Dziesmas, kas jādzird šonedēļ (11/05)
These New Puritans — Fragment Two
Ekstravagantie briti These New Puritans šonedēļ ir padalījušies ar materiālu no viņu jaunā albuma Field of Reeds. Tas būs pieejams no 10. jūnija un par pirmo singlu ir izvēlēta dziesma Fragment Two. Kā jau īstenā These New Puritans gaumē, tas ir spocīgs un ļoti savdabīgs gabals, kas personīgi man pēc noskaņas stipri atgādina Radiohead gabalu Sit Down Stand Up. Fragment Two iesākas ar grīļīgu klavieru partiju, kuru pamīšus nomaina saldsērīgas taures, un tam visam pa virsu dzirdama matētā Džeka Barneta balss. Tajā gan nesaklausīsiet džeza izpildītāju Elisu Rodrigesu, kas ir jaunā grupas dalībniece un ir iedziedājusi vokālās partijas vairākās jaunā albuma dziesmās. Līdz ar viņu Berlīnē, Londonā un Anglijas rietumos ierakstītajā albumā piedalījās arī Adrians Pīkoks (bass), holandiešu komponists Mikels van der A un trompetists Henrijs Louters. Nešaubos, ka ar šādu sastāvu jaunajā platē atradīsim vēl daudz neparastu melodiju.
/Jana Udovenko/
Queens of the Stone Age — I Appear Missing
Šovasar beidzot būsim sagaidījuši jaunu albumu no stoner rock veterāniem Queens of the Stone Age, un, kā jau parasti tādos gadījumos ieratsts, lai radītu interesi par albumu to ievada pāris singli. Jaunākais viņu singls I Appear Missing interesi tam piesaistīs pilnīgi noteikti, jo QOTSA šeit skan visai atšķirīgi no tā, kas ierasts. Lai gan viņi joprojām ir tikpat smagi, melodiski un pakaļu spārdoši kā vienmēr, šeit viņi spēlē nedaudz lēnāk un izklausās nedaudz drūmāk kā parasti. Es pat teiktu, ka I Appear Missing, īpaši Džoša Hommes dziedājums, man ik pa brīdim atgādina šo to no dienvidu metāla grandiem Mastodon. Tomēr QOTSA ir QOTSA un viņiem vienmēr paliks viņu unikālais stils, lai ko arī viņi nespēlētu. Viņu ģitāru skaņu tā pa īstam atdarināt nav spējis neviens un arī Džoša Hommes balsi grūti sajaukt ar kādu citu. Un tieši tāpēc katrs jauns QOTSA ieraksts ir ievērojams notikums.
/Lauris Anstrauts/
The Pastels — Check My Heart
Check My Heart ir pirmais singls kopš 1997. gada no garāžpopa un twee veterāniem The Pastels. Kā nekā 2013. jau neskaitāmas reizes dēvēts par atgriešanās gadu, tādēļ nav brīnums, ka arī viņi tieši šogad nolēmuši izdot jaunu albumu pēc sešpadsmit gadu pārtraukuma. Slow Summits būs veikalu plauktos no 27. maija, un nemainīgi tiks laists klajā ierakstu kompānijas Domino paspārnē. Jaunais materiāls ierakstīts Glāzgovā un pie tā strādājuši visi seši oriģinālie The Pastels dalībnieki. Spriežot pēc Check My Heart, glāzgovieši pa visiem šiem gadiem nav zaudējuši savu koķetīgo šarmu un turpina sacerēt saulainas, bezrūpīgas un bezgala sirsnīgas melodijas. Katrīnas Mičelas meitenīgā balstiņa ir lielisks pretmets Stīvena Makrobija zemajam tembram un abu dziedājums kopā ar grupas skanējumu izklausās ļoti patiess, kas mūsdienās ir īsta vērtība.
/Jana Udovenko/
Cloud Boat — Youthern
Britu elektroniskās mūzikas duets Cloud Boat turpina gatavoties šomēnes gaidāmajai debijas albuma izdošanai un jaunākais singls no tā ir Youthern. Tajā, salīdzinot ar citiem viņu skaņdarbiem, krietni mazāk jūtama dubstep ietekme, izvēloties krietni vieglākus bītus un pilnībā atsakoties no baslīnijām. Tā vietā šeit uzsvars likts uz vokāliem un ģitāru, bet gala rezultāts vairāk vai mazāk ir tas pats — pasakaini skaista elektroniskā mūzika. Piebildīšu vien to, ka viņu ieraksti tiek izdoti ierakstu kompānijas R&S, kas izdod arī, piemēram, James Blake un Vondelpark (ar kuriem abiem šeit noteikti var atrast līdzības), paspārnē. un tas jau vien ir pietiekams kvalitātes apliiecinājums.
