Laba Daba 2019 festivāla apskats
Augusta pirmās nedēļas nogale ne pirmo gadu mūzikas mīļus sadalīja divās (vai pat vairāk) frontēs, alternatīvāku un daudzveidīgāku muzikālo piedzīvojumu meklētājiem dodoties uz Ratniekiem. Tur šogad norisinājās nu jau 11. Laba Daba festivāls, turpinot piedāvāt raibu muzikālo miksli, ļaujot sadzirdēt roku, regeju, elektronisko mūziku, ska, punk, un tā tālāk, un tā joprojām — laikam būtu visai sarežģīti atrast kādu no mūzikas žanriem, ko šogad un arī citus gadus Labā Dabā nav iespējams saklausīt (uzsvaru gan liekot tieši uz alternatīvo mūziku).
Uzreiz jāpiebilst kāda daudziem droši vien garām paslīdējusi, bet tāpēc ne mazāk svarīga nianse — šogad mainījies festivāla priekšnosaukums (no mūzikas festivāls uz mūzikas un mākslas festivāls), kas ļāva noprast, ka jau iepriekšējos gados pieredzētais un jau tā daudzveidīgais piedāvājums kļūs vēl plašāks un daudzšķautņaināks. Un patiesi, papildus vairāk nekā 60 muzikālām performancēm tika piedāvāta gan filmu un teātra izrāžu / uzvedumu programma (turklāt visas teātra izrādes un priekšnesumi bija ar pilnībā aizpildītām skatītāju vietām), gan virkne aktivitāšu (sākot ar ierasto krūšu atliešanu un beidzot ar sporta turnīriem, zīmēšanu, kafijas pagatavošanas meistarklasēm un vēl, un vēl, un vēl...).
Tajā pašā laikā Labas Dabas garums gan palicis nemainīgs, proti, pirmajiem koncertiem un aktivitātēm sākoties piektdienas pēcpusdienā un beidzoties vēlā sestdienas naktī (jebšu svētdienas rītā). Un, salīdzinot ar iepriekšējiem festivāliem, bija jūtams, ka programma ir blīvāka — dažkārt apvienot vēlamos koncertus (nemaz nerunājot par kādu teātra izrādi vai citu aktivitāti) bija ļoti sarežģīti, un šāda problēma festivāla laikā par sevi lika manīt ne vienu reizi vien. Gala rezultātā tas lika uzdot jautājumu, vai tik piesātināta festivāla programma ir nepieciešama, ja netiek pagarināts festivāla ilgums, tomēr taisnības labad gan jāsaka, ka lielākā daļa festivāla apmeklētāju droši vien neraujas apmeklēt tik daudz koncertu, kā mediju pārstāvji un melomāni.
Taču nu pie festivāla galvenās sadaļas — mūzikas (lai piedod teātra, kino, vizuālās un citu mākslas veidu pārstāvji). Kā ierasts, muzikālajā programmā ievērota konsekvence, Labā Dabā aicinot uzstāties galvenokārt Latvijas alternatīvās mūzikas ziedu (un dīgstošos ziediņus), kā arī dažus ārzemju viesus, no kuriem skaļākais vārds šogad noteikti ir slovēņu grupa Laibach. Pie tās gan atgriezīsimies apskata otrajā pusē.
Piektdiena (02/08)
Nelielu Déjà vu sajūtu no nedēļu seniem notikumiem droši vien izjuta grupa The Coco’nuts, kuriem bija tas gods pirmajiem kāpt uz Laba Daba lielās jeb Lāča skatuves. Tam gan vienmēr ir pāris mīnusu — liela daļa festivālētāju vēl ir tikai ceļa jūtīs vai izbauda telšu uzstādīšanas piedzīvojumus, savukārt uz koncertu atnākušie vēl nav līdz galam iesiluši gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Kā nākamais uz Lāča skatuves kāpa Ainars Mielavs, izpildot virkni gan savus, gan savu grupu Mielavs un Pārcēlāji un Jauns Mēness hitus, kas komplektā ar patīkamo komunikāciju starp Ainaru un publiku sāka iekustināt sanākušos un piepulcēt arvienu jaunus klausītājus (un dejotājus).
