Mēneša albums: septembris

Ļoti iespējams, ka septembris bija līdz šim muzikāli bagātīgākais mēnesis 2015. gadā. Jaunas dziesmas, kaudzēm lielisku albumu — tas viss bija jāizklausās un jāizvērtē. Mēs to esam izdarījuši, tāpēc šeit būs saraksts ar rudens ievada izcilniekiem.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Big Grams — Fell In The Sun

Mēneša dziesma nāk no projekta, ko var dēvēt par supergrupu. Tajā apvienojušies indīpopa duets Phantogram un puse no OutKast — reperis Big Boi. Pirmo reizi viņi sadarbojās strādājot pie 2012. gadā izdotā pēdējā Big Boi solo albuma, kas rezultējās ar vienu no albuma labākajām dziesmām — Lines — un neilgi pēc tam Big Boi izteicās, ka plāno kopā ar Phantogram ierakstīt veselu ierakstu. Šajā septembrī tas beidzot ir izdots, un ziņas par viņu kopīgo EP nāca līdz ar singlu Fell In The Sun. Kā jau iepriekš bijis manāms, viņiem sastrādāties izdodas veiksmīgi un Fell In The Sun to vēlreiz apliecina, tajā lieliski saplūstot abu iesaistīto pušu skanējumam. Phantogram bīti un sapņainie vokāli ļoti labi sader ar Big Boi rīmēm un otrādi, viens otru lieliski papildinot, un gala rezultāts ir tieši tik labs, lai izpelnītos mēneša dziesmas statusu.

Mēneša albums: Julia Holter — Have You In My Wilderness

Kad pirmoreiz dzirdēju Džūlijas Holteres jaunā albuma vadošo singlu Feel You, biju nedaudz pārsteigts. Viņas iepriekšējos ierakstos dzirdamais skanējums man vienmēr bija licies auksts un attālināts, bet nu pēkšņi viņa skanēja silti un sirsnīgi. Liela daļa pārējā albuma gan šiem apzīmējumiem atbilst tikai daļēji, bet kopumā tas tik un tā varētu būt jaunam klausītājam visvieglāk uztveramais viņas albums. Tas viņai noteikti nav nācis par sliktu, parādot jaunu šķautni viņas mūzikā, pie tam albuma dziesmu aranžējumi ir vieni no skaistākajiem kādi šogad dzirdēti. Visai plašs izmantoto instrumentu klāsts tiek veiksmīgi izmantots, lai radītu vajadzīgo noskaņu, kā arī lieliski papildina viņas balsi. Tāpat visai veiksmīgi izvēlēts ir arī albuma izdošanas laiks, jo Have You In My Wilderness lieliski noder, lai sasildītu dvēseli, iestājoties rudens aukstumam.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Ozols — Superhaips

Septembra laikā man nebija iezīmējusies kāda konkrēta dziesma, kas ļoti izceltos citu starpā, līdz pašās mēneša beigās parādījās šis. Ozols kopā ar Niklāvz jau iepriekš izcēlies ar lieliskiem skaņdarbiem (Piemēri, piemēram), tomēr Superhaips pārspēj visu, kas iepriekš šajā kombo bija dzirdēts. Gan bīts, gan teksts ir līmenī, un ja tam pievieno, iespējams, stilīgāko Latvijas mūziķu klipu pēdējos gados, vieta starp mēneša izvēlēm ir tikai un vienīgi loģiska.

Mēneša albums: Kurt Vile — b’lieve i’m goin down

Pēdējos gados nemanāmi, bet pārliecinoši Kurts Vails ir iekarojis vietu starp maniem pašiem mīļākajiem izpildītājiem. Daudzu peltais Wakin On A Pretty Daze man joprojām šķiet fantastisks ieraksts, un līdz ar to arī no b’lieve i’m goin down gaidīju daudz. Kas patiesi patīkami, daudz arī saņēmu — manuprāt, šis ir viņa līdz šim muzikāli interesantākais un bagātīgākais darbs, kurā allaž teicamos tekstus papildina arī reti aizraujošas melodijas. Protams, Pretty Pimpin ir plates augstākā virsotne, taču tas nav nekāds brīnums, jo tā ir starp gada labākajām dziesmām. Kas svarīgi — arī viss cits neatpaliek, un kopumā ieraksts klausās ļoti, ļoti viegli.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: The Dead Weather — Impossible Winner

Arī šajā rubrikā nākas izcelt The Dead Weather. Nereti gadās, ka viena dziesma albumā ir citādāka nekā pārējās — iemesls var būt gan mākslinieka vēlme apliecināt savu daudzpusību, gan vienkārša apstākļu sakritība. Impossible Winner pēc ātrām rokdziesmām pilna albuma ir ļoti krasa izmaiņa, tomēr tajā pašā laikā tā ir lieliska balāde un skan tieši tā, kā būtu jāskan The Dead Weather balādei — ar raksturu. Dodge and Burn noslēdzošā dziesma ir spilgts piemērs gadījumam, kad krasi atšķirīga dziesma albumā neatrodas tikai atrašanās fakta dēļ.

Dziesmu noklausies šeit!

Mēneša albums: The Dead Weather — Dodge and Burn

Albumā, kas radīts vismaz četru citu projektu nelielu paužu brīžos, nav nekādu pazīmju par stresu vai nepabeigtības sajūtu. The Dead Weather atgriešanās pēc piecu gadu pauzes ir gana iespaidīgs apliecinājums visu četru grupa dalībnieku talantam, kā arī tam, ka traka blūzroka formula joprojām strādā. Lai arī albums pirmajās klausīšanās reizēs likās nedaudz nesaprotams, pamazām visi elementi atrod vietu kopējā shēmā. "Vēl viena Džeka Vaita grupa" savu darbiņu ir paveikusi ļoti labi un atliek tikai nožēlā nopūsties, ka šis materiāls netiks atrādīts tūres laikā.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: Deerhunter — Breaker

Deerhunter ir grupa, kuras vieta mūsdienu indie mūzikas olimpā ir grūti izprotama. Pēc lieliskā Halycon Digest, sekoja trīs gadu pauze un dusmīgais un netīrais Monomania. Šobrīd Deerhunter pirmo reizi sevi sāk apzināties kā popgrupu un Breaker ir labākais grupas pophits — izteikti melodisks, saulains un tik ļoti grupai nepiestāvošs. Varbūt beidzot pēc šī singla Deerhunter vieta būs saprotamāka?

Mēneša albums: Dungen — Allas Sak

Runājot par šo Zviedrijas progroka (jeb progg) un psihodēlisko kolektīvu, vienmēr tiek pieminēti Tame Impala. Jo abas grupas skan izteikti līdzīgi, tikai Dungen līdz šim pēdējais albums iznāca aptuveni vienā laikā ar Tame Impala debijas albumu. Allas Sak ir ļoti veiksmīga atgriešanās, kas ar savām saulainajām himnām zviedru valodā, kosmosa pilnajiem instrumentālajiem skaņdarbiem spēj atsviest atpakaļ hipiju laikos. Kad stilīgākie instrumenti pasaulē bija flauta un ģitāra, labākās grupas pasaulē neuzstājās Glastonberijā, bet gan saulrieta apskautā pludmalē, un Tame Impala nekad nebūtu iedomājušies izdot disko albumu.