Cherub: Cenšamies sevi neierobežot

Vieni no šī gada Positivus festivāla pirmās dienas lielākajiem atklājumiem neapšaubāmi bija amerikāņu duets Cherub. Mūziķi sniedza lielisku un ļoti enerģisku šovu, kas Palladium teltī ikvienam apmeklētājam teju vai stundu lika ļoti aktīvi dejot. Pēc koncerta Džordans Kellejs un Džeisons Hūbers atrada laiku, lai nedaudz aprunātos arī ar mums par savu uzstāšanos un skanējumu. Kā redzams raksta foto, pat ierodoties uz interviju, viņi līdzi ņem šampanieša pudeli (ar ko laipni tikām pacienāti arī mēs) un kopumā atstāja ļoti foršu sarunu biedru iespaidu, kas vismaz šobrīd vēl nesaka to, ko no viņiem kāds gaida, bet gan to, ko pašiem gribas.

— Kā šobrīd jūtaties?

Džeisons: Fantastiski!

Džordans: Mēs jūtamies tiešām lieliski. Enerģija, ko mums sniedza klausītāji, tas, cik viņu bija daudz — tas bija kaut kas fantastisks. Mēs ar Džeisonu esam ļoti pagodināti, ka cilvēki atnāca un bija tik skaļi.

Džeisons: Ir tiešām neticami atrasties tik tālu no mājām un tikt pie tādas sagaidīšanas!

— Vai visur pūlis tik ļoti labi reaģē jūsu koncertos? Jo vismaz šeit esmu drošs, ka liela daļa cilvēku par jums nezināja absolūti neko!

Džordans: Pirms koncerta es domāju, ka neviens par mums nebūs dzirdējis, tomēr daži bija, pašā priekšā vairāki cilvēki zināja visām dziesmām vārdus!

Džeisons: Man gribētos teikt, ka tā ir vienmēr, bet tā nav! Šis bija ļoti īpašs šovs, daudz veiksmīgāks, nekā iepriekš atļāvos cerēt.

— Man parasti negribas ticēt grupu apgalvojumiem, ka šis esot bijis viņu labākais koncerts Eiropā, piemēram, bet likās, ka jūs nemelojat.

Džordans: O nē, pavisam noteikti nē! Mēs salīdzinoši nesen esam sākuši koncertēt Eiropā, līdzīgi kā ASV, arī šeit viss notiek lēni — mēs paši tikai spēlējam pēc iespējas vairāk koncertus un ceram, ka cilvēki viens otram paziņos par to, ko mēs darām. Tieši tāpēc ir tik liels prieks sastapties ar tik daudziem un tik entuziastiskiem cilvēkiem pūlī. Tādi šovi dod spēku turpmākajam darbam!

— Šobrīd uzstājaties divatā, bet ir dzirdēts, ka jūs apsverot iespēju piesaistīt vairāk dalībniekus grupai.

Džordans: Jā, esam par to domājuši, bet tas tagad un uzreiz tas vēl nenotiks. Ir jābūt drošiem, ka ir īstais mirklis uzaicināt vēl kādu. Mums vajag laiku, lai varam patrenēties, saspēlēties ar jauno sastāvu, iepazīt cits citu labāk. Tāpat tas nozīmēs pilnīgi citu dimensiju ceļojot — šobrīd mēs esam tikai divi vien, tāpēc ir relatīvi vienkārši tikt cauri lidostām, vairāk cilvēki to visu var padarīt sarežģītāku.

Džeisons: Tāpat vismaz šobrīd mums ir ļoti interesanti kāpt uz skatuves un divatā klausītājiem piedāvāt ne tikai pilnvērtīgu dzīvās grupas pieredzi, bet arī vienlaikus radīt tādu kā dīdžejseta sajūtu. Darīt to visu divatā — tas ir kaut kas vienreizējs!

— Vai jums patīk eksperimentēt ar instrumentiem, ko spēlējat uz skatuves?

Džordans: Jā noteikti. Man liekas, ka galvenā lieta ir tā, ka mēs vispirms ierakstām visu savu mūziku, un tikai pēc tam mēģinām to izpildīt dzīvajā, tādēļ man un Džeisonam visgrūtākais darbs ir saprast, kā lai to visu realizē arī koncertos. Bieži vien mums ir idejas, kuras būtībā būtu jāizpilda pieciem cilvēkiem, un tādos gadījumos mēs būtībā paņemam dziesmas zīmīgākās un svarīgākās daļas, un strādājam ar tām. Ir skaidrs, ka nav iespējams izpildīt katru bungu vai sintezatoru daļu, tāpēc ir jāsaprot, ko mēs varam pārnest uz koncertiem.

Džeisons: Patiesībā studijā mēs divatā iespēlējam pilnīgi visu, kas dzirdams mūsu mūzikā, ieskaitot visas bungu partijas. Galvenais, par ko esam novienojušies — studijā nekad sevi neierobežot. Ļoti bieži uzreiz apjaušam, ka to, to, to vai to nekādā gadījumā nespēsim izpildīt koncertos, bet tas nav iemesls, lai kādu ideju pamestu. Tādos gadījumos sakām, ka ok, šoreiz darām šādi, dzīvajā skatīsimies un domāsim, kas sanāk. Tas palīdz tam, lai radošums vada mūsu darbu studijā ikkatrā situācijā.

— Cik esmu redzējis jūsu koncertierakstus, liekas, ka esat atraduši ļoti labus risinājumus, kā savus šovus pēdējā gada laikā padarīt daudz interesantākus!

