Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Festivāla apksats: Tallinn Music Week 2021

Normunds Vucāns, 4. oktobrī

Trīs dienas, ap simt astoņdesmit dažādu mākslinieku koncerti un desmitiem konferences diskusiju paneļu mūzikas industrijas profesionāļiem — tāda ir Tallinn Music Week šī gada bilance. Virspusēji skatoties, varētu domāt, ka nekas īsti nav mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, taču, esot Tallinā uz vietas, visai droši var teikt — vismaz šis festivāls ir atkopies pēc neskaidrības pilnā pirmā Covid sitiena, un šoreiz notika klasi augatākā kvalitātē kā jebkad iepriekš.

Salīdzinājumu ar pērno gadu ievadā nepieminēju nejauši — pērn augusta beigās tieši TMW daudziem, tostarp man, kļuva par tādu pirmo patiesi ievērības cienīgo mūzikas notikumu kopš pavasarī bija stājušies spēkā daudzie ierobežojumi pandēmijas dēļ. Uz šī fona festivāls vismaz man kļuva par īstiem svētkiem, kuros ar lielu baudījumu ķēru jebkuru pieejamo uzstāšanos. Tā rezultātā absolūti mazsvarīgas likās daudzās programmas izmaiņas pēdējā brīdī ceļošanas ierobežojumu dēļ, vai arī kopumā acīmredzami samazinātais festivāla formāts un vēriens, kas citā gadā noteikti traucētu. Tā kā pandēmija, kaut daudz saprotamāka kā pirms trīspadsmit mēnešiem, arī šobrīd ne tuvu nav galā, arī 2021. gadā no pasākuma īsti neatļāvos gaidīt ko vairāk, un, iespējams, tieši tāpēc Igaunijas galvaspilsētā redzētais un dzirdētais šogad man kļuva par tik patīkamu pārsteigumu.

Manuprāt, jebkuram klausītājam pamanāmākā izmaiņa TMW šogad bija festivāla lielais uzsvars uz katras koncertvietas katra vakara programmas padarīšanu par īstu showcase piedāvājumu, gluži kā tas notiek Eiropas lielākajās jaunās mūzikas konferencēs. Kaut arī iepriekš netrūka dažādu tematisko vakaru, programmas lielāko daļu tāpat veidoja programmas, kurās vienoto noskaņu vai iemeslu tieši šādam mākslinieku sarakstam atrast bija pagrūti. Tieši tāpēc, piemēram, Positivus un I Love You kūrētie vakari Kino Soprus telpās vēl joprojām daudziem ir palikuši atmiņā kā Tallinn Music Week zelta fonds — tajos bija ne tikai muzikālā kvalitāte, bet arī loģiski veidota programma, kas sniedza teicamu iespaidu konkrētas stilistikas jaunajos izpildītājos. Šogad pēc šāda principa bija veidota visa programma, kas gan atviegloja loģistiku, migrējot starp daudzajām koncertvietām, gan daudz vieglāk ļāva arī mazāk zinošam klausītājam nejauši noķert burvīgus izpildītājus, kurus citkārt sanāktu palaist garām.

Starp citu, par šo aspektu gana daudz runājām arī ar citiem Latvijas kolēģiem, un teju visi kā viens nospriedām — tādos festivālos kā TMW, ir grūti iedomāties labāku taktiku par iešanu tur, kur acis (vai ausis) rāda, pirms tam maksimums virspusēji iepazīstoties ar gaidāmo piedāvājumu. Jā, iespējams, ka šādi nesatiksi savu nākamo mīļāko grupu, bet pavisam noteikti uzdursies kam tādam, kas vismaz uz pārdesmit minūtēm šķitīs kā labākais iespējamais laika pavadīšanas veids. Arī man šis radīja virkni ļoti patīkamu muzikālo atklājumu, kam uzdūros tikai tāpēc, ka pārējā vakara programma attiecīgajā vietā bija bijusi lieliska. Piemēram, sestdienas vakarā šādi atradu Igaunijas jauno reperi manna, kuras koncertu ļoti gribētu redzēt vēlreiz uz kādas lielākas skatuves. Viņas priekšnesumu ir grūti raksturot, to neredzot, taču īsumā — iedomājieties VIŅA, Billijas Eilišas un underground panku sajaukumu, un tas varētu būt tas, kas notika uz skatuves. Noteikti būtu jāizceļ arī vairāki no Made In Canada programmas dalībniekiem, jo īpaši — atraktīvais dziesminieks St. Arnaud, kura komunikācijas spējai ar publiku šajā festivālā nebija konkurentu. Tāpat ļoti iespaidīgu šovu (jūtams, ka šī ir grupa ar citu pieredzes līmeni kā lielākā daļa pārējo festivāla dalībnieku) piedāvāja Islandes tehno panki Hatari, savukārt kā pirmā vakara spožāko uzstāšanos gribētos izcelt projektu Themes For Great Cities: Tallinn. Tā ietvaros četri populāri Igaunijas mūziķi bija savākuši visdažādākās pilsētvides skaņas, kas pēc tam saliktas visā sintezatora skaņu gammā, lai veidotu mūziku, kas absolūti nedarītu kaunu arī ziedu laiku Kraftwerk diskogrāfijā.

Vēl viena interesanta šī gada Tallinn Music Week tendence bija tā, ka pārliecinoši lielākā daļa izpildītāju festivālā vai nu debitēja, vai atgriezās pēc pāris gadu pauzes, tādējādi piedāvājot pavisam svaigu skatu uz tendencēm pamatā Baltijas (bet ne tikai, protams) jaunajā mūzikā. Manuprāt, šis varētu būt otrs svarīgākais aspekts, kāpēc šogad festivāla muzikālais piedāvājums šķita tik aizraujošs un daudzveidīgs, pēc vairāku gadu pauzes atkal ļaujot sajusties kā esot patiesi nozīmīga pasākuma epicentrā.

Kā jau minēju iepriekš, ir jūtams, ka šogad TMW lielākajā mērā bija iespējams sarīkot kā gribētos, nevis kā iespējams, par ko man ir liels prieks. Līdz ar pasākuma epicentra pārcelšanu no vecpilsētas uz Telliskivi radoso kvartālu un tam pieguļošo apkaimi, kā arī no pavasara uz rudeni, liekas, ka tas ir ieguvis otro elpu, un šobrīd piedzīvo pamatīgu uzrāvienu. Ar lielu pārliecību varu teikt, ka šis bija visu laiku vislabāk organizētais Tallinn Music Week, kā arī festivāls ar labāko muzikālo programmu kopš kāda 2014. vai 2015. gada. Trajektorija ir nenoliedzami pozitīva, tāpēc visiem tiem, kas šo vēl nav izbaudījuši dzīvajā, varu tikai novēlēt mums tikties Tallinā 2022. gadā. Industrijas profesionāļiem tas būs nenoliedzami noderīgi kaut vai pieredzes un iespaidu gūšanai, savukārt klausītājiem — teicama muzikālā izklaide trīs vakaru garumā!

Foto: Publicitātes foto

Tavs komentārs