/Lauris Anstrauts/
Prince Rupert's Drop — Far Go
Parasti šajā rubrikā iekļauju vai nu jaunumus no svarīgām grupām un izpildītājiem, vai arī māksliniekus, kuri ir mazāk zināmi, bet jau pamanīti no lielo mūzikas mediju puses. Šoreiz gan esmu atļāvies tajā iekļaut mākslinieku, kuram līdz plašākai atpazīstamībai vēl jātiek, tomēr tam jau īsti nav nozīmes, jo mērķis jau paliek tāds pats — iepazīstināt lasītājus ar interesantu jauno mūziku. Londonas producents Prince Rupert's Drop manu uzmanību piesaistīja, kad pagājušajā nedēļas nogalē iegāju kādā bārā un sapratu, ka tobrīd tur spēlējošais čalis izklausās visai interesanti. Pēc pāris gabaliem un dažām sasodīti aizraujošām baslīnijām jau bija skaidrs, ka ir nepieciešams noskaidrot šī mākslinieka vārdu. To arī izdevās izdarīt pēc koncerta ar viņu aprunājoties un, kad nākamajā dienā uzmeklēju viņa mūziku internetā, tika apstiprināts tas, ka sākotnējais vērtējums nebija kļūdains — tur tiešām kaut kas ir. Protams, te pilnīgi noteikti vēl ir arī pie kā piestrādāt, bet spilgtākais no viņa šobrīd publicētajiem darbiem (dzīvajā bija arī vēl labāki) Far Go lieliski pierāda, ka Prince Rupert's Drop spēj būvēt ļoti interesantas skaņu ainavas. Domāju, ka šis ļoti labi patiks tiem, kuri tur cieņā Gold Panda, Lapalux un citu līdzīgu producentu ierakstus. Kā papildus bonuss nāk tas, ka tad, kad Prince Rupert's Drop (cerams) kļūs populārs, mēs varēsim teikt, ka sen jau viņu klausījāmies.
/Lauris Anstrauts/
Editors — A Ton of Love
Jā, jā, jā, beidzot esam sagaidījuši jaunu mūziku no alternatīvā roka apvienības Editors un, iespējams, pavisam ne tādu, kā gaidījām. Pirmo reizi izdzirdot A Ton of Love, mēs eRokā vienbalsīgi piekritām, ka Birmingemas vīri izklausās pēc U2 (iespējams, pie vainas enerģiski izdziedātais vārdiņš desire), Jaunss Mēness un Echo & the Bunnymen. Acīmredzot Editors ir metuši pie malas visus elektroniskos eksperimentus un atgriezušies pie tā, ko zina labāk — pulsējošām ģitārām, smeldzošām melodijām un vecā labā roka, kas pamazītiņām nāk atpakaļ modē. Dziesmā saklausāms arī saksofons, kas pēdējā laikā arvien biežāk izmantots alternatīvajā un elektroniskajā mūzikā. Es ticu, ka daļai Editors fanu šis varētu būt lūzuma punkts, kad iedalīt grupas skanējumu vecajos un jaunajos Editors, un, šķiet, grupas ģitārists Kriss Urbanovičs ir viens no tiem, jo pirms gada pameta grupu muzikālo nesaskaņu dēļ. Jā, Editors tagad izklausās popsīgāki un plašākai publikai pieejamāki nekā līdz šim, taču galvenais ir tas, ka nav kritusies grupas mūzikas kvalitāte. Protams, no vienas dziesmas par Editors turpmāko muzikālo virzienu ir pagrūti spriest, tādēļ jāgaida 1. jūlijs, kad oficiāli tiks laists klajā grupas ceturtais studijas albums The Weight of Your Love.
/Jana Udovenko/
Dutch Uncles — Queenie
Mančesteras kvintets Dutch Uncles pēc gada sākumā izdotā trešā studijas ieraksta, šonedēļ prezentēja Bellio EP. Starp 8 pieejamiem skaņdarbiem tikai viens - Queenie - ir oriģināls, pārējie ir iepriekš izdoto skaņdarbu remiksi. Dutch Uncles jau ir pazīstāmi ar savu diezgan netipisko taktsmēra pielietojumu, kas savu vietu atradis arī šajā grupas dziesmā. Ļoti labi šajos eksperimentos ar ritmu iederās patīkamās siltās un brīžiem neparastās vokālās partijas. Tā vien liekas, ka Queenie ļoti labi būtu iederējies arī grupas jaunākajā platē.
/Kristaps Zvirbulis/
Eye Emma Jedi — Places
Enerģiskie un trakulīgie norvēģi Eye Emma Jedi pagājušā gada nogalē sapakoja savas mantiņas un uz simts dienām aizlaidās uz mazu Spānijas ciematiņu Monda, lai veldzētos apelsīnu sulās un ierakstītu savu debijas albumu. Lūk, arī rezultāts — Places ir pirmā dziesma, ko puiši piedāvā publikai un tā būs atrodama arī jaunajā albumā, kas gaidāms šoruden. Kaut arī jaunekļiem vēl ir jāstrādā pie tehniskā izpildījuma, idejiski un melodiski grupai ir labs potenciāls. Pēc skanējuma gribētos viņus ievietot kaut kur starp Two Door Cinema Club un Walk the Moon. Jestri, žiperīgi un ļoti dejojami — ģitāras tik tiešām atgriežas!
/Jana Udovenko/