NorthSide festivāla apskats
NorthSide nav diez ko tipisks festivāls. Jā, tajā ir trīs skatuves un daudz mūzikas, taču tas stipri atšķiras no mūsējā Positivus vai vietējā brāļa Roskildes. Visupirms, tas ir pilsētas festivāls bez kempinga iespējām, tādēļ saburzītu, tikko no telts izlīdušu cilvēku vietā publika pamatā sastāv no glauniem hipsteriem (a.k.a. dāņiem) un sapostiem mūzikas mīļiem. Pat festivāla teritorija ir daudz sakoptāka nekā citas, jo viena no galvenajām NorthSide festivāla misijām ir būt pēc iespējas „zaļākiem”. Tieši tādēļ lielākā daļa festivāla dekorāciju ir no koka, vienreizējie trauki izgatavoti no pārstrādātiem vai dabīgiem materiāliem, gandrīz viss ēdiens ir ekoloģisks, savukārt par katru plastmasas glāzi var dabūt atpakaļ naudu.
Par glāžu savākšanu parastie festivāla apmeklētāji var nemaz neuztraukties, jo šo darbiņu lielā konkurencē parasti veikli padara dažādi pudeļu vācēju grupējumi. Tieši tā. Katrā Dānijas festivālā daļa apmeklētāju sastāv no tiem, kas nopērk biļeti nevis, lai klausītos mūziku, bet gan sūri un grūti strādātu, vācot tukšas bundžas un glāzes, tādējādi nopelnot naudu iztikai. Kamēr tas, protams, atvieglo darbu festivālu rīkotājiem, diemžēl šie cilvēki ir pietiekami nekaunīgi, lai to darītu arī koncertu laikā, lienot starp cilvēku rindām un kājām, tādēļ nebrīnieties, ja pēkšņi mošpita vidū ieraugāt mazu taizemieti ar lielu maisu.
Otrkārt, NorthSide atšķiras no citiem festivāliem ar savu smalko gaumi. Glaunus hipsterus taču nebarosi ar desu un kāpostiem, tādēļ teritorija ir pilna ar gourmet ēdināšanas bodītēm, kurās var atrast gan izvirtīgus burgerus, gan itāļu ēdienus, gan... suši. Turklāt to visu iespējams noskalot ar šampanieti, vīnu vai skrūvi ar svaigi spiestu apelsīnu sulu. Tikpat smalks NorthSide festivāls ir arī mūzikas izvēlē. Te nekādus Karaļus Čārlzus vai Bastilles neatradīsiet, jo starp hedlaineru rindām ir tādi vārdi kā Arcade Fire, The Black Keys, Beck, The Stone Roses utt. Nav jau arī noslēpums, ka Dānija ir bagāta valsts, tādēļ var atļauties atvest uz festivāliem, ko vien sirds kāro (izņemot Radiohead, kuri Roskildei šogad iet garām). Turklāt jāņem vērā, ka NorthSide ir salīdzinoši jauns festivāls (šogad notika septīto reizi), tādēļ šādu vārdu bukošana jau pirmajos gados ir ļoti iespaidīga. Arī šogad festivāla plakātu rotāja labākie un aktuālākie indie un elektroniskās mūzikas vārdi kā Beach House, Jamie xx, Bloc Party, Caribou, Sigur Ros un daudzi, daudzi citi, bet, tā kā tos visus iekļaut vienā rakstā būtu ļoti grūti, lūk ieskats festivāla piecos iespaidīgākajos koncertos.
Deftones
Kad NorthSide savā Facebook lapā veica aptauju par izziņotajiem māksliniekiem, kurus festivāla viesi gaida visvairāk, ar milzīgu pārsvaru pirmo vietu ieņēma Kalifornijas alternatīvā metāla apvienība Deftones. To, ka viņi bija gaidīti, tik tiešām varēja just. Jau no pirmajām dziesmām skatuves priekšā izveidojās mošpits, kurš vēlāk pārtapa arī par circle pit, un, ja var ticēt vietējam koncerta apskatam, tas bijis pirmais festivāla vēsturē. Turklāt publikas sajūsmu varēja ļoti labi saprast, jo Deftones spēlēja lielākos hitus no savas 20 gadu diskogrāfijas. Izskanēja gan fanu iecienītās Be Quiet and Drive (Far Away) un Knife Prty, gan jaunā albuma Gore dziesmas, kas tika izpildītas ar vienlīdz lielu enerģijas atdevi, ko uztvēra arī publika un atdeva tikpat daudz enerģijas līdz paša koncerta izskaņai. Amizanti, ka visu šo enerģijas apmaiņu klusiņām no malas vēroja pūkains rozā flamingo (atsauce uz Gore albuma vāciņu), kas bija ērti iekārtojies uz skaņu aprīkojuma.
