Positivus 2012 festivāla apskats
Patiesībā jau pirms festivāla biju sapratis, ka šogad Positivus savu kvalitātes latiņu visticamāk atkal spēs pacelt vēl augstāk — izziņotie mākslinieki vienkārši nedrīkstēja sagādāt vilšanos. Tāpat biju sapratis, ka, lai arī šogad pirmo reizi savas domas par Positivus būs jāizsaka apskata veidā, mani ieradumi būtiski nemainīsies un būs jāturpina koncentrēties uz divām lielajām skatuvēm (TELE2 un jauno Nordea), jo saspringtās programmas dēļ noskatīties kādu koncertu pie mazajām iespēja būs visai reti. Daudz ko labu nācās palaist garām (piemēram, The Sound Poets, Laime Pilnīga — sarakstu var vēl paturpināt), taču tāds nu ir festivālu lāsts.
Kā pirmo ap pulksten 16:00 vēroju Deskalighters priekšnesumu. Skatītāju skaits jau bija visai pieņemams, arī atbalsts nebija slikts. Starp citu, šis bija pirmais koncerts jaunajai Nordea skatuvei. Biju visai pārsteigts, ieraugot divus ekrānus katrā no tās pusēm, kas pārraidīja koncerta notikumus — vēl pirms gada tādi bija tikai TELE2 skatuvei. Pēc Deskalighters uzstājās Malcolm Lincoln. Igauņi nebija slikti, taču noteikti būtu labāk iederējušies vēlāk vakarā, kad skatītāji būtu aktīvāki un lielāka loma būtu gaismu šovam. Pirms Malcolm Lincoln nedaudz paskatījos Tenfold Rabbit priekšnesumu uz I Love You skatuves un atkal biju patīkami pārsteigts par visai kuplo publiku.
Trešais Nordea skatuves koncerts bija Lūsijas Rouzas uzstāšanās. Britu mūziķe pulcēja ļoti kuplu publiku, kurā manīju arī visai daudz viņas atbalstītāju, ne tikai neitrālos skatītājus. Tas patīkami pārsteidza. Koncerts bija lielisks, un arī pati mūziķe atzina, ka šis ir bijis viens no labākajiem skatītāju pūļiem, kādam viņa uzstājusies. Uzreiz pēc tam sākās lielās skatuves programma, kuru atklāja francūži no Housse de Racket. Dueta izpildījums bija labs, taču lielākā daļa publikas bija visai mierīga, vislielākās emocijas izrādot brīdī, kad vokālists/ģitārists/taustiņistrumentālists Pjērs Lerū pateica pāris vārdus latviski.
Francūžu koncerta laikā pamanīju, ka TELE2 skatuve aprīkota ar trešo videoekrānu, kas atradās uz skaņu operatoru telts aizmugures. Kopumā filmēšana šogad bija daudz profesionālāka nekā iepriekšējā festivālā, par ko jāuzteic organizatori. Tas attiecas arī uz Nordea skatuvi. Tikmēr lielās skatuves programmu turpināja Niki and the Dove. Arī šoreiz skatītāju pūlis varēja būt aktīvāks. Tiesa, uz beigām atbalsts jau bija visai neslikts. Pēc tam bija jāsāk spēlēt hedlaineriem, bet vēl pirms tam pavēroju divus koncertus uz Nordea skatuves — 2:54 un Vondelpark. Lai arī ierakstos man labāk patika pirmā grupa, šoreiz vairāk izbaudīju Vondepark sniegumu.
Vakara galvenie notikumi sākās nedaudz pēc desmitiem, kad uz skatuves kāpa Instrumenti. Gaidīju labu koncertu un nevīlos — viena no divām pašmāju grupām, kurai bija dota iespēja spēlēt uz lielās skatuves, pamatīgi iepriecināja visai kuplo publiku, aizvadot kvalitatīvu koncertu. Var pat teikt, ka Instrumenti ne ar nepārsteidza, jo viss bija tieši tik labi, cik pēdējā laikā ierasts. Starp citu, vēl pirmās dziesmas (Life Jacket Under Your Seat) laikā biju mēdiju teltī, kur norisinājās Friendly Fires preses konference — no grupas dalībniekiem ātri vien izskanēja viedoklis par Instrumentu līdzību ar Mika.
Tieši Friendly Fires turpināja TELE2 skatuves programmu. Cilvēku bija ievērojami vairāk nekā Instrumentu uzstāšanās laikā un varu teikt, ka Friendly Fires bija pelnījusi šādu pūli. Pirms festivāla biju pavērojis dažus grupas koncertierakstus. Radās sajūta, ka izpildījums nav pārāk kvalitatīvs, taču laikam biju uzdūries ne tiem veiksmīgajiem Friendly Fires veikumiem — Positivus izpildījums bija labāks. Pamatīga enerģijas deva, pēc kuras saņemšanās devos atpakaļ pie Nordea skatuves uz King Charles uzstāšanos. Uzdevums nebija viegls — cilvēku bija patiešām daudz. Droši var teikt, ka skatuves priekša bija "pārbāzta".
