Pulled Apart By Horses: Jaunais albums būs nostrādātāks un pieaugušāks
Pēc, ļoti iespējams, trakākā koncerta Positivus piecu gadu pastāvēšanas vēsturē, uz pāris minūtēm man bija iespēja nedaudz parunāt ar Pulled Apart By Horses basistu Robertu Lī un ģitāristu Džeimsu Braunu. Tā kā koncerta laikā sāka līt un teju visi sanākušie pamatīgi izmirka, ar to arī sāku.
— Lietus nepabojāja jūsu koncertu?
Dž: Pilnīgi vienalga, kuram tas lietus rūp?
R: Zini, tāda grupa kā mēs te nemaz nebūtu, ja mums karjeras laikā nebūtu bijuši daudzi un dažādi šķēršļi. Mēs ar katru no šīm grūtībām sadzīvojam, pārvaram tās un dodamies tālāk.
Dž: Lieliski pateikts!
R: (smejas) Man arī tā likās! Bet ja nopietni, tas ir vienīgais veids kādā tāda blice kā mēs varam kaut ko sasniegt. Un atgriežoties pie jautājuma, tādi sīkumi kā lietus mums drīzāk palīdz, tas ir vēl viens šķērslis, ko pārvarēt.
— Un ko varat teikt par pūli? Šķiet, Positivus vēl nekad nebija bijis mošpits!
R: O, tad jau mums ir ticis ļoti liels gods (abi smejas)! Bet pūlis bija apbrīnojams!
Dž: Man likās apbrīnojams!
R: Bet man — ļoti labs, nestrīdies, es esmu svarīgāks (smejas)!
Dž: Katru reizi, kad spēlē kādā vietā pirmo reizi, tu nezini ko var gaidīt no attiecīgās publikas. Un šis bija tiešām forši, man ļoti patika.
— Jums patīk kādā vietā spēlēt pirmo reizi?
R: Mums parasti nav ne jausmas, ko gaidīt no katras vietas, un, visbiežāk, pūlis mūsu koncertos arī ir gandrīz vienīgais priekšstats ko mēs gūstam par attiecīgo valsti. Bet šis pūlis bija lielisks, apbrīnojams!
Dž: Tur bija mošpits, tas izsaka visu (smejas)!
— Paliksiet šeit abas dienas?
Dž: Nē, diemžēl nē, jo jau rīt mums ir jāspēlē, šķiet, Zviedrijā. Tas īstenībā ir ļoti forši, jo esot grupā mēs varam apceļot praktiski visu pasauli! Šomēnes vien esam bijuši cik, desmit valstīs (intervija tika veikta 15. jūlijā — aut.)?
R: Jā, tā varētu būt! Apbrīnojama iespēja!
— Vai pie tik noslogota grafika reizēm nepiezogas doma, ka gribas to visu pamest un vienkārši palikt kādā vietā, teiksim, nedēļu, lai atpūstos?
Dž: Jā, gadās, bet tad kad viss nonāk līdz koncertam, tad tā enerģija pēkšņi atgriežas.
R: Tieši tā! No rīta pamostoties nereti ir tā, ka pat negribas līst ārā no gultas, visa diena var būt briesmīga, bet aptuveni piecas minūtes pirms šova sākuma rodas neizskaidrojama enerģijas deva, kas ļauj visu laiku būt formā.
— Pērn izdevāt savu debijas albumu, vai jau esat sākuši domāt par jauna materiāla ierakstīšanu?
R: Patiesībā mēs pie tā tieši pašlaik arī strādājam. Esam jau visu sarakstījuši, un pēc pāris nedēļām, augustā, sāksim ierakstīšanu. Vēl gan neesam droši, kad varēsim to izdot — varbūt šī gada pašās beigās, bet varbūt nākamā gada pašā sākumā, janvārī. Mēs gribam to izdot jau šogad, bet tas ir jādara īstajā mirklī, šādas lietas nedrīkst sasteigt.
— Vai ir gaidāmas kādas ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar Pulled Apart By Horses?
Dž: Es domāju, ka tas būs nedaudz „pieaugušāks”, nekā pirmais disks. Tā ir pirmā reize, kad mēs esam ierakstījuši dziesmas, lai izveidotu albumu, jo pirms tam mēs vienkārši izmantojām visas tās dziesmas, kas mums bija. Mēs strādājam ļoti smagi, koncentrējamies, un es domāju, ka iznākums būs labs. Es nedomāju, ka tas būs ievērojami atšķirīgs, bet esmu drošs, ka tas būs daudz nostrādātāks un daudz labāk strukturēts.
— Dziesmas rakstiet visi kopā?
Dž: Jā, visi strādājam kopā.
— Kā kopīgi varat uzrakstīt vārdus, vai arī tas process tiek nošķirts no mūzikas veidošanas?
R: Toms (Hadsons, grupas solists — aut.) raksta lielāko daļu tekstu, bet tad tās parāda mums, izstāsta par ko tās ir, kāpēc tieši tādi ir vārdi, un tad mēs cenšamies palīdzēt. Tie ir viņa vārdi, jo viņš tos izdzied, tomēr katrs no mums ir devis zināmu ieguldījumu to tapšanā.
— Tas nav viena cilvēka darbs, bet gan jūsu visu kopējais veikums.
Dž: Jā, es domāju, ka tas viss nebūtu tā kā tas ir, ja mūziku rakstītu tikai viens no mums. Tā vienkārši nebūtu mūsu grupa!
R: Jā, mums ļoti patīk vienam otra idejas, un mēs cenšamies katru no tām attīstīt un izmantot.
— Katrā ziņā šis liek gaidīt jūsu jauno disku ar lielu nepacietību!
R: Jā, arī mēs to nevaram sagaidīt, tas būs kaut kas ievērojams (smejas)!
Foto: nme.com