Bloc Party
Kaut arī Bloc Party ir bijusi neinteresanta grupa jau vairākus gadus, nevar noliegt, ka viņu pirmie divi albumi uzskatāmi par sasodīti labiem indīroka paraugiem. Tādēļ varat iedomāties, cik brīnišķīgi patīkams pārsteigums bija dzirdēt, ka puse no viņu setlistes sastāv tieši no šo divu albumu dziesmām. Pateicoties tam, pat jaunā albuma (kuru mēs visi vēlamies pēc iespējas ātrāk aizmirst) dziesmas izklausījās labi un pavilka publiku. Vēl viens patīkams pārsteigums bija, ka par spīti divu dalībnieku nomainīšanai Bloc Party ir par galvastiesu uzlabojuši savu koncertu kvalitāti (jāsaka gan, ka lielākie pārmetumi vienmēr bijuši grupas līdera Keles virzienā). Ja pirms četriem gadiem Open’er festivālā viņi bija gandrīz neklausāmi, tad šoreiz Keles vokāli bija kā no citas pasaules un grupas kopskanējums bija pat ļoti baudāms. Īpaši komplementi jāizsaka jaunajai bundziniecei Luīzei Bārtlai, kas bija lielisks dziesmu mugurkauls un nemaz neliktu sarkt iepriekšējam bundziniekam Metam Tongam. Kopumā burvīgs koncerts, kas deva iespēju atklāt un iemīlēt Bloc Party no jauna, kad šķita, ka visas cerības jau zudušas.
Wolf Parade
Pēc piecu gadu prombūtnes kanādiešu apvienība Wolf Parade ir atkal uzplaiksnījusi kā zibens no skaidrām debesīm. Bieži, kad grupas paziņo par „nenoteikta garuma pauzi”, tās tā arī nekad neatgriežas, tāpēc ir īpašs prieks, kad iemīļoti mūziķi tomēr izlien no savām alām un atkal sāk muzicēt. Kaut gan nav arī tā, ka Wolf Parade dalībnieki šos gadus būtu aizvadījuši pilnīgā klusumā. Spensers Krūgs, piemēram, paspēja izspēlēties savā solo projektā Moonface, kamēr Dens Bekners turpināja muzicēt ar savu nu jau bijušo sievu grupā Handsome Furs, kas bieži koncertējusi arī Rīgā. Diemžēl vai par laimi Wolf Parade dalībniekiem ar saviem personīgajiem projektiem nebija gana, tādēļ šī gada sākumā četrotne paziņoja par atgriešanos, un nu ir izdevusi jaunu EP, kā arī braukā pa pasaules turneju. Vērojot šos čaļus koncertā, nevar nepamanīt, ka viņi ir absolūtā starā atkal spēlēt savas dziesmas un izbaudīt cits cita kompāniju. Iespējams, piecu gadu pārtraukums bija tieši tas, kas šai grupai bija vajadzīgs, lai atgrieztos ar jaunu enerģiju un spēlētprieku, lai sagrābtu jaunus un vecus fanus savā varā. Cerībā, ka ar vien mazāk cilvēku par viņiem teiks Nobody knows you and nobody gives a damn.
Unknown Mortal Orchestra
To, ka Unknown Mortal Orchestra iesākās kā lo-fi projekts, nekad nevarētu pateikt pēc grupas koncertiem. Rubans Nīlsons ir ļoti meistarīgs ģitārspēlētājs un šīs spējas atrāda ļoti klasiskā, bet mūsdienās reti pielietotā formā, proti, improvizācijā. Pilnīgi katra dziesma izklausās pavisam citādāk nekā ierakstā un noslēdzas ar jaunām, garām instrumentālām partijām, dodot publikai brīdi atvilkt elpu un apbrīnot mūziķu meistarību. Kas varbūt nedaudz izbrīnīja, bija jauno, respektīvi, pēdējā albuma dziesmu popularitāte, jo tieši singli Multi-Love un Can’t Keep Checking My Phone izpelnījās lielāko publikas atsaucību un traku lēkāšanu/dziedāšanu līdzi, kas, manuprāt, pilnībā apgāž kāda paziņas sacīto, ka Unknown Mortal Orchestra nav festivālu grupa.
Flume
Austrāliešu elektroniskās mūzikas producents Flume ir izaudzis no vietējām pagrīdes ballītēm līdz lielajām skatuvēm internacionālos festivālos. Skatīt viņu vaigā bija ieradies diezgan prāvs pūlis, kas drīz vien kļuva par otra festivāla mošpita vaininiekiem. Tas arī ļoti labi saprotams, jo Flume izmanto diezgan daudzus hiphopa elementus, kas pārvērš koncertu par lielu ballīti un ļoti labi iekustina publiku. Tieši tādēļ papildus viņa paša dziesmām Flume spēlēja arī savus slavenākos remiksus no Disclosure, Rustie, Lorde un citiem. Viņa priekšnesumu paspilgtināja arī uz lielā ekrāna attēlotie stilizētie video, kas mainījās no dziesmas uz dziesmu un padarīja koncertu ne tikai klausāmu, bet arī skatāmu, tā kā, ja vēlaties izkustināt gurnus un pamielot acis, tad Flume koncerts būs tieši laikā.
Intro.lv foto gaitas no NorthSide festivāla vari apskatīt mūsu Instagram kontā @introlv vai izmantojot tēmturi #IntroZiemeļpusē.
Raksta foto: Thorsten Iversen
Koncertu foto: Jana Udovenko