Gustavo: "Flešmobu" vērtēju ar sešām ballēm
Gustavo koncerts Positivus festivāla pirmajā dienā daudziem bija viens no pasākuma patīkamākajiem mirkļiem. Diemžēl uzreiz pēc koncerta man nesanāca aprunāties ar Gustavu, lai noķertu tās sajūtas, kas viņā bija uzreiz pēc uzstāšanās, tomēr, domājams, nākamās dienas spriedums, kad emocijas jau nedaudz nosēdušās, bija objektīvāks.
— Nebaidos apgalvot, ka vakardienas koncerts bija maģisks. Kādas bija sajūtas?
Foršas, ļoti foršas bija sajūtas. Bija tāds kā vieglums, kas pat pārsteidza, jo nekad iepriekš uzstājoties tik liela pūļa priekšā neko tādu nebiju izjutis! Iespējams, laicīgi sagatavojāmies, kaut gan bija pāris eksperimenti, ko koncertā veicu pirmo reizi, un kas prasa īpašu uzmanību, liekas, ka viss kopumā izdevās forši.
— Kā vērtē flešmoba izdošanos?
Desmit baļļu sistēmā es to vērtēju tā uz seši. Cik saprotu, daudzi cilvēki nebija uztvēruši, kas tieši bija jādara, tāpēc bija daļa, kas palika neziņā. Bet kopsummā rezultāts nebija slikts, ja nemaldos, aptuveni 5000 uzleca kājās, un tas bija apbrīnojami. Viņi nedaudz pasēdēja, nomierinājās, un tad, kad palecās, aizgāja lielā lēkāšana, kas bija ļoti jauki.
— Pirmo reizi spēlēji ģitāru uz skatuves!
Jā, un pirmo reizi arī dziedāju uz skatuves. Tie tieši bija vieni no punktiem, kas bija īpaši jāgatavo, bet liekās, ka viss izdevās labi.
— Kā izdomāji uzdziedāt un uzspēlēt?
Par dziedāšanu es jau domāju kādu laiku, mājās praktizējos. Savukārt par ģitārspēli — mums bija jāfilmē pieteikums, aicinājums doties uz Positivus, un mēs sēžot studijā kopā ar menedžeri un operatoriem domāja, ko lai tur saka. Tur atradās ģitāra, es paņēmu, sāku strinkšķināt, un iedungojos. Pārējie teica, ka tas ir tas, ko vajag, es kādu mirkli šaubījos, tomēr beigās piekritu. Nofilmējām, sanāca smieklīgi, un tad izdomājām, ka tas arī varētu būt koncerta sākums, ko derētu detalizētāk izstrādāt.
— Kāda bija šī uzstāšanās reize festivālā, salīdzinot ar iepriekšējām?
Daudz pilnvērtīgāka. Iepriekšējās reizes gan Positivus bija mazāk cilvēku, gan mēs tam nebijām tik nopietni piegājuši. Es tikai kopš pagājušā gada spēlēju kopā ar dzīvo sastāvu, tāpēc viss ir citādi.
— Festivāls ir gandrīz noslēdzies, kas pašam no visa redzētā patika visvairāk?
Man katrā koncertā patīk tie pāris nestandarta izgājieni, kas ir iekļauti programmā. Katrs spēlē savas dziesmas, kādas nu tās ir, visbiežāk — hīti, un tad katrs pa vidu izpilda kādus pigorus, kas arī vislabāk paliek atmiņā. King Charles uzrāpās skatuves konstrukcijā un spēlēja soliņu, OK Go bija ļoti forši, muzicējot ar zvaniem. Katram ir kaut kas īpašs, un tas arī paliek!
Foto: Mārtiņš Blūms, Diena.lv