Everything Everything: Izdodam mūziku, kas patīk mums pašiem

Vieni no pirmajiem mūziķiem, kas šajā Positivus kāpa uz skatuves, vienlaikus bija ierindojami arī starp intriģējošākajiem vārdiem visā festivāla programmā. Briti Everything Everything nule kā ir izdevuši savu trešo albumu Get To Heaven, kura materiāls izskanēja arī Salacgrīvā, pirms koncerta piestāja arī festivāla preses centrā, lai parunātos arī ar Intro.lv pārstāvjiem.

— Ko gaidāt no Positivus?

Nezinu. Neesam šeit bijuši, tāpēc varam tikai cerēt, ka viss būs labi.

— Kāda ir sajūta uzstāties kādā vietā pirmoreiz, kad neziniet, ko gaidīt?

Tieši tāpat, kā uzstāties jebkur citur. Mums katru reizi ir vienāds priekšnesums, kura laikā sevi izliekam pilnībā, un vienīgais mainīgais ir tikai publikas reakcija. Cerams, ka tā būs laba!

— Kā ir sajūta festivālā uzstāties tik agri pa dienu?

Ir ļoti ok. Lielbritānijā šāds laiks mums nozīmē slotu ir tuvāk dienas beigām, jo tur koncerti sākas laicīgāk, tā kā tas nav nekas jauns un bieži esam spēlējuši arī agrāk. Mums patīk uzkurināt publiku, turklāt nav daudz atšķirību ar uzstāšanos astoņos deviņos.

— Vai nav grūti tikt galā ar pūli, kas pa dienu mēdz būt neaktīvs?

Nekad nevar prognozēt, kāda šajā laikā būs publika. Varbūt cilvēki būs sākuši laicīgi dzert. [smejas] Nekad nevar zināt šādas lietas, un tas festivālos ir forši. Reizēm dienas vidū visi var trakot kā negudri, bet naktī — ne tik ļoti. Tad jau redzēs, kā viss izvērtīsies, bet mēs paši ikreiz cenšamies būt vienlīdz aktīvi.

— Vai jūs cerat uz to, ka cilvēki sāks laicīgi dzert?

Mēs ikreiz uz to ceram. [smejas]

— Daudzi uzskata, ka jūsu jaunais albums Get To Heaven ir līdz šim labākais karjerā. Ko jūs mainījāt tā ieraksta laikā?

Šoreiz mūsu mēģinājumu telpās bija pieejams viss nepieciešamais aprīkojums, lai ierakstītos, līdz ar to daudzas lietas sākām iemūžināt daudz ātrāk, un uz studiju tās klasiskajā izpratnē negājām. Šoreiz visi iesaistītie ierakstam pieslēdzās pakāpeniski un piedalījās procesā ilgāku laiku, nevis tikai dažas nedēļas pirms diska publicēšanas. Tas ļoti palīdz.

— Lielbritānijā pēc Get To Heaven izdošanas jūs arī nodēvēja par labāko valsts popgrupu. Ko paši domājat par šādu titulu un popmūziku kopumā?

Popmūzika nekad nemainās, patiesībā. Tu vienmēr domā, ka tā ir slikta, bet paskaties — lielākoties viss ir diezgan labi, tikai dažas sliktas idejas sabojā žanru. Es nezinu, vai mēs esam laba grupa, bet noteikti nebaidāmies tikt saukti par popgrupu. Mēs savā mūzikā izmantojam fundamentālos popmūzikas elementus, vienkārši tos papildinām ar dažādiem akcentiem, lai rezultāts kļūst interesantāks.

— Par debiju Man Alive jūs nominēja Mercury balvai. Vai šāda izcelšana jums ir svarīga?

Mēs nemuzicējam balvu dēļ, bet ir jauki, ja saņemam arī kādu šāda tipa atzinību. Bijām laimīgi saņemot nomināciju, un, ja paveiksies arī otro reizi, jau atkal būsim patiešām laimīgi, taču neviens no mums nav mūzikā, lai iegūtu balvas. Vienkārši cenšamies radīt mūziku, kas pašiem šķiet tiešām laba, un arī citiem patīk.

— Kāda ir sajūta izpildot vecākās dziesmas, vai gadu gaitā attieksme pret tām nemainās?

Nē, joprojām izbaudām to spēlēšanu un emocijas ir līdzīgas kā tad, kad šos skaņdarbus radījām. Mūsu pašu attieksme pret kādu no dziesmām gan mainās. Ir laiks, kad atsevišķus gabalus mēs visi nevēlamies izpildīt, bet paiet gads, divi, varbūt trīs, un pie tā atgriežamies. Pēkšņi atkal atgriežas sajūta, kā tas būtu jāspēlē.

— Vai arī publikas attieksme ir vienāda pret vecākajām un jaunākajām dziesmām?

Grūti pateikt. Kopš albuma esam spēlējuši tikai piecus koncertus, tāpēc joprojām esam pārsteigti, cik daudzi zina Get To Heavenmateriālu. Mums pašiem šķiet ļoti aizraujoši redzēt, kā cilvēki reaģē uz ne singliem. Tajā pašā laikā ir klausītāji, kam labāk patīk vecie gabali, un kas ir aktīvāki pie tiem. Pašiem liekas, ka mēs esam tikuši līdz tādai labai fāzei, kad vecie fani pieņem jauno materiālu un mūs nepamet, savukārt jaunajiem ir interesanti visu dzirdēt pirmo reizi.

— Pēdējo albumu ļoti esot ietekmējis Kanjes Vesta Yeezus.  Kā jums patika viņa koncerts Glastonberijā?

To skatījāmies pa tv, un tas bija diezgan sūdīgs! Tajā pašā laikā cilvēki, kas bija uz vietas, saka, ka tas esot bijis fantastisks. Iespējams, viss izskatījās slikti tikai televīzijā, bet, tā jau laikam parasti ir, ka koncerts televīzijā nav tas pats, kas dzīvajā.