Ceļš uz Positivus 2015 - Placebo
Turpinot ikgadējo un lasītāju prātos iesēdušos tradīciju “Ceļš uz Positivus”, laiks iepazīstināt ar grupu, kuru Latvijas klausītāji un līdzi lēkātāji vienmēr gaida ciemos. Mūzikas apskatnieka Ulda Rudaka viena no mīļākajām grupām un absolūtās deviņdesmito rokmūzikas leģendas — Placebo.
Kas?
Placebo saknes meklējamas sen, sen atpakaļ kādā Luksemburgas skolā, kur mācijās abi grupas redzamākie tēli un šobrīd arī vienīgie oficiālie dalībnieki — Braiens Molko un Stefans Olsdāls. Lai gan skolojušies vienā mācību iestādē, abi jaunieši nekad tā arī nesatikās. Liktenīgā satikšanās notika 1994. gadā Londonā. Placebo ir ļoti multinacionāla grupa, jo Olsdālam ir skandināviskas saknes, bet Molko dzimis Briselē un viņa tēvs ir amerikānis, bet māte skotiete.
Par šo "pasaules pilsoņu" īsto sākumu var uzskatīt 1996. gada albumu Placebo, kas negaidīti guva ievērojumus komerciālos panākumus, pateicoties lieliskajam singlam Nancy Boy. Ar nākamo albumu Without You I'm Nothing grupa spēra vēl plašāku soli slavas virsotnēm. Šajā albumā atrodami Pure Morning un Every You, Every Me, kas pateicoties paaudzes definējošās filmas Cruel Intentions skaņu celiņam, grupu pacēla "slavas šampanieša supernovā".
Placebo ir grupa, kas savu deviņdesmito superslavu, veiksmīgi prata pārnest arī nākamajā desmitgadē. Iespējams, pat kādā 2003. gadā, grupu varēja dēvēt par lielāko grupu pasaulē. Šī megalielā slava turpinājās līdz 2009. gada albumam Battle For The Sun, kas, kā stāsta urbānā leģenda, ir par latviešiem tik nozīmīgo Kauju Pie Saules, kas grupas statusu nedaudz pabojāja.
Ko spēlē?
“Tas jau ir tāds parasts alternatīvais roks...”. Tā saka priekšā veselais saprāts, bet kas teica, ka saprāts vienmēr ir jāklausa? Placebo mūzikā bieži vien ir parādījušās daudz un dažādas citu žanru iezīmes — agrīnos ierakstus var raksturot kā hiperaktīvu glemroka un pankroka krustojumu. Turpinājumā rotaļājoties ar progresīvā roka un elektronikas iezīmēm (tās iezīmes īpaši jūtamas 2006. gada albumā Meds). Bet tomēr svarīgākā nozīme jāpiešķir grupas tēlam un tekstiem par rokenrola dzīvesveidu, kas bieži tikuši kritizēti par to vienkāršību.
Domājot par līdziniekiem iepriekšējo festivāla viesu klāstā pirmie kas nāk prātā ir Manic Street Preachers. Līdzīgi kā Placebo, agrīnie maniku ieraksti ir liekami glam-punk žanrā, vēlāk pievēršoties parastākam, bet ne sliktākam, alternatīvajam rokam.
Kāpēc jāredz?
Rūdolfs Sietiņš, Intro.lv žurnālists: Papētot pēdējo Placebo koncertu setlistes, ne vienam vien rodas jautājums — vai es tiešām gribu viņus redzēt dzīvajā, ja viņi tik daudz spēlē jaunākā albuma, 2013. gadā izdotā Loud Like Love materiālu? Bet ir viens bet... Šo festivālu tūri grupa prezentē kā ģenerālmēģinājumu nākamā gada 20 gadu jubilejas tūrei. Tātad cerams, ka Placebo festivālā nospēlēs kārtīgu hitu birumu, jo tie tiešām grupai netrūkst. Ar milzīgu spēku, enerģiju un vitalitāti.
Normunds Vucāns, Intro.lv žurnālists: Placebo jaunā mūzika pēdējos gados liek pacelt uzacis neizpratnē, kam gan viņiem to visu. Iespējams, tieši tāpēc mirklī, kad uzzināju par viņu viesošanos Positivus, nebiju sajūsmā. Taču tad, nedaudz paklausījies grupas vecākos ierakstus, sapratu, cik patiesībā lielisks būs viņu koncerts. Jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk šo es gaidu — priekšnojautas vēsta, ka tas būs burvīgs rokkoncerts, kurā enerģijas netrūks no pirmās līdz pēdējai taktij. Īpašu šarmu tam visam noteikti piešķirs Running Up That Hill, kas ir mana mīļākā grupas dziesma, un beidzot to dzirdēšu dzīvajā. Vismaz tā ļoti ceru redzot, kādu setlisti pēdējā laikā grupa mēdz izpildīt.
Gundars Zaburdajevs, Intro.lv žurnālists: Placebo koncerta piedzīvošana man būs kā sen atlikta sapņa piepildījums, par kuru jau biju paspējis kādu laiciņu aizmirst. Domājams, ka nebūšu tāds vienīgais — varbūt vairs ne tik spilgti, bet šīs grupas zvaigzne arī šobrīd spīd pietiekami spoži, lai uzturētu labas koncertgrupas statusu un mūzikas klausītājus vienaldzīgus neatstātu. The Bitter End jau vairāk nekā 10 gadus man saistās ar pirmajiem soļiem rokmūzikas apgūšanā, tāpēc būšu gatavs pievērt acis uz Placebo pēdējā laikā nedaudz dīvainajām setlistēm — par spīti visam, grupa ir hedlainera nosaukuma cienīga, un koncerts noteikti nepievils.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus 2015 sērijas raksti: