The Sound Poets - Pulsē

Šobrīd to ir grūti atcerēties, bet vien pirms nedaudz mazāk kā četriem gadiem The Sound Poets bija grupa, kuras tolaik svaigākais singls Kalniem pāri savu pirmatskaņojumu piedzīvoja nekur citur kā Intro.lv. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis — šī pati Kalniem pāri ir kļuvusi par, šķiet, divtūkstošdesmito gadu populārāko Latvijas dziesmu, grupa ir izdevusi lielisku debijas albumu, izpārdevusi daudzus koncertus, un šodien, jau esot pašmāju mūzikas smagsvaru godā, atgriežas ar savu otro plati Pulsē.

Kaut gan es esmu bijis ļoti aktīvs grupas talanta cienītājs jau gadiem, Pulsē gaidīju ar pamatīgām bažām, vai tik mūziķi par visām varītēm nebūs centušies sarakstīt vēl vienu Kalniem pāri. Par laimi, jau pirmais ieraksta vēstnesis Skats no augšas bija diezgan skaidrs signāls, ka ar tādām lietām kolektīvs nav aizrāvies, tā vietā nebaidoties nedaudz eksperimentēt. Nekas cits tik pulsējošs diskā gan vairs nav atrodams, pārējie skaņdarbi ir konservatīvāki un grupas stilistikai ierastāki, taču mājiens skaidrs — nolemts iet uz priekšu, nevis mīņāties uz vietas. Kas interesanti, vietām vismaz es sajutu atsauces uz S.P.B. laiku daiļradi — domāju, ka tie, kam patika šī grupa, būs priecīgi dzirdēt Ezers, Salas, Putni.

Man bija tas gods Pulsē iegūt savā īpašumā iegūt dažas dienas pirms tā oficiālās iznākšanas, līdz ar ko mans spriedums par ierakstu tagad noteikti būs citāds, nekā būtu tad, ja šīs rindas taptu pēc pirmās klausīšanās reizes. Pēc pirmās reizes viss likās labs, bet ne ļoti atmiņā paliekošs, savukārt tagad ar pilnu pārliecību varu teikt, ka nav nevienas izteikti vājas dziesmas, un pēdējā laikā pašmāju mūzikā neesmu redzējis tik izteiktu groveri kā šis. Labs apliecinājums tam ir arī otrais singls Viss var mainīties — ja sākumā tas šķita kā blāvāka Kad no sevis vairs nav bail versija, tad pašlaik abus skaņdarbus vairs īsti negribas pat salīdzināt, jo Viss var mainīties gan pielīp muzikāli, gan izstāsta pilnīgi citādu stāstu.

Salīdzinot ar Tavs stāsts, labākās dziesmas šoreiz nav tik ļoti spilgtas un izteiktas, toties kopējais albuma plūdums ir veiksmīgāks. Vienīgā vieta, kuru gribētos mainīt, ir vidusdaļā — lai vai cik skaista pati par sevi nebūtu Ziemas skats, pēc liriskās Paliec tā šķiet pārlieku lēna. Visādi citādi, viss ir līmenī, turklāt izteikti labs ir kā sākums, tā, jo īpaši otrā puse, kuras beigās lieliskas dziesmas viena seko otrai.

Kā jau uzsvēru iepriekš, šis albums ir pamatīgs grovers, tāpēc patiešām rekomendēju Pulsē dot vairāk nekā vienu iespēju izskanēt, lai no labākās puses parādītu savas kvalitātes, jo sākotnēji arī es tās visas nemanīju. Pagaidām man ar katru reizi tas šķiet arvien labāks un labāks, un bieži tā negadās, līdz ar ko viennozīmīgi var teikt, ka otrā albuma nastu The Sound Poets ir iznesuši godam. Kā muzikāli, tā tekstuāli, Pulsē ir daudzveidīgāks un aizraujošāks ieraksts nekā Tavs stāsts, un, ņemot vērā publikas spiedienu, es neuzdrošinājās cerēt, ka grupai jau tagad varētu būt pa spēkam radīt kaut ko tik labu!

9/10