Mēneša albums: marts
Kā jau to varēja gaidīt, marts arī šogad bija tas laiks, kad mūzikas bizness slūžas atvēra tā pamatīgāk, burtiski nogāžot mūs no kājām lielisku ierakstu straumē. Teicamu relīžu bija daudz, taču katram nācās izvēlēties tikai vienu — kas tad ir tās lietas, ko esam atzinuši par labākajām gada trešajā mēnesī?
Kristaps Zvirbulis
Mēneša dziesma: Swim Deep — She Changes the Weather
Grupa no Birmingemas, pilsētas, kura mums dāvājusi arī tādus mūziķus kā The Streets, Editors un Peace. Grupas sastāvā ir četri jaunieši, kuri, iedvesmu smeļoties no laika apstākļiem, rada saules skartas melodijas. Viena no šīm melodijām — She Changes The Weather, kļuvusi pieejama pirms singla oficiālā izdošanas datuma, kas ir 5. maijs. Lai gan jaunais singls vairāk liek domāt par lietainas dienas klātbūtni, vasarā tās tomēr ir siltas. Tāpat kā melodija, kas klausītājus izvedīs 4 minūšu pastaigā pa salijušiem trotuāriem līdz sāk spīdēt saule. Iespējams, dziesma, kas varētu kļūt par vasaras klausāmo gabalu. Par vasarām runājot, grupas debijas ieraksts būs pieejams 29. jūlijā.
Mēneša albums: Hookworms — Pearl Mystic
Mana marta mēneša albuma pamati likti Anglijas pilsētā Līdsā, vietā, kurā aizsākusies psihadēliskās roka grupas Hookworms darbība. Lai gan aktīvi kopš 2010. gada, tā pa īstam grupa pie apvāršņa parādījās tikai pērn. Grupas debijas ieraksts, dienasgaismu ieraudzīja marta sākumā, ātri pazuda no ierakstu veikalu plauktiem, kas vien liecina par to, ka grupas fanu bāze nav no mazākajām.
Pearl Mystic ir jūtami tumšs ieraksts. Lielākoties tas manāms dziesmu vārdos, kuru galvenās vadlīnijas ir depresija un dusmas. Ar Away/Towards kā 9 minūšu (ne kurš katrs atļaujas riskēt) garu ievadu ir atrasts lielisks veids kā pasniegt klausītājam, kas viņu sagaida šajā transa un spiedzošu ģitāru trokšņu piepildītajā garadarbā. Kompozīcijas kā i un ii ir kā starpbrīži, kas ļauj ievilkt elpu pirms seansa turpinājuma, iii — priekškars, kas pārtrauc sajūtu, ka laiks rit lēnāk nekā parasti. MB, MJ, JN, SS un JW, kā viņi sevi dēvē striktās ārpus grupas politikas dēļ, nav ierobežojuši savu daiļradi viena žanra ietvaros, kas ļoti labi izpaužas postroka garā ieturētajā Since We Had Changed. Ar savu debijas ierakstu Hookworms viennozīmīgi ir iestaigājuši jaunu taciņu vienmēr augošajā psihadēliskās mūzikas žanrā. Ievērības cienīgs fakts ir Līdsas kvintetam izteiktais uzaicinājums iesildīt amerikāņu hārdkora grupu Pissed Jeans tūres vienīgajos divos koncertos Apvienotajā karalistē.
Sanita Kacuba
Mēneša dziesma: Watsky — Tiny Glowing Screens, Part 1
Gandrīz četri no rīta. Pēc piecu diennakšu (burtiski) sēdēšanas pie datora ekrāna, turklāt ar vismaz diviem citiem ekrāniem metra attālumā, šķiet, ka Džordžs Vatskijs nevarētu vēl precīzāk izteikties kā par mēneša dziesmas pasludinātā skaņdarba piedziedājumā: „Kad saule izdegs, mēs izgaismosim pasauli ar maziem, kvēlojošiem ekrāniem.” Lipīgs hip hop gabals ar eksistenciālu jēgu, kas visai labi patiks cilvēkiem, kam hiphops vispār nepatīk. Iespējams, nepatiks rūdītiem hip hop klausītajiem, bet dziesma ir lieliska un labi iekļaujas amerikāņa, slam poetry čempiona Vatskija jaunajā albumā. Turklāt radīs vēlmi vismaz uz mirkli tikt vaļā no ekrāniem un izdarīt kaut ko sakarīgu ar savu dzīvi.
