Queens of the Stone Age - ...Like Clockwork
Šķiet, ka pirmo reizi savā mūžā kādu albumu gaidīju ar tik lielu nepacietību. Pavisam noteikti, ka pirmo reizi saskāros ar šāda veida albuma promotēšanas kampaņu. ...Like Clockwork, visticamāk, ir iespējami labākais nosaukums, lai Džošs Oms un viņa draugi no Queens of the Stone Age varētu ironiski pavīpsnāt par grupas sesto ierakstu — līdz tam bija jāgaida veseli seši gadi. QOTSA šis laiks ir bijis gana notikumiem bagāts, taču apvienība beidzot spēja nonākt līdz jauna materiāla laišanai tautās. Turklāt kāda materiāla...
Paraugoties uz ...Like Clockwork viesmākslinieku sarakstu, atliek vienīgi noelsties — Deivs Grols, Alekss Tērners, Sers Eltons Džons, Marks Lanegans, Džeiks Šīrss, Trents Reznors, arī "pazudušais dēls" Niks Oliveri un vēl daži citi saņēma uzaicinājumu pielikt roku jaunā ieraksta tapšanā. Lai arī pieaicināto personu saraksts ir iespaidīgs gan vārdu, gan garuma ziņā, ne uz mirkli nezūd pārliecība, ka šis ir tieši Queens of the Stone Age ieraksts. Viesmākslinieki ir tikai palīdzējuši uzsvērt elementus, kas albumā iekļautās dziesmas padara vēl īpašākas, nekā tās būtu bez viņiem.
Un tiešām — kaut kas ievērības cienīgs ...Like Clockwork sastopams uz katra stūra. Tāpēc pirms kopējā viedokļa izteikšanas pat būtu piemēroti katru dziesmu apskatīt atsevišķi. Kaut vai sākot ar ievadošo Keep Your Eyes Peeled, kuras ritms un izteiktā basa partija atsauc agrīnos QOTSA laikus. Savukārt I Sat By the Ocean ir vieglāka un ar neapšaubāmu singla potenciālu. Visticamāk, tā nebūs jaunā Go With the Flow vai No One Knows, bet tai tik un tā varētu veikties neslikti. Mierīgā The Vampyre of Time and Memory un jau agresīvākā If I Had a Tail (grūvs, kas sajūtams pantos, ir viens no albuma labākajiem elementiem) atkal ievelk albumu tumšākā gultnē, savukārt My God is the Sun nostājas kaut kur pa vidu.
Kalopsia ir psihedēlisks stāsts, kurā mierīgās daļas mijas ar agresīvajām. Lai arī šīs dziesmas burvību un kvalitāti nevar noliegt, tā ir tikai iesildīšanās pirms, manuprāt, labākās albuma daļas. Agresīvā Fairweather Friends daudzos brīžos skan labākajās klasiskā roka tradīcijās, Eltona Džona klavieru partijai piešķirot tai vēl augstāku vērtību. Savukārt Smooth Sailing ir šī albuma "netīrākais" posms. Jāsaka, ka tik lecīgi QOTSA, visticamāk, nav skanējuši nekad, turklāt seksīguma grupas dziesmām nekad nav trūcis.
Sirdi plosošā I Appear Missing sešu minūšu garumā spēj radīt dažādas emocijas. Ģitāru partijas ir vienkārši lieliskas, tiesa, nedaudz mierīgāku posmu iesaistīšana dziesmas vidū ir visai neveikla — dziesma it kā pārtrūkst un tad tomēr turpinās, radot albuma nesaprotamāko brīdi. Tiesa, ģitāras solo skaņdarba beigās ir viens no visa ieraksta episkākajiem brīžiem, I Appear Missing uzceļot no mirušajiem. Albumu noslēdz aizkustinošā tituldziesma, kas jau ar savu klavieru ievadu un Oma falseta dziedājumu spēj aizķert gana veiksmīgi.
Lūk, cik daudz bija ko teikt, kaut pāris vārdus cenšoties aprakstīt katru dziesmu atsevišķi. Iespējams, ka no ...Like Clockwork varēja gaidīt citādu skanējumu, taču ir skaidrs, ka Queens of the Stone Age, lai arī atkal piedzīvojusi zināmu transformāciju gan sastāva, gan skanējuma ziņā, kvalitātes ziņā joprojām rāda ierasto sniegumu. Apvienojot visu, kas bijis iepriekš un papildinot to ar vairākiem jauniem elementiem, ir radīts lielisks albums, kuru pat ir grūti raksturot — tas vienkārši ir jādzird, jo bieži kas tāds netiek radīts.
9/10
