Fonofest 2012 festivāla apskats

Piektdien un sestdien (ja pavisam godīgi — arī vēl svētdien no rīta) norisinājās astotais Fonofest festivāls. Uplandos notiekošais pasākums piedāvāja daudz un dažādu mūziķu koncertus. Cits bija labāks, cits varbūt ne tik, bija arī pārsteigumi. Par galvenajiem Fonofest 2012 notikumiem sīkāk šajā rakstā.

Festivāla teritorijā ierados brīdī, kad pirmie mākslinieki jau bija sākuši savas uzstāšanās. Skatītāju uz El Trio un Funcoolio (pirmais koncerts uz galvenās skatuves) bija visai maz un pirmo reizi paprāvāku publiku redzēju igauņu metālistu Emerald uzstāšanās laikā. Drīz vien Roka skatuves telti piepildīja vēl vairāk cilvēku, jo sākas pamatīgs lietus. Tā laikā no attāluma pavēroju uz Red Bull busiņa spēlējošās Crow Mother uzstāšanos. Visai enerģisks koncerts, puiši programmā bija iekļāvuši arī vairākas labi zināmas kaverversijas (The Darkness dziesma I Believe A Thing Called Love un The Racounters veikums Steady As She Goes). Tajā brīdī saundčeku veica All Day Long. Diemžēl līdz viņu koncerta sākumam biju devies prom, bet  piedzīvoju brīdi, kad grupa skaņu pārbaudes laikā smīdināja publiku ar pāris slavenajām rindiņām no pazīstamajā kinofilmā Limuzīns Jāņu Nakts Krāsā iekļautās Dziesma nenosalst.

Fonofest tā pa īstam ieskrējās ar Transleitera uzstāšanos. Uzstāšanās gan aizkavējās par veselām 35 minūtēm. Tas esot bijis saistīts ar Edžus Ķaukuļa dalību realitātes šovā Cīnītājs. Lai vai kā, arī 25 minūšu laikā Transleiteris iekustināja publiku visai veiksmīgi. Uzreiz pēc tam devos uz galveno skatuvi, lai vērotu Labvēlīgo Tipu. Grupa Fonofest uzstājās pirmo reizi, taču darīja to lieliski — teicams izpildījums, kā vienmēr veiksmīgi joki, arī visai palielais pūlis aktīvi dziedāja līdzi. Koncerta beigās grupas dalībnieki tika pie vairākiem pašu pieprasītiem suvenīriem — uz skatuves uzmestiem krūšturiem. Nesliktu demonstrēja uz Cēsu Alus skatuves demonstrēja par latviešu Led Zeppelin sauktā Laime Pilnīga. Neaizraušos ar salīdzinājumiem, bet nevar noliegt, ka koncerts bija labs, vokālistam Ervinam Ramiņam demonstrējot ļoti harizmātisku uzstāšanos.

Galvenās skatuves programmu turpināja leģendārā grupa Pērkons. Hīts pēc hīta lika publikai aktīvi dziedāt līdzi, arī grupas izpildījums kā tāds bija ļoti labs. Programmas otrajā pusē Pērkonam kā īpašais viesis pievienojās grupas bijušais dalībnieks, nu jau  Nacionālās operas solists Nauris Puntulis, izpildot arī savu slaveno Mēs pārtiekam viens no otra. Pēc beigām skatītāji aktīvi pieprasīja vēl, taču Juris Kulakovs izgāja uz skatuves, tikai lai atvainotos un pateiktu, ka koncerts ir beidzies. Balādi par gulbi un Slidotavu dzirdēt tā arī nebija iespējas. Nedaudz pavērojis somus Deep Insight (nebija slikti), ap vieniem atkal devos galvenās skatuves virzienā, jo tās pirmās dienas programmu bija jānoslēdz Gacho.

Uzstāšanās kavējās par 10 minūtēm, ievads ilga vēl aptuveni piecas (manuprāt, nedaudz par ilgu), taču tas netraucēja dienas lielākajam skatītāju pūlim turpinājumā pamatīgi iztrakoties. Gacho bija parūpējies par labu šovu, kas iekļāva gan sērfošanu pa skatītāju rokām viņa un fanu izpildījumā, gan rāpšanos augšup pa skatuves konstrukciju. Viņa izklaidētāja spējas noteikti nevar noliegt, varēja just, ka publikā ir ļoti daudz Gacho atbalstītāju, un šis koncerts tiešām bija ļoti gaidīts. Uz neilgu brīdi biju aizgājis pavērot Astro'n'out uzstāšanos, kas notika paralēli — nevarēja teikt, ka cilvēku bija daudz, taču noteikti vairāk, nekā es biju gaidījis. Ar to mana diena festivālā bija noslēgusies, bet Artis Dvarionas dīdžejsetu esot spēlējis līdz pat septiņiem no rīta.