Mēneša albums: Rhye — Woman
Kanādietis Maiks Milošs un dānis Robins Hanibāls (smalks skatuves vārds vispār) jeb Losandželosā bāzētais duets Rhye klausītājus sāka kārdināt muzikālās aprindas kritiķu un klausītaju veidolā jau pirms gada, laižot klajā izsmalcinātu indie chillout, modernā džeza un mazliet popsīgu guļamistabas gabalu — viss vienā dziesmā! — Open. Sacēluši kņadu ar to, ka paliek anonīmi, pēc pusgada Rhye iepriecināja ar vēl vienu muzikālu konfekti, niansēti rotaļīgu The Fall. Un beidzot — martā baudkārie klausītāji sagaidījuši dueta debijas albumu Woman. Par to tad arī visas albuma dziesmas — par mīlestību, seksuālu jutekliskumu, saldsērīgu melanholiju — pilns attiecību komplekts ļoti glītā Sade, Air, Inc. līdzīgā mērcītē.
Gundars Zaburdajevs
Mēneša dziesma: Queens of the Stone Age — My God Is The Sun
Queens of the Stone Age faniem svaigs materiāls bija jāgaida visai ilgi. Jūnijā gaidāmais albums ...Like Clockwork ir grupas pirmais ieraksts sešu gadu laikā, un pirms pāris dienām Lollpalooza festivālā tika atrādīta pirmā dziesma no tā. My God Is The Sun vājākais punkts ir visai neizteiksmīgais pants, taču pārējā dziesma skan gana spēcīgi, lai uzskatītu, ka ...Like Clockwork gaidīšana būs bijusi tā vērta un vilties nenāksies.
Mēneša albums: David Bowie — The Next Day
Vairākas reizes esmu šajā rubrikā ievietojis roka veterānu albumus galvenokārt, lai palielinātu dažādību un atgādinātu, ka tāda grupa vispār vēl pastāv (dažiem — lai pastāstītu, ka tāda grupa vispār eksistē). Šis noteikti nav iepriekš aprakstītais gadījums. Lai arī sākumā biju skeptisks, Deivids Bovijs ir ierakstījis tiešām labu albumu, parādot, ka no viņa nav palicis tikai skaļš vārds. Ne miņas no 10 balādēm deviņu dziesmu laikā vai nesaprotamu skaņu savārstījumiem — šis ir pieklājīgas kvalitātes rokalbums.
Jana Udovenko
Mēneša dziesma: Mmoths feat. Young & Sick — For Her
Jaunais īru producents Mmoths pašā marta sākumā iepriecināja savus klausītājus ar jaunu EP Diaries. Tajā arī atrodama smeldzīgā dziesma For Her, kas jau ar pirmajām skaņām aizrāva mani savā post-dubstep paradīzē. Turklāt īpašu jutekliskumu šai dziesmai piedod Losandželosas mūzikas, modes un mākslas projekts Young & Sick, kuru vokālās partijas ir tik emocionāli piesātinātas, ka liek eiforijā izkust. Mmoths un Young & Sick noteikti ir ievērības cienīgi muzikālie projekti, no kuriem nākotnē sagaidīsim vēl daudz labas mūzikas.
Mēneša albums: Devendra Banhart — Mala
Pat nemēģināšu izlikties, ka esmu bijusi Devendras Banharta cienītāja jau no viņa karjeras pirmsākumiem. Banharta mūzikas izpratne un patikšana pie manis ieradās vien pirms dažiem gadiem, bet šķiet, ka tieši laikā, lai varētu pilnvērtīgi izbaudīt viņa jauno veikumu Mala. Kaut arī amizantā kārtā albuma nosaukumam ir nozīme arī latviešu valodā, tas tā nosaukts tādēļ, ka serbu valodā „mala” nozīmē „saldumiņš”. Tieši tādas ir arī albuma dziesmas — vieglprātīgi saldas, ironiskas un rotaļīgas. Ir patīkami dzirdēt, ka Banharts savās dziesmās vēl joprojām spēj izklausīties pēc pārauguša bērna un dziedāt tā it kā viņš skalotu rīkli. Arī ar lingvistiskajām dotībām Banhartam vēl joprojām viss kārtībā, jo albumā atrodamas dziesmas gan angļu, gan spāņu, gan vācu valodā. Tikpat brīvi kā ar valodām viņam padodas apieties arī ar mūzikas stiliem — albumā atrodama dažādība no indie folka līdz pat vieglam džezam. Ja kaut kad pienāks vasara, Mala būs lielisks kompanjons laiskai dienai pie jūras.