Viens no pagājušā gada varoņiem King Charles arī šoreiz sniedza lielisku koncertu, veiksmīgi iepriecinot publiku. Kopumā Nordea skatuvei šī uzstāšanās ļoti piestāvēja, bet vietas tiešām bija par maz — tāpat kā pirms gada, Čārlzam arī šoreiz drīzāk bija vajadzīga lielā skatuve. Tieši ar jautājumu par šo tēmu vērsos pie Positivus rīkotāja Ģirta Majora, kurš izteicās, ka pašam King Charles šāda situācija bija tikai par labu, jo viņam daudz vērtīgāk bija būt galvenajam māksliniekam uz otrās skatuves, nekā spēlēt uz lielās, bet daudz agrāk. Jāpiekrīt.
Ļoti iespējams, ka uz enerģisko Friendly Fires un King Charles koncertu fona Keane uzstāšanās bija pārāk mierīga. Vismaz sākumā to noteikti likās. Lai arī skatītāju bija ļoti, ļoti daudz, emociju no milzīgā pūļa varēja vēlēties vairāk. Koncerta otrajā pusē jau novēroju, ka situācija uzlabojas — Bad Dream un Somewhere Only We Know laikā viss jau bija kārtībā. Jāpiemin, ka Keane arī iznāca uz enkoru, un kopumā sajūta, ka uzstājas viens no galvenajiem hedlaineriem, noteikti palika. Varbūt no grupas varēja vēlēties nedaudz vairāk komunikācijas, bet ir bijuši arī sliktāki gadījumi.
Paguvu pavērot arī Astro'n'out koncertu uz Palladium skatuves. Telts bija pilna, turklāt ļoti daudz cilvēku stāvēja arī ārpus tās — grupa noteikti bija pelnījusi lielāku skatuvi. Pēc šīs uzstāšanās bija kārta iepriekš neizziņotajam māksliniekam. Dzirdēju dažādus variantus par iespējamo iznākumu, no kuriem viens arī piepildījās — uz skatuves kāpa Satellites LV, uzstājoties arī sestajā Positivus festivālā, bez šīs grupas nav pagājis ne gads. Satelīti kārtējo reizi pierādīja, ka šāda situācija ir pilnībā pareiza — telts piepildījās vēlreiz, un enerģisks sniegums gan grupas, gan skatītāju izpildījumā noslēdza pirmo dienu ar vienu no tās labākajiem koncertiem.
Sestdien sāku festivālu ar enerģisko Kuchenbeat koncertu. Lai arī tas sākās vienos, skatītāju skaits jau bija visai liels. Pieņemu, ka daudzi vienkārši izmantoja iespēju apsēsties uz skatuves tuvumā izvietotajiem soliņiem, taču labs pulciņš skatītāju aktīvi atbalstīja grupu arī stāvot kājās. Nedaudz vēlāk uzstājās Skyforger, atklājot otrās dienas TELE2 skatuves programmu. Interesentu bija daudz, pat nedaudz pārsteidzoši daudz. Skanējumā nedaudz pietrūka tautisko instrumentu, taču arī kopumā nebūt nebija slikti.
Vēlāk uz lielās skatuves uzstājās atraktīvā un pozitīvā indie grupa Givers, kas bija pilnīgs pretstats laika apstākļiem — bija sācies pamatīgs lietus. Tas paretināja arī Cashier No.9 skatītāju rindas. Žēl, jo koncerts bija ieskrējies tieši neilgi pirms tam. Protams, bija gana daudz skatītāju, kas spītēja laika apstākļiem un turpināja atbalstīt māksliniekus. Pamatīgu atbalstu lietus laikā uz lielās skatuves saņēma kaimiņi no Igaunijas Ewert and the Two Dragons, arī Jamie N Commons uz Nordea skatuves — fantastiskās balss īpašnieks pulcēja ļoti lielu publiku, kādu nebūtu gaidījis pat saulainā laikā. Liels prieks par to, jo Džeimijs bija viens no maniem gaidītākajiem "vidējā lieluma" māksliniekiem.
