Austra: Spēja sapņot var mainīt pasauli

Kanādiešu grupa Austra ir viena no spilgtākajām muzikālajām apvienībām, kas uzstāsies šī gada Positivus festivālā.

Pašlaik mūziķi bauda aptuveni nedēļu ilgu atpūtu Spānijā, taču līdz ar jūlija sākumu atsāks intensīvu koncertēšanu. Šajā brīvajā brīdī sazvanījos ar grupas solisti Keitiju Stelmanis.

-— Man ir liels prieks tevi redzēt šī gada Positivus Festival mākslinieku sarakstā. Atceros, ka tev bija paredzēta uzstāšanās arī 2011. gada festivālā, taču diemžēl tā tika atcelta. Par laimi, tu sniedzi koncertu Rīgā dažus mēnešus vēlāk — Vecgada vakarā. Vai tev ir kādas īpašas atmiņas par šo uzstāšanos?

Vecgada vakara koncerts bija lielisks. Tas ir liels retums, kad šos svētkus varu pavadīt ar savu ģimeni, taču tajā reizē mani vecāki, māsa, brālēni, māsīcas, tante... vismaz desmit radinieki bija ieradušies uz šo koncertu. Visa mana ģimene bija vienkopus, un mēs kopā sagaidījām Jauno gadu. Tas bija ļoti īpaši.

-— Vai tu priecājies par iespēju atgriezties Latvijā?

Jā, pavisam noteikti! Latvija man ir īpaša vieta, jo tā ir manu senču zeme.

-- Kopš tava debijas albuma izdošanas ir pagājuši seši gadi. Šajā laika posmā tu divreiz esi bijusi nominēta Polaris mūzikas balvai. Ko tev nozīmē šis sasniegums? Vai tev šķiet, ka tas ir palīdzējis karjeras attīstībā?

Jā, noteikti ir palīdzējis. Tas vienmēr ir liels pagodinājums, ja kāds novērtē to, ko es daru, taču manas karjeras sākumā tas bija pat pārsteidzoši. Man bija sajūta, ka cilvēki Kanādā nekad īsti neizprata to, ko es daru. Vietējā mūzikas scēnā dominē folkroks, taču es sāku radīt tai videi neierastu elektronisko mūziku. Es jutu, ka esmu tāda kā atstumtā vietējā mūzikas scēnā. Taču, kad mans debijas albums Feel It Break tika nominēts balvai, šī sajūta, protams, pazuda, un man tas bija ļoti svarīgi.

-— Kopš tava jaunākā albuma Future Politics izdošanas ir pagājis gandrīz pusgads, un tu esi devusies tā prezentācijas tūrē. Kā uz šo ierakstu reaģē tavi fani?

Situācija ar šo albumu ir iznākusi ļoti interesanta. Tā kā tajā esmu paudusi savu politisko nostāju, klausītāji, atbildot uz to, aktīvi izsaka savus viedokļus, saistot tos ar politiskajām norisēm savā valstī. Lai arī mēs to neplānojām speciāli, šī albuma izdošanas datums sakrita ar Donalda Trampa inaugurāciju, un tajā pašā nedēļā mēs arī uzsākām koncerttūri ASV. Ierakstam radās pavisam jauns konteksts, un varēja just, ka publika spēja identificēties ar to. Ja Tramps netiktu ievēlēts, domāju, ka klausītājiem nebūtu radusies tik dziļa saikne ar šo albumu. Arī dodoties Eiropas tūrē ir interesanti. Katrā valstī ir savas politiskās norises, kas uztrauc cilvēkus, tāpēc viņi var identificēties ar albuma vēstījumu. Visvairāk atsauksmju esmu saņēmusi Spānijā, kur pašlaik atrodos. Tas neizbrīna, zinot valsts mainīgo politisko vidi. Man ir ļoti interesanti redzēt, kā Future Politics tiek uztverts dažādos kontekstos visā pasaulē.

-- Vai diskusijas, kas rodas tavas mūzikas dēļ, tevi iedvesmo?

Pavisam noteikti. Šī albuma radīšana bija ļoti individuāls un personisks process. Es dzīvoju savā prāta pasaulē, daudz lasīju un nevienam īsti nestāstīju par savām idejām. Tagad, kad albums ir „laists pasaulē”, man patīk par to diskutēt ar cilvēkiem no visas pasaules. Esmu sniegusi daudzas ļoti interesantas intervijas cilvēkiem, kuru viedoklis ir līdzīgs manam, tādiem, kurus esmu spējusi iedvesmot, kā arī, protams, pretēja viedokļa paudējiem.

-- Sapņošanu varētu uztvert kā ceļošanu laikā — mūsu domas palīdz mums nonākt nākotnē. Tā ir ideja, kas, manuprāt, ir iekļauta arī tavā ierakstā. Kāds naratīvs visbiežāk eksistē tavās vīzijās par nākotni?

Patiesībā ir grūti detalizēti raksturot, kādu es gribētu redzēt savu nākotni. Taču pamatā es to redzu kā sava veida utopiju — tā ir pasaule bez cilvēku apspiešanas, kas balstīta ilgtspējīgā attīstībā. Man ļoti patīk diskutēt par nākotni un cilvēces iespējām. Es ticu, ka mēs varētu izmantot tehnoloģijas daudz interesantākā veidā, nekā mēs to darām pašlaik.