Lauris Anstrauts
Mēneša dziesma: Rustie — Slasherr
Šo izvēli izdarīt bija visai viegli — Slasherr ir skanējis visās mūzikas atskaņošanas ierīcēs, kas man pieejamas, gandrīz visu marta mēnesi. Maksimālistiskās elektronikas (lai ko tas arī nenozīmētu) producents Rustie kārtējo reizi ir bijis spējīgs radīt absolūtu meistardarbu, kas, cerams, ir tikai ievads viņa lieliskā debijas albuma Glass Swords tikpat lieliskajam turpinājumam. Rustie ir absolūts brīnumdaris attiecībā uz pareizo skaņu ievietošanu pareizajā vietā un ķermeni kratošu kompozīciju radīšanu. Tomēr tas nav tikai par ķermeņa kratīšanu — klausoties viņa producēto mūziku atliek vien nobrīnīties par to, cik ļoti fascinējošas skaņas Rustie ir spējīgs radīt un cik labi viņš tās sapludina ar hiphopa un mūsdienu elektroniskās mūzikas elementiem. Īsumā — lielisks deju grīdu uzlauzējs tiem, kam ir svarīgi, pie kā viņi kratās.
Mēneša albums: Stornoway — Tales From Terra Firma
Marts albumu ziņā man ir bijis visai dīvains mēnesis. Tajā dzirdēts ne viens vien labs vai pat lielisks jauns albums, bet neviens no tiem nav spējis tā pa īstam iekrist man sirdī. Tomēr šajā rubrikā kāds tomēr bija jāizceļ un šoreiz mana izvēle kritusi uz britu indīfolka apvienības Stornoway otro albumu Tales From Terra Firma. Ņemot vērā to, cik ļoti man patika viņu debijas albums, biju nedaudz noraizējies par "sarežģītā otrā albuma" sindroma ietekmi uz viņiem, tomēr čaļi to ir izturējuši godam. Šķiet, ka salīdzinot ar pirmo albumu viņu skanējums ir kļuvis nedaudz kreptīgāks un tajā ir vairāk dažādu sīku detaļu, bet tās joprojām ir tās pašas vienkāršās dziesmas ar maigi asprātīgiem tekstiem, kas lika viņus pamanīt dažus gadus iepriekš. Var teikt, ka Stornoway ir saglabājuši savu samērā unikālo skaņu absolūti pārsātināta žanra ietvaros un viņi joprojām ir tikpat naivi apburošs kā iepriekš.
P.S. Vai es esmu vienīgais, kam liekas, ka Stornoway un cita šogad otro albumu izdevusī grupa Local Natives skan kā brāļi, kas uzauguši dažādās okeāna pusēs?
Rūdolfs Sietiņš
Mēneša dziesma: Deerhunter — Monomania
Dziesma, kas patiesībā iznāca aprīļa pirmajās dienās, bet tomēr to delaģēju kā marta lieliskāko singlu. Šķiet, ka Deerhunter jaunajā albumā centušies atgriezties pie savām ambienti garāžpancīgajām saknēm. Tiesa tagad to piedāvājot ar savu jau kārtīgi nobružāto pieredzi, uztrenēto prasmi veidot dziesmas, bet tajā pašā laikā saglabājot jauneklīgu enerģiju, nekļūstot par nostaļģiskiem večiem, kuri atceras savas jaunības dienas. Dziesmu iesaku baudīt Džimija Felona šovā izskanējušajā dzīvajā versijā, kas pārsteidz ar skaļu un ārdošu enerģiju un līdz kaulam baisu noskaņu, pierādot, ka Deerhunter ir viena no labākajām mūsdienu dzīvajām koncertgrupām.