Džeisons: Paldies! Mēs ļoti smagi esam strādājuši, jo gribas cilvēkiem sniegt pēc iespējas līdzīgākas dziesmas tām, ko viņi dzird ierakstā, tajā pašā laikā neaizmirstot to, ko minēju iepriekš. Viena lieta, ko parasti visi pamana un novērtē — arī ierakstos vokāli ir nepārveidoti.

Džordans: Un vispār — reizēm mēs koncertos esam slikti un tas ir ok! [smejas]

Džeisons: Kad Džordans pie manis atnāca ar pirmo ierakstu un mēs domājām, ko ar to darīt, kā to visu izpildīt dzīvajā, mēs ļoti gribējām, lai viss iemieso rokenrola garu tik daudz, cik vien iespējams, lai nav tā, ka mēs sēžam aiz dīdžeja pults, attālināti no pūļa. Mēs vēlējāmies un joprojām vēlamies būt pieejami, būt ar visiem kopā.

— Man ļoti patīk, kā savos koncertos vienmēr pacienājiet publiku arī ar kādu grādīgāku dzērienu.

Džeisons: Mēs viņiem sniedzam alkohola dušu! Festivālā taču visi ir pelnījuši un vēlas nokļūt dušā, vai ne?[smejas]

Džordans: Patiesībā ir bijušas zināmas problēmas ASV par to, ka mēs laistāmies ar šampanieti. Pāris koncerti Štatos ir bijuši paredzēti visu vecumu cilvēkiem, tā kā tur ir arī gana daudz sešpadsmitgadnieku, un to mēs iepriekš nezinājām.

Džeisons: Mums šķita, ka visi ir izslāpuši, vēlējāmies būt jauki, bet par to mums uzlika sodu! [smejas]

— Vai jums jau ir bijusi iespēja pastaigāt pa Positivus teritoriju un redzēt, kas šeit notiek?

Džordans: Vēl nē, cerams, ka pēc visām intervijām mums būs tāda iespēja. Rīt ap puspieciem no rīta mums ir jāizlido uz Šveici, tā kā mums nebūs iespējas palikt ļoti ilgi tomēr ceru, ka kaut ko izdosies redzēt.

— Vai jums ir svarīgi staigāt pa festivāliem, komunicēt ar publiku arī tad, kad neesat uz skatuves?

Džeisons: Es priecātos, ja mums būtu iespēja to darīt vairāk, jo mēs daudz ceļojam, spēlējam daudzos festivālos, tādēļ šādām nodarbēm neatliek tikpat daudz laika kā kādreiz. Būt ļoti nodarbinātiem ir lieliska lieta, bet es personīgi vienkārši mīlu mūzikas festivālus, gribētu tos izbaudīt daudz lielākā mērā. Esmu apmeklējis festivālus aptuveni pēdējos desmit gadus, un atrasties publikā ar visiem pārējiem — tas ir pats foršākais. Bet ļoti forši ir arī doties uz afterpārtijiem arī pēc mūsu koncertiem klubos vai zālēs. Aiziet pahengot ar cilvēkiem un vienkārši atpūsties. Visi bieži vien aizmirst, ka arī pārējie ir tikai cilvēki, un mēs gluži vienkārši gribam aiziet kaut kur un atpūsties. Es uzskatu, ka mums ir neizsakāmi paveicies, ka varam regulāri kaut kur doties un iepazīt jaunus cilvēkus, un ka tas ir jāizmanto cik vien daudz iespējams!

— Šodien uzstājāties teltī. Vai tajās ir grūtāk savākt savu skaņu, vai arī tādas lietas nav īpaši svarīgas?

Džeisons: Mēs uzstājamies gan ļoti mazos klubos, gan arī milzīgās āra skatuvēs dažreiz, tā kā cenšamies darīt vienas un tās pašas lietas kā pieciem, tā 5000 cilvēkiem. Mēs izejam uz skatuves, atrodam cilvēkus, kas izklaidējas, sazinamies ar viņiem un lieliski pavadām laiku. Tā kā visas problēmas ir skaņotājiem, arī mūsu menedžerim Raienam, lai mēs varētu vienkārši kāpt uz skatuves un izcili pavadīt laiku.

— Es nezinu, kad tas būs, bet kad mēs tiksimies nākamo reizi, kas ir tā lieta, ko vēlaties būt paveikuši vai kur vēlaties atrasties tajā brīdī?

Džordans: Ir daudz un dažādi mērķi, ko mēs gribētu sasniegt savā karjerā. Protams, mēs vēlamies apceļoti pasauli. Līdz šim esam bijuši Kanādā, Meksikā un Eiropā. Būtu forši nokļūt arī Austrālijā, Āzijā, Dienvidamerikā, tā kā cerams, ka tiekoties nākamreiz mēs būsim apskatījuši daudz vairāk vietas pasaulē. Vienkārši auguši. Dabujuši Grammy.

Džeisons: Kombinācijā ar Oskaru!

Džordans: Jā, noteikti! [smejas] Bet nē, mums gribētos turpināt augt, turpināt izplatīt savu mūziku, un cerams, ka nākamreiz spēlēsim uz lielākas skatuves. Gribētos arī uzstāties klubā, tādā īstā koncertā klubā, nevis festivālā, tā kā jācer, ka vismaz šo mērķi mums izdosies sasniegt pēc iespējas ātrāk!

Foto: Linda Vintere