Super Besse - Un Rêve
Aptuveni pirms pieciem gadiem tika publicēts pirmais Intro.lv raksts par jauno apvienību no Baltkrievijas — Super Besse. Tolaik tas šķita visai eksotiski, ka perspektīvais trio no austrumu kaimiņvalsts izdos savu daudzsološo debijas plati tieši Latvijas leibla paspārnē — I Love You Records. Pēc neskaitāmiem koncertiem vietējos festivālos un naktslokālos, kā arī diviem Latvijā izdotiem albumiem, ir grūti nedēvēt šos puišus par savējiem un negaidīt katru viņu nākamo ierakstu kā notikumu arī Latvijas mūzikas kontekstā. Arī Un Rêve, grupas trešais ieraksts, kas iznāk tieši šodien, nav nekāds izņēmums — tas ir vērā ņemams notikums Latvijas mūzikā.
Kad rakstījām par Super Besse iepriekšējo albumu La Nuit*, uzsvērām tā kvalitāti un debijas albumā iepazītā rokraksta pilnveidošanos. Atgriežoties pie šiem abiem ierakstiem tagad, pāris gadus vēlāk, pašlaik šī attīstība ir saskatāma vēl skaidrāk. Tas, protams, liek uzdot jautājumus par to, ko gaidīt tālāk — vai tā ir ieslīgšana komfortā ar jau esošo skanējumu, vai tie ir meklējumi pēc iespējām pilnveidot iepriekš sasniegto, vai arī tā ir pievēršanās kaut kam pavisam jaunam. Un te jāņem vērā arī plašākais konteksts, ka pēdējos gados rietumos arvien plašāk izskan austrumu post-punk — baltkrievu Molchat Doma, krievu Buerak un Ploho — tie ir vien pāris piemēri.
Jāsaka, ka jau ar pirmajiem singliem Rodina un Ozhog ir nolasāms, ka ir izvēlēts ne tas vieglākais jeb pārmaiņu ceļš, izceļot Super Besse uz patreizējā krievvalodīgā post-punk viļņa. Pārmaiņas gan nav skarušas tikai skanējumu, par ko nedaudz vēlāk. No trijotnes pašlaik Super Besse ir kļuvusi par duetu solista Maksima Kuļša un basģitārista Aleksandrs Siņica veidolā. Pāvels Mihaloks, kurš iepriekš bija atbildīgs par sintiņiem un bungmašīnu, turpina gaitas Baltkrievijā, vietējā apvienībā Drezden. Ar atlikušo sastāvu arī viss nav tik vienkārši, jo Maksims pēdējos gadus dzīvo Berlīnē, savukārt Alekss joprojām uzturas dzimtajā Minskā.
Visticamāk tieši Berlīnes kā elektroniskās mūzikas galvaspilsētas ietekme ir iemesls iegrimšanai šī žanra prominentajai lomai ierakstā. Ja kāds to nenolasīja jau no singliem, tad Un Rêve albumu ievadošie Videnie un Otrazhenia to liks noprast diezgan skaidri. It īpaši Videnia gadījumā, kur nav ne elektriskās ģitāras, ne basģitāras, tajā neskan arī iepriekšējos ierakstos allaž sastopamais vokāls. Nedaudz vēlāk pamazām sāk parādīties Super Besse iepriekš iepazītās iezīmes — piemēram, Otrazhenia pavada tiešs divas rindas deklamējošs vokāls, bet noslēdz asi bungmašīnas ritmi ar līgani skanošu sintezator, savukārt Zabiraiu, lai arī iesākas tikpat elektroniski, cik iepriekšējie skaņdarbi, tiek pārņemts ar jau pazīstamām ģitāras skaņām, padarot to par, iespējams, skanējuma ziņā tuvāko dziesmu pirmo albumu veikumiem.
Šī saspēle starp jauno un veco jeb starp elektronisko (it īpaši tehno ietekmēto) un ģitārās balstīto skanējumu ir vērojama visa ieraksta garumā. Iepriekšējo albumu cienītājiem papildus var ieteikt noklausīties hipnotisko singlu Ozhog, bet elektronikas baudītāji novērtēs smagnējo KGB vai Zasypaem, kuri izcili piestāvētu underground elektroniku klubu vakariem tepat Rīgā vai Berlīnē.
Lai arī Un Rêve dzirdamās pārmaiņas saglabā Super Besse identitāti, tās ir gana būtiskas, lai dalītu līdzšinējo klausītāju. It īpaši to klausītāju, kas raudzījās uz baltkrievu apvienību kā mūsu laiku Joy Division. Šajā inkarnācijā no tā ir palicis visai maz, kas savukārt var priecēt cilvēkus, kam bija cerība uz grupas attīstību elektroniskās mūzikas virzienā. Kādi būs koncerti, kāds būs klausītājs, un ko šīs pārmaiņas nozīmēs pašai grupai, to rādīs laiks. Un Rêve var padarīt Super Besse par nākamo lielo austrumu grupu rietumu melomānu sabiedrībā. To viņi sasniegtu tieši pateicoties drosmei meklēt jaunus apvāršņus savā identitātē, atsperoties no līdz šim jau sasniegtā.
8.5/10