Mēneša albums: Marnie Stern — The Chronicles of Marnia
Meitene ar savdabīgo vārdu bieži tiek saukta par Van Halenu ar pupiem. Nu ok... Ja ne par Van Halenu, tad par Tomu Verleinu noteikti. Apbrīnojamā ģitārspēle taping stilā, eksperimentāli ritmi — tas šoreiz ir nedaudz nolikts malā. Tā vietā, mūs izlutinātos melomānus, šokē Mārnijas saldās melodijas. Rezultā "Mārnijas Hronikas" ir klausāmāka muzikālā filma ko piedāvājusi lieliskā ģitāriste.
Normunds Vucāns
Mēneša dziesma: Instrumenti — Don’t Hold Onto Me
Man patiešām liekas, ka ko tādu no pašmāju populārākā dueta negaidīja pilnīgi neviens, taču tieši tāpēc ir dubults prieks par to, cik svaigi un interesanti izklausās Instrumenti. Iespējams, pirmo reizi dzirdot Don’t Hold Onto Me arī tavā sejā parādījās izteiksmīga wtf? izteiksme (vismaz man tāda bija), taču jau dziesmas vidū kļūst skaidrs, ka tas ir kaut kas tik kruts, ka nepiespiest repeat nevar. Un tā atkal, un atkal, un atkal. Līdz mūziķu otrajam studijas albumam ir atlicis pavisam maz, un varu pačukstēt — jaunas Zemeslodes vai Apēst Tevi tur meklēt būs lieki...
Mēneša albums: The Sound Poets — Tavs Stāsts
Es nekad neesmu slēpis, ka jau kopš 2007. gada paša sākuma viena no manām mīļākajām pašmāju grupām ir The Sound Poets (tolaik vēl S.P.B.), tāpēc jau sen bija skaidrs — kolīdz viņi izdos tik ilgi gaidīto albumu, ja vien nebūs notikuši lieli brīnumi, tas iekārtosies manas mēneša plates godā. Brīnumi un pārsteigumi "Tavs Stāsts" nav atrodami — katrs, kurš ir dzirdējis kaut vienu apvienības dziesmu diezgan precīzi var minēt, kā skanēs viss pārējais materiāls. Bet tas nepavisam nav slikti, jo no Jāņa un draugiem eksperimentus neviens negaida. Tā vietā tiek gaidīta kvalitatīva mūzika, kura arī tiek saņemta. Pārliecinoši labākais pašmāju disks šogad līdz šim, turklāt latiņa ir uzlikta tik augstu, ka citiem to pārvarēt būs ļoti, ļoti grūti.
Linda Vintere
Mēneša dziesma: The Echo Friendly — Same Mistakes
Dziesma brīžiem, kad saproti, ka cilvēki nemainās un neviens nemācās no kļūdām. Ne savām, ne citu. Ja kādreiz nonāc pie pretēja secinājuma, tad sapurinies un centies nopurināt naivuma kripatas no sava prāta. Pagaidām, šī ir vienīgā patiesība.
Mēneša albums: Millionyoung — Variable
Variable ir bijis mans līdzgaitnieks visu mēnesi. Pilnīgs drīmpops. Tik pilnīgs, ka to klausoties, neaizsapņoties ar vaļā acīm un neaizmirst par laika sajūtu ir gluži vai neiespējami. Un labi, ka tā. Kad viss riņķī tik saspringts un uzbāzīgs, šādas skaņas atbrīvo un dod iespēju atslābt. Variable spēj būt patiešām mainīgs. Citreiz tas prasīs pilnu uzmanību, jo katrā dziesmā atradīsi, kaut ko, kas aizķers kādu no tavām dvēseles stīgām, savukārt citreiz ieraksts ļaus pilnīgi netraucēti iedziļināties grāmatā un nenovērst tavas domas no sižeta. Tieši tas man šajā albumā patīk visvairāk. Tas ir mans jaunais lasīšanas sabiedrotais un par spīti tā atskaņošanai jau neskaitāmas reizes, tas nespēj apnikt.