Dziesmas, kas jādzird šonedēļ (16/02)

Starp šīs nedēļas ievērojamākajiem jaunajiem gabaliem atradīsiet jaunu mūziku no James Blake, The Strokes, Haim, Youth Lagoon un daudziem citiem. Ja šķiet, ka kaut kā šeit pietrūkst vai ir kas cits, ko teikt, esat laipni aicināti savu viedokli izteikt komentāros.

James Blake — Retrogade

Līdzīgi kā The XX, arī Džeimss Bleiks ir viens no tiem mūziķiem, kas mums palīdz no jauna definēt veidu, kādā saprotam un klausāmies mūziku. Divus gadus pēc savas spožās debijas londonietis ir atpakaļ ar jaunu materiālu, turklāt ir pamanījies tieši tās pašas idejas salikt kopā tā, ka viss atkal izklausās pēc kaut kā svaiga un nebijuša! Nekas cits par viņa jauno albumu Owegrown vēl nav zināms, taču pirmais pieteikums ir solīds.

/Normunds Vucāns/

The Strokes — All The Time

Izdzirdot pirmo jaunā The Strokes albuma vēstnesi One Way Trigger, daudzi bija neizpratnē par to, kādā virzienā grupa ir izlēmusi doties ar savu jauno albumu. Tomēr pirmais īstais albuma singls All The Time kliedē iespējamās bažas un visai skaidri liek noprast, ka The Strokes vēl joprojām skan tāpat kā vienmēr un dīvainiem eksperimentiem nodoties negrasās. Jā, All The Time nav Last Night un pat ne Under Cover of Darkness, tomēr tai pat laikā tas ir visai solīds singls, kas liek nezaudēt ticību šīs grupas spējām.

/Lauris Anstrauts/

Haim — Falling

Līdz šim man kaut kā bija izdevies izvairīties no visapkārt esošās ažiotāžas par un ap Haim. Protams, jaunās dāmas izklausās labi un ir gana interesantas, taču līdz šim vēl nespēju uzķert īsto sajūtu, kuras dēļ viņas atrodas tur, kur šobrīd atrodas. Šķiet, ka ar Falling viss beidzot būs nostājies savās vietās, jo gabals izklausās brīnišķīgi. Īpaši gribas izcelt basa partiju — tāds grūvs no šī instrumenta nav dzirdēts pasen!

/Normunds Vucāns/

AraabMuzik — Never Have To Worry

Savu jauno miksteipu For Professional Use Only  šonedēļ laidis klajā MPC virtuozs AraabMuzik. Viens no spēcīgākajiem tajā dzirdamajiem gabaliem ir Never Have To Worry, kurā arī ļoti labi izceļas tas, ar ko AraabMuzik atšķiras no pārējiem instrumentālā hiphopa producentiem — ja lielākā daļa no viņiem izdod bītus, kuri vienlīdz labi var gan dzīvot paši par sevi, gan kalpot kā instrumentālais pavadījums repošanai, AraabMuzik abas šīs kategorijas nodala. Lai arī viņš ir veidojis visai daudz bītu populāriem reperiem, vismaz man ir grūti iedomāties kādu repojam pāri lielākajai daļai viņa instrumentālo skaņdarbu. Never Have To Worry, tāpat kā lielākā daļa viņa gabalu, vienlaikus ir gan hiphops, gan elektroniskā mūzika un tai pat laikā īsti ne viens, ne otrs. Šeit sajaucas ietekmes no vairākiem elektroniskās mūzikas stiliem un dažbrīd pat dzirdams kaut kas no dubstep popsīgā gala, tomēr AraabMuzik ir spējis iztikt bez banalitātēm, izklausoties svaigi un pārliecinoši.

/Lauris Anstauts/

Luls — Sympathy Or Love

Jau kādu laiku Eroka (neeksistējošajā) ofisā mēs turpinam fanot par uzlēcošo britu rokgrupu Luls. Pirms dažām nedēļām jau iepazīstinājām ar viņu jauno singlu Never Let It Go, un, kā izrādās, arī tā B puse Sympathy Or Love, kuru grupa piedāvā bez maksas lejupielādēt savā Soundcloud lapā, nebūt nav zemē metama. Jā, varbūt arī Luls šeit izklausas pēc aptuveni 30 grupām vienlaikus (es patiešām nepārspīlēju), tomēr vienlaikus viņi arī demonstrē savu spēju rakstīt lieliskus skaņdarbus. Ja britu mūzikas presei ir taisnība un šīs patiešām būs gads, kurā spēcīgu jauno grupu ietekmē atgriezīsies ģitārgrupu nozīme, Luls pilnīgi noteikti ir spējīgi būt šo grupu saraksta augšgalā.

