C2C: Mēs neesam parasti dīdžeji

Positivus festivāla laikā viens no patīkamākajiem pārsteigumiem bija Francijas grupas C2C uzstāšanās. Pavisam īsi pirms kvarteta koncerta, mums bija iespēja uz sarunu uzaicināt tās dalībniekus Atom un Pfel, kas nedaudz ieskicēja, kā top un ir veidoti mūziķu šovi

— Kā jūtaties festivālā?

Atom: Ļoti labi! Tikko izstaigājām visu tā teritoriju, izpētījām, kas šeit atrodas. Skaista apkārtne, ir liels prieks, ka spīd un riet saule, jo tādos apstākļos vēl nav sanācis uzstāties.

Pfel: Interesanti, ka blakus ir arī jūra, to vienmēr ļoti priecājos redzēt!

— Kas jums ir svarīgi, lai festivāls, kurā atrodaties, šķistu izdevies?

P: Man liekas, ka kopējā atmosfēra. Man patīk ķert sajūtas, vibrācijas gaisā, un tās šeit noteikti ir. To palīdz nodrošināt arī spēles un atrakcijas pie ieejas, tāpēc cerēsim, ka būs lielisks festivāls!

— Dzirdēju, ka jums vienīgajiem līdzi esot bijusi pašiem sava kravas mašīna pilna ar tehniku koncertam. Vai varat atklāt, ko tajā atvedāt?

A: Lielus balonus un milzīgu bumboksu! [smejas] Ja nopietni, mēs tā pārvadājam savus mūzikas instrumentus, ko lidmašīnā iedabūt nav iespējams. Atvedām visus četrus turnteiblus, ekrānus, statīvus to kustināšanai. Tāpat tur ir arī ekipējums, lai pārvaldītu vizualizācijas. Nekas iespaidīgs tas nav, taču ir vajadzīgs kravas auto, lai to visu pārvietotu.

— Sava koncerta vizuālo daļu esat izveidojuši jau iepriekš, vai arī ir kādas iespējas to improvizēt?

P: To nav iespējams noimprovizēt. Grafiskie mākslinieki mums ir izstrādājuši vizualizācijas, kuras ir nemainīgas, tomēr atkarībā no tā, ko mēs darām ar viniliem, video varam patīt uz priekšu vai atpakaļ, padarīt ātrāku vai lēnāku, arī apstādināt.

— Pieļauju, ka lai vai kur jūs spēlētu, bet jo īpaši festivālos, cilvēki lielākoties nekad iepriekš nav redzējuši, kā izskatās muzicēšana uz turnteibliem. Kāda ir ierastā cilvēku reakcija uz to, ko darāt?

A: Man liekas, ka daudzi ir dzirdējuši par mūsu izcīnītajiem čempionu tituliem un citas lietas, kas ir mūsu biogrāfijā, tāpēc katru reizi izpildām ko tehniski sarežģītu, to no mums gaida. Parasti nevienam īsti nav ne jausmas par gaismu šovu vai to, kā pārvietojamies uz skatuves, kas vienmēr ir pārsteidzoši. Mums patīk vērot cilvēku reakcijas jo īpaši koncertu beigās, pēc pēdējā video ar daudzām un dažādām grafikām, kas gandrīz ikvienu apbur. Vismaz man liekas, ka tas ir kaut kas nedaudz maģisks un hipnotizējošs. Tā ir lieliska sajūta — pārsteigt klausītājus un likt tiem just spēcīgas emocijas.

— Manuprāt, jūsu mūzika pamatā ir paredzēta izpildīšanai dzīvajā. Kā spējāt izpildījuma enerģiju noķert un ielikt arī savos ierakstos?

P: Tas patiesībā ir otrādi — vispirms visu radām studijā, ierakstām, un tikai tad to pielāgojam koncertiem. Mēs pievēršam ļoti daudz uzmanības tam, lai ierakstītu skaņas, semplus un materiālus. Mums nepatīk tos ņemt no kāda cita, viss tas, ko izmantojam, ir tikai grupas dalībnieku veidots. Tieši tāpēc ierakstām daudzus instrumentus un balsis. Ja nepieciešams, uzaicinām arī ļoti specifisku mūzikas instrumentu pārvaldītājus, kā darījām dziesmai Down The Road, kuras ierakstā piedalījās arfists un dubultģitāras spēlētājs. Tāpēc sākotnēji pavadām ļoti daudz darba pie šādām lietām, lai pēc tam ar to visu manipulētu un spēlētos. Ir vajadzīgi daudzi soļi, lai nonāktu līdz rezultātam, ko publika redz koncertos.

— Šogad ieguvāt Eiropas Robežu Nojaucēju balvu Eurosonic festivālā. Vai jūtat, ka tā ir mainījusi jūsu karjeru?

A: Šogad esam uzstājušies festivālos Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē, tagad arī šeit, un domāju, ka pie tādām iespējām tikām tikai pateicoties balvai. Iespējams, klausītāji tās dēļ mūs vairāk neatpazīst, taču pasākumu organizētāji — pavisam noteikti. Tas ir manījis mūsu dzīves, jo nu varam daudz vairāk uzstāties ārpus Francijas.

— Iepriekš jau izteicāties, ko cilvēki koncertos sagaida no jums. Nobeigumā lūdzu izstāstiet, vai ir kas tāds, ko arī jūs sagaidāt no klausītājiem?

P: Mūsu šovā ir daudz enerģijas, taču tas nav parasts dīdžejsets. Tas tiešām ir šovs ar daudz un dažādām blakus lietām. Viss tiek darīts dzīvajā, ar emocijām, dinamiski, bet tas nenotiek tikai ar mērķi likt cilvēkiem dejot. Parasti ieraugot dīdžejus, ļaudis vēlas dejot, taču šī nebūs īstā vieta — mēs esam grupa, kas vairāk par vienkāršiem plašu skrečotājiem. Mums ir savs instruments, turnteibli, tāpēc ceram, ka viņi ir gatavi īstam koncertam!

Foto: Linda Vintere