Pēc Ainara Mielava uz lielās skatuves savukārt uzstājās lietuviešu psihedēliskā roka grupa Garbanotas, taču jau uzreiz pēc Mielava koncerta pārņēma dilemma — vai nu skriet uz Eža skatuvi, lai vēl dzirdētu “postpanka sensāciju” (Jāņa Žildes vārdi, kuriem pilnīgi piekrītu) Plenēru, vai tomēr doties uz Radio Naba skatuvi, kur jāsākas Imanta Dakša solokoncertam. Lēmu par labu otrajam variantam, izbaudot Dakša gana ekspresīvo un pat spirituāli strāvoto priekšnesumu. Lai gan pēc pāris stundām Imantam jau atkal vajadzēja kāpt uz tās pašas skatuves The Bubble Gum expLOTION sastāvā, nekādu pietaupīšanos viņa performancē just nevarēja.
Pie Radio Naba skatuves arī paliku, jo šeit klausītājus gaidīja ļoti aizraujoša kombinācija, proti, Gobziņš un Dullais, izpildot gan Roberta Gobziņa daiļrades ražojumus, gan jaunā viļņa kulta šlāgerdueta Čipsis un Dullais hitus. Nākamajos festivālos noteikti vēlētos dzirdēt vēl šādus visai negaidītus duetus. Stundu pirms pusnakts atgriezos pie Lāča skatuves, uz kuras tobrīd kāpa viens no latviešu alternatīvās mūzikas smagsvariem — Dzelzs Vilks. Šeit viss, kā jau ierasts — maskulīna uzstāšanās ar kārtīgu rokenrolu un pašatdevi (īpaši jau Jura Kaukuļa izpildījumā) uz skatuves, kas gluži vienkārši nevar nerezonēt ar sanākušajiem klausītājiem. Viens no pirmā vakara enerģiskākajiem koncertiem!
Pusnaktī savukārt The Bubble Gum expLOTION uzstājas ar vienu no ekspresīvākajām, ekstravagantākajām un seksuālākajām performancēm festivāla ietvaros. Notiekošais bija tik izaicinošs, ka kāda sieviete no pūļa uz (precīzāk — pie) skatuves notiekošo centās pārtraukt (?), dodoties pie grupas dziedātājas Annas Kalnā, paraujot aiz rokas un kaut ko uzbļaujot. Tas gan netika sadzirdēts, un performance sevī ierāva arī vairākus tās apmeklētājus. Šis laikam ir man personīgi atmiņā palikušākais šī gada Laba Daba koncerts / performance. Tā rezultātā gan diemžēl nācās ziedot pilnvērtīgi izbaudīt Latvijas zināmākās šūgeiza grupas Tribes of the City uzstāšanos.
Sestdiena (03/08)
Jau 12:00 Eža skatuvē klātesošajiem vienlaikus ar jaukto kori Dziesmuvara un tā diriģenti Noru Žeiguri bija iespējams iemācīties un kopā ar pašu grupu izpildīt Labai Dabai tik tuvo Oranžo Brīvdienu dziesmu Nerunāsim Aplinkus, pie viena arī nošaujot otru zaķi, proti, veicot notiekošā filmēšanu videoklipam.
13:30 turpat sākās Artura Skuteļa solokoncerts (par muzikālo pavadījumu un DJ’ingu parūpējoties DJ Vinvinam), tajā izskanot dziesmām no dažādiem repera daiļrades posmiem. Kā no skatuves bilda pats izpildītājs, šis nebija pats apmeklētākais koncerts (kas otrajā festivāla dienā neilgi pēc pusdienlaika ir tikai loģiski), tajā pašā laikā izceļot pūļa enerģiju un repošanu līdzi gan piedziedājumiem, gan arī pantiem. Tiesa, šāda prakse repa koncertos Latvijā ir visai ierasta, tāpēc biju vīlies, kad uzzināju, ka Artura uzstāšanās paredzēta tik agrā laikā — tai noteikti vajadzēja notikt, agrākais, līdz ar krēslas iestāšanos.