/Lauris Anstrauts/

Suede — It Starts And Ends With You

Suede arī Āfrikā ir Suede. Respektīvi , arī pirmajā „īstajā” singlā pēc atgriešanās viņi izklausās pēc sevis, nav sajaucami ne ar vienu citu, kā arī nepārsteidz itin nemaz. Iespējams, tagad vienkārši ir samazinājusies mana sajūsma par grupas atgriešanos studijā, taču Barriers pārliecināja maķenīt vairāk. Tiesa, tas nemaina faktu, ka ikvienam, kura sirdī ir īpašs stūrītis britu mūzikai no deviņdesmitajiem, šis ir obligāti jādzird.

/Normunds Vucāns/

Youth Lagoon — Mute

Pēc 2011. gadā izdotā Youth Lagoon debijas albuma noklausīšanās uzreiz kļuvu par šī projekta cienītāju, tāpēc ar interesi uztvēru ziņas par šogad gaidāmo jauno albumu. Tomēr tā pirmais singls Dropla mani, diemžēl, nepavisam nespēja pārliecināt. Par laimi, otrais singls Mute šo situāciju spēja labot. Tiesa gan, jāatzīst, ka Youth Lagoon vairs neskan gluži kā savā pieklusinātajā debijas albumā. Jaunajos singlos dzirdamais skanējums ir roķīgāks un, lai gan tas joprojām ir lo-fi guļamistabas projekts un tā arī izklausās, paliek sajūta, ka Youth Lagoon  ir sācis skanēt ambiciozāk. Tagad atliek tikai gaidīt, lai uzzinātu vai to var attiecināt uz visu albumu.

/Lauris Anstrauts/

!!! — Slyd

!!! man vienmēr ir šķitusi viena nereāli dīvaina grupa, un nekas nav mainījies arī jaunajā Slyd, bet to laikam būtu jāvērtē kā ļoti labu zīmi. Pat tad, ja !!! mūzika ir regulārs viesis Tavā mūzikas atskaņotājā, ļoti stipri apšaubu, vai kādam no gabaliem dziedi līdzi, taču esmu 100% pārliecināts, ka tie ir gabali, kuru fonā regulāri uzdejo. Pavisam noteikti, ka arī Slyd, kas, iespējams, ir seksīgākā 2013. gada dziesma līdz šim, kļūs par lielu ballīšu grāvēju — citu variantu nav!

/Normunds Vucāns/

Kurt Vile — Wakin On A Pretty Day

Kurta Vaila jaunais singls ir... absolūti garlaicīgs. Tas ir maksimāli vienkāršots, monotons, un pilnīgi nekas to neizceļ starp tūkstošiem citu dziesmu, kurām ik dienu varam nejauši uzdurties. Tomēr tajā ir kaut kas jauks un piesaistošs, kā rezultātā, mirklī, kad šīs deviņas minūtes (kuru laikā visdrīzāk būsi sācis darīt kādu pasen atliktu darbu) būs pagājušas, noteikti ieslēgsi šo vēlreiz, jo labāku fona mūziku atrast nevarēsi.

/Normunds Vucāns/

The Virgins — Flashbacks Memories and Dreams

Vai kāds vēl atceras amerikāņus The Virgins? Jā, jā, tos pašus, kuru singls Teen Lovers pirms kāda laika visai bieži skanēja radio stacijā, kas tolaik veidoja daudzu Latvijas mūzikas klausītāju gaumi. Pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma (tiešām tik daudz?) martā viņi beidzot gatavojas izdot jaunu albumu. Tā galvenajā singlā Flashbacks Memories and Dreams dzirdams, ka no Teen Lovers raksturigā twee viņi ir pārgājuši pie funky. Brīžos, kad grupas solists nedzied, viņi izklausās pēc nu disco grupas (vai vienkārši Datarock hita Fa-Fa-Fa), savukārt brīžos, kad viņš dzied, visapkārt kļūst jūtams The Strokes aromāts. Tas, starp citu, nav diez ko pārsteidzoši, jo grupas jauno albumu izdod Džulianam Kasablankasam piederošā ierakstu kompānija Cult Records. Īsumā — piecu gadu laikā The Virgins neko radikāli jaunu izdomāt nav spējuši, bet arī nav zaudējuši kvalitāti.

/Lauris Anstrauts/