-- Kā tu domā, kāda ir tava loma kultūrā un politikā?

Tas ir sarežģīts jautājums. Arī es sev pati mēdzu jautāt — vai man tiešām ir kāda loma politikā? Es neuzskatu sevi par eksperti politikas un kultūras jomā, un es arī nevēlos, lai kāds mani par tādu uzskatītu. Tas, ko es daru, ir centiens uzrunāt šos viedokļu līderus. Uzskatu, ka māksliniekam vajadzētu ņemt vērā norises politikā un kultūrā, lai pēc tam šo informāciju atšķirīgā veidā nodotu plašākai publikai. Tas ir un vienmēr ir bijis ļoti svarīgi.

-- Runājot par šo albumu, tu piemini, ka tas ir par atbrīvošanos no standartiem. Vai šī koncepcija tika izmantota arī albuma rakstīšanas procesā? Vai tu centies aizmirst to, ko iepriekš zināji par mūzikas radīšanu un mēģināji mācīties ko jaunu?

Patiesībā, jā. Iepriekšējais albums [2013. gada Olympia — aut.] tapa, sadarbojoties ar daudziem dažādiem cilvēkiem — grupas biedriem, izdevniecības pārstāvjiem, kā arī ar „smalkiem” audio miksēšanas inženieriem. Man patika, kāds iznāca šis ieraksts, taču es jutu, ka esmu atrauta no tā radīšanas. Šoreiz es vēlējos piedalīties ikvienā albuma tapšanas procesā, sākot no producēšanas līdz miksēšanai. Pagātnē ir bijis tā, ka es iedevu sarakstīto dziesmu inženierim, un, to saņemot atpakaļ, tā izklausījās pavisam citādāk. Es nespēju saprast, kāpēc tas tā ir. Taču šoreiz es biju tik lielā mērā iesaistīta miksēšanas procesā, ka man par to ir radusies labāka izpratne. Ja es vēl kādreiz strādāšu kopā ar miksēšanas profesionāļiem, es sapratīšu, ko tieši viņi dara.

-— Vai tu vēlies arī turpmāk strādāt individuāli?

Drīzāk, ka nē. Varbūt kādreiz tālākā nākotnē, taču pašlaik es noteikti gribētu vēlreiz mēģināt strādāt komandā. Es jūtos tam pilnīgi gatava. Darbs pie Future Politics ir palīdzējis man progresēt, un šķiet, ka tagad man ir visas nepieciešamās zināšanas, lai produktīvi un jēgpilni iesaistītos sadarbībā ar citiem mūziķiem.

-- Tu esi minējusi, ka tev patīk deju mūzika, īpaši tehno. „Underground” klubu kultūra vienmēr ir bijusi politiska kustība un, varētu teikt, ka arī veidojusi utopisku sabiedrības arhetipu. Vai tā ir taisnība, ka šī kultūras daļa ir ietekmējusi tavu ierakstu?

Noteikti, taču ne tiešā veidā. Es mīlu elektronisko un deju mūziku, pati arī uzstājos kā dīdžejs. Tomēr jāsaka, ka es nebiju apzināti veidojusi atsauci uz to, un, godīgi sakot, es pati nemaz tik ļoti nejūtu šo ietekmi. Klausītāji, turpretī, ļoti bieži atzīmē, ka ierakstā dzird atsauces uz tehno mūziku. Un es saprotu, ka tā tas laikam varētu būt, jo lielā mērā esmu saistīta ar šo kultūru.

-- Man patīk, ka šajā albumā ir pozitīvs skats uz tehnoloģiju attīstību, un tas ir cerību pilns par labāku nākotni. Vai tu varētu sniegt padomu, kā saglabāt optimistiku attieksmi par mūsu nākotni, par spīti savādajam laikam, kādā pašlaik dzīvojam?

Lasot dažādas grāmatas un meklējot iedvesmu šim albumam, es nonācu pie būtiska secinājuma. Dzīvojot represīvā režīmā, sistēma cenšas mums liegt iespēju iztēloties citādāku realitāti. Tomēr tik ilgi, kamēr cilvēkam ir spēja sapņot, neatkarīgi no tā, vai tas būtu kas labāks vai sliktāks par esošo situāciju, šī citādā iztēlotā realitāte var kļūt īsta. Tāpēc, ja viss iet greizi, ir svarīgi koncentrēties uz nākotni un ģenerēt idejas par to, kā tā varētu izskatīties. Ideja vienmēr var kļūt reāla. Ja cilvēks ir apspiests, viņam var zust vēlme kaut vai tikai iztēloties kaut ko labāku, un tādā gadījumā nekādas pārmaiņas arī nekad nenotiks.

_

Austra šī gada Positivus festivālā uzstāsies sestdien, 15. jūlijā 22:30 uz Nordea skatuves. Tas būs mūziķu pēdējais tūres koncerts Eiropā pirms došanās atpakaļ uz Ziemeļameriku.