Alise Joste - Šākātā
Ir pagājis jau nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš dienasgaismu ieraudzīja dziesminieces Alises Jostes trešais studijas ieraksts Šākātā. Kaut tas nav pārāk ilgs periods, vājāki albumi tikpat ilgā laikā jau paspēj aizmirsties un sāk morāli novecot, kamēr Šākātā vēlreiz pasvītro un apstiprina — šis ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas mūzikā šogad.
No savas karjeras pirmsākumiem līdz pat šī albuma pirmajam priekšvēstnesim Citā dzīvē Alise bija pazīstama kā angliski dziedoša dziesminiece ar ģitāru, kas lēnām, bet pamatīgi nostiprinājās Latvijas mūzikas hierarhijā kā labākā izpildītāja savā žanrā. Šī karjeras posma kulminācija tika sasniegta 2015. gada beigās, kad, pēc otrā ieraksta Hardships Are Ships izdošanas, viņa ieguva Austras balvu par gada labāko albumu.
Neliegšos — tolaik es pat neiedomājos, ka šādā stilistikā viņa varētu būt sasniegusi maksimumu un nākamais darbs varētu būt pavisam citāds. Arī sānsoļiem gan ar dažādu muzikālo stilistiku, gan dziedāšanu latviešu valodā (100 baltu dvēseļu un Nepāriet sastāvos) īsti uzmanību nepievērsu, taču, kā izrādās, tie māksliniecei palīdzēja atklāt līdz tam plašākai publikai nezināmu talanta šķuatni, kas rezultējusies viņas labākajā un noslīpētākajā albumā līdz šim!
Kad pirmo reizi izdzirdēju ieraksta pirmo singlu Citā dzīvē, neskatoties uz izmaiņām skanējumā, kļūdaini domāju, ka arī šoreiz mūziķe vairāk vai mazāk, bet par visu skanējumu ir atbildīga pati, un tajā dzirdamās elektronikas ietekmes varētu būt radījis Alises vīrs Kārlis. Izrādās, ka par tām bijis atbildīgs producents Gatis Zaķis, kuram acīmredzami rokas bija daudz brīvākas nekā pirms pieciem gadiem. Komplektā ar Tesas bundzenieka Jāņa Burmeistera iespēlētajām partijām, viņa devums ir ļāvis Šākātā iegūt ļoti daudzveidīgu, plašu un pilnīgu skanējumu, vienlaikus nepazaudējot arī visai smalku katras skaņas niansētību. Kopumā Zaķa producētajos ierakstos šāda kombinācija nav nekas jauns, taču šoreiz, iespējams kontrasta ar Alises iepriekšējiem albumiem dēļ, šis skanējums šķiet īpaši kvalitatīvs.
Viens no albuma lielākajiem plusiem ir tas, cik ļoti pamatīgi tas sākas. Kaut esmu dzirdējis ierakstu jau vairāk nekā desmit reizes, plates pirmās puses jauda joprojām nebeidz pārsteigt un aizraut. Sarkanais, Filozofs un Vilciņš ir labākā iespējamā reklāma šim albumam, lai to gribētos noklausīties no pirmās līdz pēdējai notij — katra gana atšķirīga un ar savu es, vienlaikus pietiekami līdzīgas un ar vienotu stāstu, lai teicami darbotos kā kopums. Vispār tas ir interesanti — kaut albuma materiāls tika sarakstīts divu nedēļu laikā pagājušajā pavasarī, tajā fiksētie stāsti un sajūtas, šķiet, šogad, ņemot vērā izolāciju un visu citu pasaulē notiekošo, rezonē daudz spēcīgāk nekā tas būtu bijis pērn. Un kas vēl svarīgāk — kaut gan Alises, kā jau dziesminieces, mūzikā tekstam ir lielāka nozīme kā pavadījumam, jau piminētā producenta darba dēļ, šoreiz tie ir tik augstvērtīgi, ka aizraus arī paviršāku klausītāju, kuram vārdi varbūt nemaz arī neinteresē.
Ne velti raksta ievadā jau teicu, ka pirmo laika pārbaudi Šākātā ir izturējis. Kad ieraksts tikko iznāca, visapkārt netrūka vispārējas sajūsmas, uz ko pavilkties ir ļoti viegli, taču arī šobrīd manas domas nav mainījušās. Varbūt pat pretēji — ar katru plates klausīšanās reizi tajā esmu atradis ko jaunu un iepriekš nedzirdētu, kas tikai un vienīgi pasvītro — Alise Joste ir spējusi apvienot lipīgas melodijas un tekstus, kas liek aizdomāties, patiesi vērtīgā un paliekošā darbā!
9/10