Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

MARTS
The Libertines — All Quiet On The Eastern Esplanade
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Vök: Cenšamies izveidot īstu dzīvā koncerta sajūtu

Normunds Vucāns, 2015. g. 14. jūlijā

Islandieši Vök daudziem mūzikas kritiķiem kļuvusi par vienu no galvenajiem atklājumiem šogad, turklāt visi kā viens īpaši izceļ trio sniegumu dzīvajā. Es par to pirmo reizi pārliecinājos šī gada The Great Escape festivālā, bet piektdien Positivus izmantošu iespēju, lai grupu redzētu atkal. Ar diviem tās dalībniekiem Margaretu Ranu un Andri Maru sazvanījos pēc viņu koncerta Roskildes festivālā, un tieši ar to arī sākām mūsu sarunu.

— Kur pašlaik esiet un ar ko nodarbojaties?

Andri: Baudām karstumu un mūziku Roskildes festivālā, kurā uzstājāmies vakar [saruna notika ceturtdien — aut.]. Tuvākajās dienās būs tik daudz fantastisku koncertu, ka vienkārši nevarējām braukt prom, vēlamies redzēt pēc iespējas vairāk mūziķus.

Margareta: Manā plānotājā ir atzīmēti aptuveni 40 koncerti, tā kā būs pamatīgi jāskrien, lai paspētu uz visu!

— Kā ar jūsu pašu koncertu, kā tas aizritēja?

A: Lieliski! Publika bija ļoti aktīva un atraktīva, bijām pārsteigti par to, cik ļoti veiksmīgi viss sanāca.

M: Uzstāties tik lielas auditorijas priekšā ir kaut kas neticams, gluži kā sapņa piepildījums! Iepriekš neatļāvāmies cerēt, ka varētu atnākt tik daudz skatītāju, turklāt tie patiešām dzīvoja līdzi koncertam.

A: Arī pēc koncerta bija interesanti, jo kāda meitene bildināja Margaretu!

-Kāda bija tava atbilde?

M: Pateicos viņai par piedāvājumu un devos tālāk. [smejas]

A: Starp citu, tā nav pirmā reize, kad tas notiek! [smejas] Pirms divām nedēļām viņu bildināja arī kāds čalis, bet arī viņam nepaveicās. [smejas]

— Kas ir trakākās lietas, ko fani ir darījuši jūsu koncertos?

A: Šīs arī ir trakākās. Vēl gan bija viens koncerts, kad pie skatuves parādījās trīs pilnīgi kaili džeki, bet viņus diezgan ātri savāca drošībnieki. Pat nemanīju, kā tas notika.

— Jums pašiem patīk šāda publika?

A: Zini, nav, ne vainas. Katrā ziņā mums pašiem tas liekas ļoti smieklīgi un ir forši ko tādu piedzīvot.

— Līdz Positivus jums tagad ir pāris brīvas nedēļas. Ko darīsiet pēc Roskildes?

M: Strādāsim studijā, visu laiku, jo gribas albumu izdot pēc iespējas ātrāk.

A: Tieši tā, nekādu brīvdienu. Ir patīkami, ka tagad ilgāku laiku pēc kārtas nav jāspēlē, un varēsim kārtīgi nodoties darbam studijā, jo ikdienā tam nepietiek laika. Vajadzīga vismaz diena, lai viss kļūtu patiešām produktīvi, un bieži vien pat tās vienas dienas nav.

— Cik daudz esat ierakstījuši?

A: Mums ir 13 vai 14 dziesmas. It kā gana daudz, tās visas mums patīk, bet varbūt līdz diskam ierakstīsim ko tādu, kas pašiem patiks vēl labāk.

M: Jautājums par dziesmām ir mainīgs. Es nevaru tagad pateikt, ka, izdodot disku, tajā būs tikai šīs kompozīcijas.

A: Tieši tā, jo varbūt vienu nedēļu man ļoti patīk kāda dziesma, bet jau nākamajā es to ienīstu.

M: Tas ir sarežģīts process, tāpēc mēs taisām EP. [smejas]

A: EP ir lieliska platforma, manuprāt. Katra dziesma iegūst vairāk vietas, to cilvēki pamana.

— Atgriežoties pie jūsu uzstāšanās Roskildē, dzirdēju, ka esiet izpildījuši arī ļoti interesantu Jai Paul kaverversiju. Tā būs dzirdama arī Latvijā?

A: Jā, mums pašiem tā patīk. Spēlējam to vienmēr, izņemot showcase festivālus, jo tad ātri ir jāparāda tas, ko protam.

M: Mums pašiem šī versija ļoti patīk, liekas, ka arī publikai.

— Vai katrā koncertā spēlējat vienu un to pašu, vai arī mēdzat mainīt izpildīto dziesmu sarakstu?

A: Kopumā parasti viss ir līdzīgi, vismaz dziesmu saraksts. To secību gan mainām, atkarībā no dažādiem apstākļiem.

M: Ir svarīgi radīt plūstošu skanējumu, lai cilvēkiem liekas, ka dziesmas gandrīz vai saplūst. Mums pašiem to ļoti patīk gan dzirdēt, gan izpildīt. Tas ir viens no galvenajiem koncertu aspektiem, tāpēc cenšamies plūst, bet plūdums ir atkarīgs no zāles, tās skaņas īpatnībām, arī sanākušās publikas.

— Kā jūs paši raksturotu savu koncertu, un kāpēc tiem, kas varbūt jūsu mūziku vēl nezina, vajadzētu to Positivus festivālā?

M: Būtībā mēs vienkārši spēlējam savas dziesmas un negribam, lai tās dzīvajā izklausās tieši tāpat kā ierakstos.

A: Mums patīk paspēlēties ar skaņām, cenšamies izveidot īsti dzīva koncerta sajūtu.

M: Mūsu mērķis ir atstāt kaut ko paliekošu.

A: Un likt cilvēkiem kaut ko sajust un aizdomāties.

— Kā vispār ir doties uz tādu vietu kā Latvija, kur iepriekš neesat viesojušies, un diez vai zināt, ko sagaidīt?

M: Tas ir nenormāli aizraujoši!

A: Mēs esam patīkami pārsteigti par cilvēku interesi no Austrumeiropas un patiešām gaidām, kad tur nokļūsim. Cik esmu pētījis, visas valstis, kurās uzstāsimies, ir ļoti skaistas. Jo īpaši Čehija un Latvija, bet gan jau man neticēsi tagad un domāsi, ka to saku tāpat vien. [smejas]

— Un ko jums gribētos sagaidīt no mūsu publikas? Varbūt kādus trakus bildinājuma vai pliko gājienus?

A: [smejas] Tas, protams, būtu jautri un forši, bet galvenais, lai cilvēki vienkārši atnāk un noklausās mūs. Pagaidām tas ir pats svarīgākais, uz ko varam atļauties cerēt.

Foto: Publicitātes foto

Tavs komentārs