.

Pēc tik iespaidīga noslēguma iesildīšanas funkcija bija paveikta godam, lai pēc nedaudz vairāk kā pusstundas jau ar pirmajiem akordiem visi spētu aktīvi dzīvot līdzi Biffy Clyro agresīvajiem ģitāru rifiem. Tiesa, šie paši akordi (kā arī ievērojama daļa no Dry The River priekšnesuma) atklāja, ka grupas atvestā skaņas aparatūra salīdzinoši mazajai Palladium telpai ir par jaudīgu, kā rezultātā muzikālais pavadījums skanēja pat nedaudz par skaļu (stāvēt netālu no tumbām viegli nebija), bet vokāls — samērā izplūdis.

Skaņas problēmas neizpaudās vien nedaudz pieklusinātākajās un mierīgākajās dziesmās, turklāt tās ļoti paspilgtināja arī publikas kopkoris, kas, jau atkal jāsaka, bija patīkams pārsteigums. Savukārt par to, vai brīžiem nesamērīgais troksnis traucēja baudīt koncertu, varētu pastrīdēties — drīzāk tas visu pat uzlaboja, jo dzīvajā esot ievērojami smagāki kā ierakstos, Biffy Clyro šādā veidā ieguva tik ļoti nepieciešamo raupjumu un vēl lielāku nepieradinātību.

Vakar un šodien runājot ar cilvēkiem, kas apmeklēja koncertu, tā arī neizkristalizējās, kurš tad īsti bija kulminācijas mirklis. Principā, katram favorīts bija gandrīz cits, tomēr lielais vairums pieminēja The Rain un Folding Stars, ko izpildīja viens pats Saimons ar akustisko ģitāru. Man vēl gribētos šajā sakarā minēt arī jaunā albuma galvenos singalongus Biblical un Black Chandelier, kā arī par mūsdienu klasiku kļuvušo Mountains, kuras laikā līdzi dziedāšana, lēkāšana un vienkārši mirkļa izbaudīšana sasniedza vislielākos augstumus.

Ir patiešām žēl, ka to enerģiju, ko vīri spēja ģenerēt sava šova laikā nav iespējams ielikt arī ierakstos. Jo runājot par dzīvo uzstāšanos, es nebaidos apgalvot, ka Biffy Clyro ir viena no pasaules labākajām rokgrupām, par ko varēja pārliecināties ikviens Palladium apmeklētājs!

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

1. Different People

2. That Golden Rule

3. Who’s Got A Match?

4. Sounds Like Baloons

5. Biblical

6. Accident Without Emergency

7. Glitter and Trauma

8. Bubbles

9. Spanish Radio

10. God & Satan

11. The Rain

12. Folding Stars

13. Living Is a Problem Because Everything Dies

14. 57

15. Many of Horror

16. Modern Magic Formula

17. Black Chandelier

18. There's No Such Thing as a Jaggy Snake

19. The Captain

Piedevas:

20. Opposite

21. Stingin' Belle

22. Mountains

Foto: Jānis Grosbahs