Ceļš uz Positivus 2016 - HÆLOS
Pēc nedēļas Positivus festivāls jau ritēs pilnā sparā — pagaidām vēl turpinām iepazīstināt ar tā viesiem. Šoreiz par HÆLOS, grupu no Londonas.
Kas?
Grupa ir radusies 2014. gadā Londonā. Arturs Delanijs un Doms Goldsmits strādāja pie mūzikas projektam, kuram bija jākļūst par HÆLOS, taču patieso identitāti tas ieguva tikai pēc Lotijas Bernardotas pievienošanās — Goldsmits viņai iepriekš bija palīdzējis ar pašas Lotijas solomateriāla ierakstīšanu. Jau togad trio izdeva savu pirmo singlu Dust, jau paspējot izpelnīties plašāku uzmanību pat par spīti tam, ka par HÆLOS informācijas nebija gandrīz nemaz.
2015. gadā grupa izdeva vēl vairākus singlus, līdz tika līdz līgumam ar Matador Records un arī līdz savam pirmajam EP ar nosaukumu Earth Not Above, kas arī viena no apvienības pazīstamākajām dziesmām. Šī gada martā HÆLOS izdeva savu pirmo studijas albumu Full Circle, kurš saņēma kopumā pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši uzsverot trio spēju apvienot 1990. gadu trip-hopa skanējumu ar mūsdienīgāku pieeju.
Ko spēlē?
HÆLOS spēlē elektroniku, kuru ļoti spēcīgi ietekmējis gan pops, gan indie, gan arī jau pieminētais trip-hops. Šis interesantais kokteilis mūzikas apskatniekiem jau ir licis salīdzināt šo trio ar The xx, tiesa, piemetinot, ka HÆLOS piemīt vairāk agresijas. Nav izticis arī bez salīdzinājumiem ar iepriekšējā gadsimta noslēgumā aktuālajiem Massive Attack un Portishead — ja pirmie būtu nedaudz draudzīgāki, bet otrie gaišāki. Tāpat lielu lomu spēlē arī visu trīs grupas dalībnieku vokālu saderība un kopējais skanējums, kas jau atkal liek vilkt paralēles ar The xx.
Kāpēc jāredz?
Gundars Zaburdajevs, Intro.lv žurnālists:
HÆLOS ir kaut kas vairāk par vidumēra elektropopa grupu ar visai paredzamu skanējumu. Šī trio mūzikā ir ieinteresējoši daudz noslēpumainības, kuri apvienojumā ar lieliski piemeklētām sintezatoru skaņām spēj radīt noskaņu, kas ir par pāris toņiem tumšāka, nekā sākotnēji varēja gaidīt. Tieši tas ir iemesls, kāpēc šo grupu palaist garām nebūtu prātīgi — HÆLOS līdzi seko ļoti spēcīgs un tumšs šarms, kuram gan drīkst, gan noteikti vajag ļauties.
Normunds Vucāns, Intro.lv žurnālists:
Kaut gan daļa no HÆLOSagrāk spēlēja vienā grupā ar Jungle puišiem, starp šīm abām apvienībām nav teju nekādu līdzību. Nu, varbūt izņemot lielo grūvīgumu, kas abiem spiežas caur un caur. Ja es šo faktu iepriekš nezinātu, par tādu nekad neiedomātos — HÆLOSnav ļoti mūsdienīga urbānā grupa, tā vietā piedāvājot drīzāk skandināviem raksturīgu indie popa un vieglas elektronikas krustojumu, kam raksturīgas ļoti melodiskas dziesmas un viegli līdzi dziedami piedziedājumi. Tiesa, kaut trio izklausās pēc zviedriem, nodēvēt viņus par kārtējiem modes pakaļskrējējiem arī nav gluži korekti, jo visu laiku klausoties londoniešus, īpaši jau viņu koncertus, nepamet sajūta, ka šī nav grupa-viendienīte. Un šajā žanrā jau tas vien ir liels sasniegums, tāpēc dodies mūziķus novērtēt, kamēr viņi vēl ir gana mazi un nezināmi.
Lauris Anstrauts, Intro.lv žurnālists:
Gan Positivus festivālā, gan citos, parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta tā hedlaineriem, jo tie ir tie vārdi, kuri pārdod lielāko daļu biļešu, tomēr, manuprāt, tikpat liela nozīme, ir arī vārdiem, kuri reklāmās tiek ierakstīti ar mazākiem burtiem. Pirmkārt, bez šiem vārdiem tas nebūtu festivāls, bet gan vienkārši hedlaineru koncerts, un, otrkārt, bieži vien tieši šo mazāko vārdu kvalitāte nosaka to, cik patiesībā labs ir bijis festivāls. Šī gada Positivus festivālā viens no šādiem vārdiem ir HÆLOS, kuri tikai pirms dažiem mēnešiem ir izdevuši savu debijas albumu, tāpēc droši vien lielākajai daļai festivāla apmeklētāju viņu vārds neko neizsaka, bet, manuprāt, viņiem ir potenciāls daudziem kļūt par festivāla lielāko atklājumu. It īpaši jau ņemot vērā to, ka viņu spēlētā mūzika aizņemas un atsvaidzina 90-to gadu trip-hopa idejas, un šis mūzikas stils Latvijā joprojām ir cieņā.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti: