Liima: Positivus sajutām īpašu atmosfēru

Kopš Positivus nu jau ir pagājušas pāris nedēļas, emocijas ir nosēdušās, var kārtīgi pārdomāt to, kas bija labākais no visa redzētā, un noteikti var teikt, ka dāņu un somu grupa Liima sniedza vienu no labākajiem festivāla koncertiem. Drīz pēc koncerta devos uz Palladium aizskatuvi, lai aprunātos ar jauno apvienību par grupas izveidošanos, mūzikas tapšanu un nākotnes plāniem. Tiklīdz sasveicinos ar basģitāristu Rasmusu Stolbergu, seko jautājums, “Vai tu zini kāda ir parole?” Šāds jautājums liek apmulst, jo iepriekš neviens nebrīdināja par tādas esamību un līdz šim neviens mūziķis ar šādu jautājumu tikšanos nebija sācis. Tiesa, Rasmus nepārtrauc sarunu, bet dod iespēju atminēt to, uzdodot uzvedinošos jautājumus un dodot mājienus. Pēc tam, kad tā top zināma, satieku arī somu perkusionistu, grupas dalībnieku Tatu Renki.

“Vēlos apvienot divus pretstatus — elektroniskās mūzikas instrumentus kā sampleri, bungu mašīnu un citus rīkus ar akustiskiem priekšmetiem,” stāsta Tatu, “starp akustiskiem priekšmetiem izvēlos ikdienā lietojamos objektus, kurus var atrast ikviena cilvēka mājās.” Arī uz Palladium skatuves viņa tuvumā bija redzams gludināmais dēlis, uz kura atradās dažādi trauki un somu dizaina priekšmeti. Runājot par nākotnes plāniem, viņš gatavojas doties vēl tālāk. “Domāju, ka nākotnē izmantošu vairāk tādus priekšmetus, kuri atrodami tieši tajā vidē, kur mēs radām mūziku.” Pēc brīža atgriežas Rasmus, un, tā kā viņi jau ir paguvuši novākt visus savus instrumentus, basģitārists aicina doties līdzās grupai uz lielo aizskatuvi, kas šo tikšanos padara vēl neierastāku. Pa ceļam Liima transportā nezūd apvienībai tik raksturīgā pozitīva atmosfēra un jautrība — grupas biedri pasmejas par Positivus apmeklētāju sajūsmu, kad tie pabrauc garām, kā arī pasmejas paši par sevi, piemēram, perkusionista līdzību ar mūzikas producentu Deividu Getu. Pēc izkāpšanas Rasmus pārsteidz ar atbildi uz jautājumu, ko plāno apskatīt festivālā, pasakot, ka vakarā domā apmeklēt Skyforger koncertu.

Kad tiek sastādīti turpmākie dienas plāni un apskatītas tieši viņiem paredzētās telpas, puiši dodas uz vakariņām, izņemot solistu Kasperu Kalsenu, kurš uzkavējas, lai pastāstītu nedaudz vairāk par Liima. Taču pirms tam tiek vēlreiz pārjautāta parole, un tikai pēc tās nosaukšanas saruna var turpināties.

Lai gan Efterklang kopā ar Tatu Renki tūrēja kopā jau arī 2013. gadā, kad grupa viesojās arī Positivus, viņš atklāj, ka ideja par Liima veidošanu nāca tikai pēc Efterklang pēdējā koncerta. “Tas viss sākās ar somu vijolnieka Pekas Kūsisto aicinājumu piedalīties Somijas fesitvālā (Meidän Festivaali— aut.) un piedāvājumu veidot jaunu projektu”, atceras Kaspers. Tur notika arī pirmā nedēļu garā nometne, kurā tapa pirmās dziesmas. Grupa dziesmas debijas albumam radīja, veidojot vairākas šādas rezidences. “Tā kā mums visiem ir papildus citi projekti, rezidences bija labs veids kā mūs visus savākt un likt koncentrēties”, viņš pamato ideju veidot rezidences. “Liima maz laika pavada radot mūziku, vairāk domājot par mūzikas radīšanu, īstenībā Liima mūzikas radīšana ir ļoti koncentrēta.” Rezidences notika minētajā Somijas festivālā, Berlīnē, Stambulā un Madeirā, Portugālē, bet visproduktīvākā esot bijusi tieši pirmā, kad tapa sešas dziesmas no albumā desmit dzirdamajām.

Kaspers apstiprina, ka arī turpmāk labprāt pieturētos pie šāda formāta. “Īstenībā pēdējā rezidence notika vien pirms nedēļas nelielā Portugāles pilsētiņā Vizeu.” Šogad notikusi arī viena rezidence Anglijā, Londonā. Par to, vai jaunās, arī rezidencēs tapušās dziesmas, nelīdzinās iepriekšējām, jo tapušas tādā pašā veidā, Liima solists neuztraucas. “Mēs visu laiku cenšamies kaut ko pamainīt. Liima ir enerģija, kas vēlas atklāt jaunas puses mūsu attiecībām.” Tatu pienesums Liima skaņai, pievienojot sadzīves priekšmetus, tiek saistīts ar vēlmi “tikt vaļā no bungām, kas bija visos Efterklang ierakstos.” Savukārt, stāstot par Efterklang saistību ar Liima skaņu, Kaspers atceras, ka sampls, kas dzirdams dziesmā Russians, tika atrasts, meklējot skaņas pēdējam dāņu projekta albumam nelielā Krievijas pilsētā Piramidā. “Piramidas Kultūras namā bija teātra zāle, kuras aizskatuve bija pilna ar platēm. Mums bija līdzi plašu atskaņotājs un viena no platēm, ko ierakstījām tur, saturēja šo samplu. To samplēto dziesmu, starp citu, sarakstīja Maskavas Olimpiskajām spēlēm 1980. gadā,” viņš stāsta.

Uz jautājumu, ko viņš domā par to, ka daudzi cilvēki Efterklang novembrī gaidāmo operas ierakstu un gaidāmo tūri sauc par grupas atgriešanos, viņš atbild ar sapratni: “Es varu saprast, kādēļ cilvēki varētu apjukt, domājot par to, kas ir Efterklang, un kas ir Liima. Es domāju, ka es pats būtu apjucis, ja es nebūtu grupā. Manuprāt, cilvēkiem vienkārši vajadzētu klausīties to, ko mēs radām, ja viņiem patīk mūsu mūzika, un pārāk neiespringt uz iedalīšanu. Efterklang mēs neesam īsti pametuši, Efterklang ir mūsu dzīve, mēs to esam darījuši kopš sešpadsmit gadu vecuma. Mēs vienkārši devām mums iespēju darīt kaut ko citu.”

Salīdzinot savu koncertu 2015. gada augustā Rīgā un uzstāšanos Positivus, Kaspers atzīst, ka tās ir ļoti dažādas pieredzes: “Festivālos, un it īpaši šeit, es sajutu īpašu atmosfēru starp cilvēkiem, pūlī. Ar festivāliem ir kā ar amerikāņu kalniņiem. Cilvēki dodas dažādās telpās, uz dažādiem koncertiem un redz dažādas lietas. Cilvēki ir patīkami satraukti būt kopā. Kā māksliniekam, ir sajūta, ka esi devis savu pienesumu šai atmosfērai un satraukumam. Tādēļ, kad mēs spēlējam tādu koncertu kā šovakar, tad galvenais uzdevums man ir saprast pūli. Šovakar es jutos ārkārtīgi jauki un viegli. Es saku “viegli”, ar to domājot kaut ko ļoti pozitīvu. Cilvēki te ir ļoti atvērti, viņi grib iesaistīties mūzikā, tajā ir jūtamas emocijas, un man tas patīk.”

Sarunas noslēgumā viņš pauž cerību, ka izdosies turpināt iesākto, veidot vairāk rezidences, radīt vairāk lieliskas mūzikas un saglabāt to labo garu, kas šobrīd valda Liima. Septembrī ir gaidāma Amerikas tūre, bet vēl pirms tam viņiem jāpagūst apceļot vairākus Eiropas festivālus augustā. Ja sākumā man šķita, ka Efterklang beigas bija pāragras un ne uz labu, tad pēc Liima ieraksta noklausīšanās un viņu koncerta apmeklējuma, ir skaidrs, ka tas tomēr bija pareizais lēmums. Daži no puišiem palika baudīt festivālu vēl arī svētdienā, un, spriežot pēc viņu pozitīvajiem iespaidiem, šī nav viņu pēdējā viesošanās Latvijā.

Foto: Jana Udovenko; Anna Aurelia Mineva / Delfi.ee