Summer Sound Liepāja 2014 apskats

Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājā norisinājās nu jau ceturtais Summer Sound festivāls. Kā jau to varēja prognozēt, tas pamatīgi atšķīrās no saviem priekšgājējiem, piedāvājot ievērojami citāda veida programmu, tomēr sausais atlikums pēc festivāla ir tāds, ka pēcgarša palikusi laba. Un tas taču ir pats galvenais, vai ne?

Nemelošu — līdzīgi kā lielākajam vairumam, arī man sākotnēji šķita pat smieklīgi tas, cik ļoti niecīga ir pasākumā piedāvātā dzīvās mūzikas programma, tomēr pirms pāris nedēļām apjautu, ka Summer Sound šogad nedrīkst uztvert un vērtēt kā mūzikas festivālu, tā vietā tas ir jāapskata kā pludmales ballīte, pasākums Liepājā u.tml. Te gan kāds man var iebilst, sak’, tu jau te lieto organizatoru izmantotos saukļus, reklamējot festivālu, nevajag uzķerties uz āķa. Jā, tā sanāk, bet ko lai dara, ja tāda ir realitāte? Var jau, protams, dzīvot pagātnē un skumt par to, ka tas diez vai vēl jebkad būs mūzikas festivāls, tomēr, ja uz Summer Sound raugās kā uz pludmales ballīti, uz kuru cilvēki dodas ar draugiem izklaidēties, iedzert, izballēties un iztrakoties, pasākums viennozīmīgi jāvērtē pozitīvi.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Summer Sound šogad noteikti bija daudz organizētāks un profesionālāks. Gūzmēšanās pie ieejām nebija novērojama (to varētu arī saistīt ar nedaudz mazāko cilvēku skaitu, tomēr aproču dalīšana Rīgā un citas aktivitātes arī palīdzēja), tāpat arī teritorijā viss bija viegli atrodams un ievērojams. Pat mūziķu koncerti nekavējās (tiesa, būtu gana smieklīgi, ja tas notiktu), un reāli vienīgais akmens, ko varētu mest organizatoru dārziņā, ir Naughty Boy neierašanās, tomēr tas ir fakts, ko viņi īsti ietekmēt nevarēja. Zinot, ka producenta uzstāšanās ir ar dzīvo sastāvu un lielā mērā atgādinātu Marka Ronsona priekšnesumu Positivus pirms pāris gadiem, ir žēl, ka viņš neieradās.

Naughty Boy neierašanās lielu iespēju deva jaunajiem Carnival Youth, kas to izmantoja lieliski. Kā jau to esmu minējis iepriekš, viņi pēdējā gada laikā ir ļoti auguši kvalitātes ziņā, un nu jau lieliski iederas uz galvenās skatuves, kļūstot par pirmās dienas spožāko notikumu. Muzikāli tajā vēl vajadzētu izcelt Pikaso priekšnesumu, kā arī Dona šovu, taču tas arī viss. Redz, te būs vēl viena atbilde, kāpēc Summer Sound nevar vērtēt kā mūzikas festivālu — dzīvo priekšnesumu skaits ir ļoti niecīgs... Tiesa, apmeklētāju pūlim tas nekādā mērā netraucēja ballēties pie Toma Grēviņa Spotify skatuves (šķiet, galvenais notikums abās naktīs) vai kādā no daudzajām deju mūzikas teltīm.

Otrās dienas programma bija pilnāka un mūzikas cienītājiem bija daudz vairāk apmeklēšanas vērtu priekšnesumu. Bija gan Rīgas Modes (ļoti kolorīts koncerts, visdrīzāk, viņu labākais, ko esmu dzirdējis), gan ekscentriskais Mikijs Blanko, kas pārsteidza ar ļoti enerģisko izpildījumu, gan Audience Killers, gan Laika Suns, gan, protams, abi hedlaineri — Gacho un Pet Shop Boys. Bez īpašiem pārsteigumiem, lielajam publikas vairumam tieši Gacho koncerts kļuva par festivāla spilgtāko mirkli, savukārt pēc tam spēlējošie Pet Shop Boys, šķiet, palika nedaudz nesaprasti. Kaut kā tomēr liekas, ka briti līdz galam neiederējās Liepājas pasākuma koncepcijā, un kaut gan visā visumā neticami krāšņi un gana interesanti, viņiem tur nebija jābūt. Tad jau tie paši Musiqq vai Bermudu Divstūris būtu loģiskākas izvēles — nešaubos, ka cenas ziņā daudz pieejamāki mākslinieki, tautai saprotamāki un visdrīzāk arī biļešu pārdošanas sekmēm izdevīgi varianti.

Ievadā jau minēju, ka, neskatoties uz pasākuma visai šķidro dzīvās mūzikas piedāvājumu, visādi citādi man tas patika. Labi organizēts, ar gana daudzām un interesantām sponsoru aktivitātēm Summer Sound spēja izklaidēt apmeklētājus, kas arī ir tā galvenais uzdevums. Augstāku mākslu gaidīsim šīs nedēļas nogalē Salacgrīvā.

Foto: Linda Vintere