Queens of the Stone Age - Villains

Akmens laikmeta karalienes ir atgriezušās, kaut arī nekur tālu nebija pazudušas. Džošs Oms ar saviem kompanjoniem ir izlīduši no tuksneša un iznesuši savu jaunāko veikumu — ierakstu Villains. Ar ko tad šis albums atšķiras no citiem Karalieņu veikumiem?

Pirmā un pamanākamā atšķirība ir skaņa. Šoreiz producenta krēslā sēdies Marks Ronsons, kurš plašākai publikai pazīstams kā viens no dziesmas Uptown Funk autoriem. Jau no albuma pirmajām sekundēm dziesmā Feet don’t fail me var dzirdēt viņa ietekmi — radoši savīti 70.gadu space rock iedvesmoti sintezatori ar smagām ģitāram un bungām, kuras aicina doties karā, dejot ap uguni meža vidū vai vienkārši sist līdzi kāju. Bet šajā dziesmā arī parādās albuma pirmā problēma — dziesmas sākums ir aizraujošs, bet ap vidu šī enerģija pazūd un tā īsti neatgriežas, no enerģētiskā sākuma paliek vien vārga atrauga.

Par laimi, albums turpinās ar spēcīgo The way you used to do, kas manās ausīs izklausās pēc dziesmas, kas būtu palikusi pāri no Era vulgaris ierakstu sesijām. Tai seko Domesticated animals, kura ar savu sulīgo basģitāru un Oma gandrīz deklamēto vokālo izpildījumu nohipnotizē klausītāju un aicina to līdzi muzikālā ceļojumā uz pasaules malu. Pēc šīs nelielās ekskursijas atgriežamies realitātē ar dziesmu Fortress, kas ir klasiskākā Queens of the stone age dziesma visā albumā. Muzikāli Fortress atgādina ko no grupas iepriekšējā veikuma ...Like clockwork.

Sekojošā Head like a haunted house ir šo rindu autora viena no mīļākajām dziesmām jaunajā albumā — tas ir klasisks QOTSA gabals ar nelielu progresīvisma pieskaņu un prātā ilgi paliekošu melodiju.

Diemžēl pēc kalniem nāk lejas, jeb, šajā gadījumā — divas vājākās ieraksta dziesmas — Un-reborn again un Hideaway. Saukt šīs dziesmas par sliktām būtu pārāk skarbi, taču par garlaicīgiem gan šos skaņudarbus var nosaukt, jo tajos nav īsti nekā atmiņā paliekoša. Sevišķi tas attiecināms uz Hideaway, kas, šķiet ir Qotsa mēģinājums sarakstīt vēl vienu dziesmu albumam ...Like clockwork, bet diemžēl bez iedvesmas.

Albums noslēdzas spēcīgi, priekšpēdējā dziesma Evil has landed klausītājiem atgādina, no kurienes QOTSA nāk, ko viņi dara un kāpēc ir tik populāri. Izcilas ģitāras, lieliski Oma vokāli, neko vairāk nevar vēlēties.

Samelojos, var vēlēties albuma noslēdzošo dziesmu — Villains of circumstance, kas ir sešas minūtes garš opuss, kurā var sadzirdēt muzikālas atsauces gan uz Lou Reed, gan Tom Waits, gan 80.gadu mūziku vispār.

Kopumā albums atstāj pozitīvu, bet ne izcilu iespaidu. Marks Ronsons viennozīmīgi ir paveicis lielisku darbu, jo skaņa ir augstā līmenī. Gribētos vien, lai dziesmas tiktu līdzi. Šoreiz šķiet, ka ar dažiem izņēmumiem, nedaudz tomēr pietrūkst.

7/10