Otrajā dienā kā pirmo uzstāšanos redzēju jauno censoņu Pyro Trees koncertu. Koncerts bija labs, turklāt grupa ļoti priecājās, ka tik agri (vienos dienā) ir sanākuši tik daudzi skatītāji. Uz galvenās skatuves pirmā spēlēja grupa Tonick, Red Bull konkursa uzvarētāja. Varēja dzirdēt dažādas populāru dziesmu kaverversijas, arī The Strokes Last Nite, Jet Are You Gonna Be My Girl un pat Blur Song 2. Starp citu, Song 2 spēlēja arī īru grupa Phonoma, izvēloties visai džezisku aranžējumu. Arī šī uzstāšanās notika uz lielās skatuves. Pirms tās vēroju Momend. Lai arī neuzskatu, ka viņi būtu ļoti festivālīga grupa (noteikti ne spēlējot tik agri), jāatzīst, ka uzstāšanās bija kvalitatīva. Redzēju grupu pagājušā gada Positivus — puiši ir progresējuši.

Neslikti spēlēja gan Triānas Parks, gan Colours of  Bubbles. Pēdējai gan īsti neizdevās piesaistīt lielu publikas uzmanību. Nedaudz paskatījos arī Rebel Riot uz Roka skatuves, bet tad devos pie galvenās uz britu dziesminieka Beans on Toast uzstāšanos. Izrādījās, ka mūziķis ir īsts brīvdomātājs — viņš nekautrējās dziedāt dziesmu, kuras gandrīz visi vārdi bija kāda ne pārāk laipna frāze latviski, turklāt atkārtot to vairākas reizes, kritizēja Olimpiskās spēles, stāstīja jokus, aicināja skatītājus uz skatuves (kuri gan dziedāja, gan dejoja, gan bītboksoja), kā arī ik pa laikam telefonā vēroja pulksteni un pus pa jokam gaidīja savas uzstāšanās beigas. Visnotaļ neaizmirstama performance.

Pavērojis visai solīdo The Happy Mondays sniegumu, devos uz Oranžajām Brīvdienām. Ar šo koncertu arī sākās otrās dienas programmas galvenā daļa — Ints Ķergalvis un grupa jau pulcēja visai paprāvu un aktīvu publiku, kas aktīvi bļāva līdzi dziesmām. Pēc tam uz Cēsu Alus skatuves uzstājās Linga. Arī šeit skatītāju netrūka. Pašā sākumā gan pūlis bija visai pasīvs, un pat pēc dziesmu beigām ovācijas bija ļoti atturīgas, bet vēlāk, kad Linga spēlēja pazīstamākos gabalus, atbalsts jau bija visai pieklājīgs. Viens no vakara patīkamajiem mirkļiem bija The Sound Poets koncerts — ļoti kvalitatīva uzstāšanās, arī publika (jāpiebilst, ka jau 25 minūtes pirms koncerta sākuma pie skatuves bija samērā daudz cilvēku) bija līmenī, jo īpaši aktīvi dziedot līdzi Kalniem Pāri.

Drīz vien jau bija pienākusi kārta galvenajam festivāla māksliniekam — The Asteroids Galaxy Tour. Dāņu apvienība neapšaubāmi parādīja lielisku sniegumu, pelnīti arī pulcējot vislielāko publiku. Tiesa, kopumā radās iespaids, ka skatītāji ir visai pasīvi. Grupas lielāko hītu laikā atbalsts bija pieņemams, bet tik un tā varēja vēlēties vairāk. Tas gan nesabojāja uzstāšanos. Īpaši var izcelt vokālistes Metes Lindbergas harizmātisko sniegumu. Viņa arī nekautrējās pieliekties un iedziedāt pāris vārdus pie skatuves malas stāvoša apsarga ausī. Jāpiebilst, ka dzīvajā grupa skan daudz iespaidīgāk nekā ierakstā.

Pēc tam devos pie Cēsu Alus skatuves, kur uzstājās Inokentijs Mārpls. Sanākušo bija daudz, turklāt Dambis un co pat nospēlēja ilgāk par noteikto stundu. Programmas noslēgumā (ja neskaita dīdžejsetus) vienlaicīgi sāka spēlēt Pienvedēja Piedzīvojumi un Satellites LV. Žēl, jo gribējās pilnībā redzēt abus. Līdzīga situācija pirmajā dienā bija arī ar Gacho un Astro'n'out. Sākumā pavēroju Pienvedējus, bet pēc tam devos skatīties Satelītus. Lai arī publikas pie Red Bull busiņa nebija ļoti daudz, tā bija gana aktīva un beigās izpelnījās arī vienu papildus dziesmu (Nekad, nekad).

Muzikāli festivāls noteikti bija izdevies. Visi galvenie mākslinieki vairāk vai mazāk, bet attaisnoja cerības, bija daudz patīkamu brīžu arī citu mūziķu koncertos. Pie mīnusiem var minēt jau aprakstīto problēmu ar programmas laikiem, tāpat radās problēmas ar pārvietošanos pa festivāla teritoriju — pēc spēcīgajām lietusgāzēm dubļi radās praktiski visur. Jo īpaši nepatīkama situācija bija pie ieejas festivālā. Pāris koncertos manīju skaņas pārklāšanos ar citu skatuvju priekšnesumiem. Tas gan īpaši netraucēja, turklāt piedzīvoju šīs problēmas tikai gadījumos, kad biju pagājis uz sāniem no skatuves. Kopumā Fonofest 2012 var vērtēt pozitīvi, taču vieta progresam noteikti ir.

Vairākas sarunas ar Fonofest mūziķiem varēsiet lasīt šīs nedēļas laikā.

Foto: Uģis Brālēns, fonofest.com