No Fanfarlo uzstāšanās redzēju divus visai īsus fragmentus, kuros radās iespaids, ka viss ir ļoti mierīgi — gan uz skatuves, gan pie tās. Interesanta bija organizatoru izvēle elektroniskās mūzikas pārstāvim SBTRKT ļaut spēlēt jau septiņos vakarā. Tumsā viņš būtu iederējies labāk (pašā vakarā gan visticamāk nebūtu iespējas uzstāties uz TELE2 skatuves), kaut gan arī šādi noteikti nebija slikti — tikai pozitīvs viedoklis, vismaz par to koncerta daļu, ko redzēju. Pēc tam atkal devos uz Nordea, kur spēlēja Wild Beasts. Koncerts izvērtās ļoti jauks, taču lielākā daļa publikas neizskatījās īpaši ieinteresēta — šī grupa acīmredzot vēl ir pārāk mazpazīstama lielām skatītāju masām. Katrā ziņā īstiem Wild Beasts cienītājiem (es pats tāds neesmu, bet jūtu, ka varētu kļūt) uzstāšanās, kuras laikā gan bija arī pāris tehniskas problēmas, noteikti patika.
Otrās dienas galvenie notikumi jau bija sākušies, un programmu turpināja The Vaccines. No šī koncerta biju gaidījis daudz, taču nedaudz vīlos. Ļoti labi varēja manīt problēmas ar skaņu (piemērām, vairakkārt vokāls bija pārāk kluss), taču grupa centās, un arī publika bija enerģiska, vismaz tuvu skatuvei noteikti. Kopumā koncerts noteikti nebija slikts, taču nepameta sajūta, ka tas varēja un tam vajadzēja būt daudz labākam. Pavērojis Vakcīnas, atkal devos pie Nordea skatuves, lai vērotu vienu no emocionālākajiem festivāla mirkļiem — Deimiena Raisa uzstāšanos.
Vēl no rīta man pastāstīja, ka Raiss jau esot ieradies Salacgrīvā un pat staigājot pa festivāla teritoriju. Tiesa, pagaro matu un bārdas dēļ viņu pazīt esot grūti (aizdomīgi nopētīju katru, kurš atbilda šādam aprakstam — diemžēl neviens nebija meklētais), kas arī droši vien ir galvenais iemesls, kāpēc viņš varēja atļauties šādi rīkoties. Mūziķis, uzstājoties viens ar akustisko ģitāru, pilnībā pārņēma pūli (jau atkal pie Nordea skatuves gandrīz nebija, kur adatai nokrist) savā varā, kas radīja fantastisku gaisotni. Raiss gan bija visai skops komunikācijā ar skatītājiem, bet šis noteikti bija gadījums, kad ielaisties garās runās pat nebija īpaši vajadzīgs. Jāsaka, kā ir — šis bija īpašs brīdis.
Kā pēdējais hedlaineris uz TELE2 skatuves kāpa Manic Street Preachers. Grupas atgriešanās Positivus festivālā (pirmā uzstāšanās bija 2008. gadā) izvērtās ļoti veiksmīga — pūlim gan vēl vajadzēja pāris dziesmas, lai pa īstam iekustētos, bet grupa rādīja lielisku sniegumu jau no paša pirmā gabala. Nevar pārmest ne enerģijas, ne komunikācijas trūkumu. Patiešām spēcīga uzstāšanās, kuras noslēgums ar If You Tolerate This Your Children Will Be Next pielika treknu punktu Positivus 2012 galveno mūziķu koncertiem. Vēl viena festivāla kulminācija pienāca jau agri no rīta I Love You teltī, kur Toms Grēviņš un Uldis Rudaks spēlēja neizziņotu dīdžejsetu.
Lai arī statistika par ārkārtīgi lielu skatītāju pieaugumu neliecina, dažbrīd radās iespaids, ka festivāls ir pārpildīts. Kad jau iepriekš pieminētajā sarunā vaicāju Ģirtam Majoram par šo situāciju un iespējamu teritorijas palielināšanu, jo īpaši uzsverot gadījumus pie Nordea skatuves, Positivus šefs atbildēja, ka pagaidām tas diez vai ir aktuāli — ja salīdzina ar citiem festivāliem Eiropā, tad burzma pagaidām vēl nav tik liela. Aktuālāka joprojām varētu būt trešās dienas ieviešana. Par Nordea skatuvi Majors izteicās, ka vēl neesot skaidrs, kur festivāla otra lielākā skatuve atradīsies nākamgad — šis esot bijis tikai izmēģinājums.
Nobeigumā jāsaka, ka Positivus patiešām turpina strauji augt — gan muzikālā piedāvājuma, gan tehniskajā ziņā (piemēram, jau uzsvērtie videoekrāni), tāpat arī papildus ar koncertiem nesaistītās atrakcijas šogad bija gana interesantas. Liels prieks par šādu attīstību. Lai gan vairakkārt bija problēmas ar skaņu, jākonstatē, ka festivāls noteikti ir izdevies un liek ar lielu nepacietību gaidīt Positivus 2013. Lai veicas!
Fotogaleriju un citus materiālus gaidiet drīzumā.
Foto: Jānis Grosbahs