Mēneša albums: augusts

Pavisam nemanāmi septembris jau ir ticis līdz pusei, un šķiet, ka vasara jau ir kas tāls un sen piemirsts. Tomēr patiesībā augusts nemaz tik sen nebeidzās, un tajā bija gan lieliski albumi, gan dziesmas, ko derētu izcelt. Tad nu tagad ir pienācis laiks atdot šo parādu un labākos arī izcelt.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Mini Mansions — Mirror Mountain

Lai arī šīs dziesmas video klajā nāca tikai pirms dažām dienām, Mini Mansions pieminēšana kā tāda noteikti ir tikai loģisks lēmums — trio debijas albums, lai arī izdots jau gada sākumā, augusta laikā manos atskaņotājos un plejlistēs bija ļoti biežs viesis. Izņēmums nebija arī Mirror Mountain — smags basa intro, kas pāraug trakā sintpopa gabalā, ko lieliski papildina falseta dziedājums un pat agresīva ģitārspēle. Mirror Mountain ir popgrupas radīta rokdziesma, kurai cauri vijas smagā metāla attieksme.

Mēneša albums: Alessandro Cortini — Risveglio

Alesandro Kortīni plašākām cilvēku masām ir pazīstams kā industriālās mūzikas milžu Nine Inch Nails multiinstrumentālists, savukārt šaurākām — kā fanātisks sintezatoru entuziasts. Tieši tas izpaužas arī Kortīni soloalbumā Risveglio, kura dziesmās garmatainais itāļu džentlmenis neaizraujas ar 100 dažādu skaņu apvienošanu vienā lielā mikslī, bet gan piedāvā izteiktu pamatskanējumu, kuru pamazām apaudzē ar papildelementiem, radot ļoti skaidri saprotamu domu. Ieraugot ziņu par Kortīni soloalbumu, es visai labi spēju iztēloties, ko tieši mūziķis piedāvās, un, lai arī pārsteigumu nebija, ieraksta kvalitāte par sevi šaubīties neliek ne mirkli.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Kurt Vile — Pretty Pimpin

Drīzumā gaidāmais b'lieve i'm goin down būs jau sestais Kurta Vaila solo albums, bet tā pirmais singls Pretty Pimpin ir lipīgākā dziesma, ko viņš jebkad ir izdevis (vismaz pagaidām). Lai gan Vails jau kopš viņa ceturtā albuma Smoke Ring For My Halo ir kļuvis par atpazīstamu vārdu indie mūzikas pasaulē, man viņa mūzika vienmēr ir likusies laba, taču pilnībā atmiņā nepaliekoša. Tomēr, līdz ar Pretty Pimpin, tas ir mainījies, jo jau kādu laiku nevaru šo dziesmu izdabūt no savas galvas. It kā jau Vails ir palicis tikpat melanholisks un pašironisks kā vienmēr, tomēr viņa skanējums ir kļuvis uzkrītošāks un pašpārliecinātāks. Īsāk sakot — Kurts Vails pirmoreiz izklausās pēc īstas rokzvaigznes.

Mēneša albums: Beach House — Depression Cherry

Augustā bija vairāki labi albumi, tomēr, ja tajā ir iznācis arī jauns Beach House albums, kā gan es par mēneša albumu varētu atzīt kaut ko citu? Viņu jaunākais veikums Depression Cherry ir solis atpakaļ, bet to es nedomāju sliktā nozīmē. Vienkārši, viņu skanējums ir atgriezies pie laikiem vēl pirms viņu izlaušanās albuma Teen Dream. Atsevišķas albuma dziesmas, piemēram, galvenais singls Sparks, gan izceļas ar iepriekš viņu mūzikā nedzirdētām idejām, bet kopumā tā ir atgriešanās pie Beach House agrīno dienu minimālā skanējuma. Tas nebūt arī nav nekas slikts, jo Beach House nav nepieciešams daudz, lai apburtu — viņu melodijas un Viktorijas Legrānas balss spēj klausītājus aizvest uz tālām sapņu zemēm pat bez īpašiem palīglīdzekļiem.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Coasts — Oceans

Kaut gan Oceans nebūt nav jauna dziesma un pirmo reizi atklātībā parādījās jau pērn, es gan par šo grupu, gan kompozīciju uzzināju vien augustā, un visa mēneša garumā to tik aktīvi drillēju, ka neatlika nekas cits, kā skaņdarbu nominēt šai rubrikai. Joprojām gan nespēju sev nodefinēt, vai ir labi, ka man patīk Oceans (pieļauju iespēju, ka Coasts kļūs par briesmīgu grupu un kolēģi šo izvēli man pieminēs vēl gadiem), taču tā nu tas ir noticis, un vismaz šo vienu kompozīciju arī Tev rekomendēju noklausīties. Ir lipīga!

Mēneša albums: Frank Turner — Positive Songs For Negative People

Frenks Tērners ir Frenks Tērners — diez vai šajā karjeras posmā kādu vēl pārsteigs, un ļoti labi, ka tā! Šis ieraksts ir ļoti līdzīgs it visam citam, ko viņš jelkad ir radījis, pārsteigumu tajā nav nemaz, un, ja godīgi, tā pat ir labāk. Tērnera teksti joprojām ir reti trāpīgi, meldiņi — nenormāli lipīgi, un, kaut gan daudziem šis ieraksts gada beigās varētu arī būt piemirsies, žēl, ka tā, jo pagaidām tas ir viens no šogad spilgtākajiem dzirdētajiem. Ja kaut reizi esi dzirdējis kādu Frenka dziesmu, kas Tev ir patikusi, nešaubies ne mirkli — arī te atradīsi vismaz pārīti tādu, par ko sajūsmināties!