Krēslu uzstāšanās laikā nesagaidīja arī Latvijas indīroka klasiskā vērtība Baložu Pilni Pagalmi. Taču tas arī nebija nepieciešams, jo relatīvi mierīgais skanējums, unikālais Māra Šverna vokāls un pārlaicīgā lirika ir perfekta trīsvienība, lai apsēstos turpat pie skatuves esošajā zālītē un gluži vienkārši baudītu vienu no Latvijas alternatīvās mūzikas stūrakmeņiem. Tikmēr visnotaļ pretēju pieredzi pie galvenās skatuves, sasildoties no Jamaikas aizgūtos ritmos, varēja izbaudīt Riga Reggae koncerta apmeklētāji. Latvijā zināmākā regeja grupa izpildīja gan savas, gan citu mūziķu kompozīcijas.
Astoņos vakarā, neizbēgami tuvojoties festivāla kulminācijai, uz galvenās skatuves kāpa Latvijas folkmetāla karognesēji Skyforger, kuru uzstāšanās Latvijā nemaz nav tik bieža parādība (tiesa gan, vismaz šis gads un it īpaši mēnesis ir izņēmums). Lai nu kā, bet koncerts izdevās lielisks — tas izcēlās ar mežonīgu jaudu, ko pat fiziski bija iespējams izjust, jūtot basa dārdus savā diafragmā. Pievienoto vērtību sniedza vēsturiskais ieskats, kas pirms katras dziesmas pavēstīja par tās kontekstu, kā arī koncerta nobeigumā izteiktais komentārs par Latvijas kultūras vērtībām, vēstures nozīmi un pašreizējo politisko situāciju. Laika limita dēļ diemžēl nebija iespējams izpildīt skatītāju pieprasīto vēl vienu dziesmu, taču atļaušos pieminēt to pašu, kas bija dzirdams no skatuves — jau 23. augustā 22:00 Lucavsalā, Rīgā Skyforger būs iespējams dzirdēt multimediālajā metāloperā Kurbads. Ķēves dēls, turklāt ieeja tajā ir bez maksas. Silti iesaku!
Skyforgerlaikā uz Radio Naba skatuves uzstājas šī gada Latvijas Universitātes jauno izpildītāju konkursa Hadrons 2. vietas ieguvēji un Radio Nabas klausītāju iemīļotie Idioti.Trupa ar visai amizantiem dziesmu tekstiem un eklektisku skanējumu. Pēcāk pirms Laibach lielo skatuvi aizpildīja Gas of Latvia (kopā ar Gati Ziemu) uzstāšanās, paralēli norisinoties arī MNTHA performancei, kas man kā elektroniskās mūzikas cienītājam kārtējo reizi radīja dilemmu, beigās cenšoties ieķert pa kripatai no katra koncerta. Turpmāk gan tā vairs centīšos nedarīt — galu galā iespaidi tādējādi izplēn ceļā no vienas lokācijas uz otru, taču prieks, ka vismaz dzirdēju Andra Indāna jeb Andžona ne tikai komponēto, bet arī dziedāto hitu Vēstule aiz ādas no jaunākā, šogad izdotā albuma Nutcracker. Starp citu, šī projekta uzstāšanās pirms šī gada hedlaineriem Laibach bija simboliska — kā Gas of Latvia publicētā Facebook ziņā minēts, “Laibach kā arī Einsturzende Neubauten un Aphex Twin bija tā mūzika, kura 97tajā iedvesmoja rasties Gas Of Latvia”.
Un tad jau arī bija pienācis laiks kulminācijai — slovēņu avangarda roka / ārtroka / industriālā roka grupas Laibach koncertam, kas tika aizvadīts jaunākā albuma The Sound of Music tūres ietvaros; albumā interpretēts 1965. gada filmas Mūzikas skaņas skaņu celiņš. Savukārt festivāla noslēgumā kā pēdējie uz lielās skatuves kāpa Oranžās Brīvdienas — nu jau laikam neatņemama Laba Daba “sastāvdaļa”, pieliekot enerģijas caurstrāvotu beigu noti turbofolka noskaņās šī gada festivālam.
