The War on Drugs - Slave Ambient

Veslijs Vilis reiz dziedāja "Tom Petty and Heartbreakers/Tom Petty and Heartbreakers/Tom Petty and Heartbreakers". Un runājot par šo Filadelfijas pēdējo Best New Music laureāti, tad viedie Veslija vārdi iegūst jaunu nozīmi, jo skaidrojot grupas skanējumu vārds War būtu jāaizstāj ar kādu citu vārdu, nevis tadēļ, ka War ir slikts vārds un tā lietošana liecina par augstu nihilisma procentu, bet tādēļ, ka grupas nosaukuma otro pusi veido vārdu salikums on Drugs, kas liecina par augstu garīgā saprāta pakāpi. Kā jau nopratāt pēc iepriekšējā un ļoti strukturētā teikuma, tad turpmāk grupa šajā recenzijā tiks dēvētā par The Tom Petty on Drugs.

Bet vispār runājot par The Tom Petty on Drugs, tad nedrīkst nepieminēt, ka grupā agrāk spēlēja Kurt Vile, psihodēliskais dziesminieks, vēl viens wannabe Bobs Dilans, kuru kaut kad sen vai precīzāk nesen apskatīju šajās lapās un tieši šim faktam ir liela nozīme, jo nesagatavots un nezinošs klausītājs nespēs atrast kaut sīkāko atšķirību no The War on Drugs un Kurt Vile skanējuma detaļām, tikai ja Kurt Vile ir vairāk tendēts uz folkmūziku, tad The War On Drugs vairāk eksperimentē ar My Bloody Valentine svētlaimes pilno troksni, tiesa ne mirkli neiebrienot shoegaze teritorijā.

Jāatzīst, ka Smoke Ring For My Halo ir viens no maniem gada favorītiem, tādēļ Slave Ambient arī ir patīkama klausāmviela, vai zinot skanējuma un vokālās līdzības, atkalredzēšanās, bet diemžēl jāpiekrīt tiem skeptiķiem, ka Slave Ambient pietrūkst tādu lielisku grāvēju kā Jesus Fever, In My Time vai Baby's Arm, dziesmas, kas izceļas netikai ar lielisku noskaņu, bet arī ar paliekošu melodiju, kas spētu piesaistīt arī komerciālāk noskaņotus ļaužus un arī salīdzinot Pitchfork vērtējumus — Kurt Vile šī gāda albums ir saņēmis 8.4 un Best New Music birku, bet Slave Ambient 8.3 un to pašu apzīmējumu, tātad vērtējot globālā, ne tikai manā mērauklā Slave Ambient ir par vienu 0,1 promili vājāks narkotiskais dzēriens nekā Smoke Ring For My Halo.

Plate, disks, kasete vai folderis sākas ar manu favorītu Best Night, kas mierīgi varētu iekļūt Yo La Tengo And Then Nothing Turned Itself Inside Out albumā, kas drīzāk neiespiežas prātā kā lieliska dziesma kā dziesma, bet kā lieliska dziesma kā noskaņa, kas šajā dziļi intīmajā klausīšanās brīdī ir jūtama. Un līdzīgā garā eksperimentējot ar dažādiem ambienti psihodēliskiem droniem un ar traktoru braukšanai paredzētām kovboju folkdziesmām albums turpina savu iesākto kursu. Īpaši augsts moments moments manuprāt ir trīs sakopotie eposi Your Love Is Calling My Name, The Animantor un Come To The City, bet kaut kas unikāls manuprāt ir Baby Misiles dziesma, kuras skanējumu ir it īpaši grūti raksturot, pārāk daudz grupu un izpildītāju nosaukumu nāk prātā. Bet noslēdzošāis folkmūzikas mirklis Blackwater ir tāda kā atslodze no visa albuma garumā jūtamās psihodēliskās noskaņas.

Ja jūs spējat iedomāties kā izklausītos, ja Dilans, Petijs un Brūss Springstīns ierakstītos astoņdesmito gadu 4AD studijās, tad jums ir lieliska iztēle, bet ja Dievs jūs nav apveltījis ar šo maņu, tad jūs mierīgi varat noklausīties Slave Ambient, jo tieši šādas sajūtas tas rada. Turklāt jāatzīst, ka šoreiz albuma nosaukums ir izvēlēts vienkārši perfekti, jo lieliskais trio Toms, Brūss un Bobs jeb Amerikas Lauku Muzikanti raksta mūziku proletariātam, kuru rupji apzīmējot var apzīmēt ar jēdzienu Slave, bet šoreiz šīs svētās vērtības ir ietērptas ambient noskaņās, radot vīziju, ka katram kovbojam traktorā zem sēdekļa ir noslēpts kāds zaļa maisījuma maišelis. Lieliski un visu cieņu.

4/5

Baby Misiles mp3

http://pitchfork.com/reviews/tracks/12194-...

Youtube stūris