Rezumē
Jau 4. augustā izskanēja informācija, ka Labu Dabu šogad katrā no festivāla dienām apmeklējuši apmēram 3000 cilvēku, kas šķiet pamaz. It īpaši ņemot vērā, ka pirms dažiem gadiem apmeklētāju skaits bija rakstāms ar 5 cipariem, vienubrīd pulcējot pat 15 000 ļaužu (vēlāk gan organizatori noteica apmeklētāju skaita griestus 12 000 apmeklētāju apmērā). Varbūt to savā mērā ietekmē pašreizējās mūzikas tirgus tendences, lai gan šķiet, ka Laba Daba, tāpat kā Radio Naba, būtībā ir nišas produkts, ko mūzikas nozares tendences, protams, ietekmē, bet ne tik lielā mērā kā citus, uz komerciāliem mērķiem vairāk tendētus projektus. Vai arī — nedaudz nepatīkamie laikapstākļi; piemēram, naktī uz svētdienu krita vairāki aukstuma rekordi valstī, termometra stabiņam esot vien dažus grādus virs nulles.
Taču, no otras puses, relatīvi nelielais apmeklētāju skaits festivālu padara mājīgāku. Iespējams, mans uzskats ir nepopulārs, bet pluss ir festivāla vienlaicīgā norise ar Liepājā notiekošo Summer Sound, kā rezultātā Labu Dabu apmeklē cilvēki, kas patiešām vēlas baudīt alternatīvāku piedāvājumu, nevis inerces pēc dodas uz nedēļas nogalē lielāko / tuvāko festivālu, lai kārtīgi izballētos.
Kā mīnusi jāmin visai blīvā programma (par to norādīju jau raksta ievadā un vairākkārt arī koncertu aprakstos) un, manuprāt, visai kaitinošā sociālā komunikācija — tā vien šķiet, ka no vārdu salikuma dabīgi, ka man tuvākās nedēļas būs alerģija, jo to redzēju vairākas reizes dienā sociālo tīklu ierakstos. Arī Radio Naba audioreklāmā skandētā frāze “Reizi gadā noraut jumtu ir dabīgi” man nešķiet piemērota Labai Dabai (līdzīgu viedokli izteicis arī Uldis Rudaks). Neiepriecina arī fakts, ka telšu pilsētiņa joprojām atrodas ārpus festivāla teritorijas, līdz ar to tajā iekļūt var jebkurš. Lai gan pats ievērojamus konfliktus nemanīju, bez mazāka mēroga kašķiem, mazgadīgajiem dažādu substanču un vielu ietekmē, kā arī dīvaina paskata un uzvedības ļaudīm telšu pilsētiņā joprojām neiztikt. It kā jau apsardze un policija netālu, taču pilnai laimei (lasi — drošībai) tomēr vajadzētu no parastajiem mirstīgajiem norobežotu teritoriju.
Taču kopumā festivāls noteikti vērtējams ar + zīmi. Patīkami, ka šogad ieviesta depozītglāžu sistēma, kas uzlabo lokācijas estētiku, kā arī festivāla zonā varēja ienest personīgos traukus un tukšas pudeles, lai uzpildītu tās ar dzeramo ūdeni. Tāpat bija pieejama duša un tai komplektā — pat nepieciešamie mazgāšanās līdzekļi, ieskaitot arī sauļošanās krēmu, kas bija brīvi pieejams pie festivāla ieejas. Sīkums, bet patīkami. Arī labierīcības šķita tīrākas kā citus gadus. Un, kā vienmēr, festivālā bija ko darīt arī bērniem un četrkājainajiem draugiem.
Lai arī Laba Daba nepulcē grupas un izpildītājus ar skaļākajiem vārdiem, lielāko apmeklētāju pūli un arī kulta statusu (vismaz pagaidām) nav iemantojusi, tieši šis festivāls izceļas ar lielāko daudzveidību un noslīpētāko konceptu, kurā vietu sev atradīs praktiski ikviens, kurš ir atvērts kam vairāk par radio TOP 40 formātu.
Foto: Rolands Paeglis