Blogs: Gada balvas mistērijas
Vakar svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā teātrī tika izziņots Latvijas mūzikas ierastu Gada balvas 2012 nominantu saraksts. Kaut gan nevar noliegt, ka pēdējo gadu laikā pasākums ir darījis daudz, lai kļūtu daudz loģiskāks un objektīvāks, un kopumā situācija šogad ir visai neslikta, dažās nominācijās joprojām meklēt kādu sakarību ir aptuveni tikpat liela jēga kā matus uz Billija Korgana pilkā paura. Uzreiz gan jāsaka — iespējams, ka vietām pats būšu neobjektīvs, piekasoties pie situācijām, kuras izveidojušās objektīvu apstākļu dēļ pašmāju mūzikā, tāpēc — par lietām, kurās man nepiekrīti, droši oponē komentāros.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz ir izcelts EP, proti, Sanctimony ar Perfection pretendē uz labākā smagā roka vai metālmūzikas albuma godu. Šeit uzsvaru liksim tieši uz vārdu „albums”, jo, kaut gan es saprotu, ka mums fiziski trūkst kvalitatīvu pilna garuma ierakstu, šāds salīdzinājums nav korekts, jo EP tomēr ir pavisam cita specifika. Drošības pēc pārlasīju arī Gada balvas nolikumu, un vienīgais termins, kas tur ir lietots, ir „ieraksts”. Protams, šis jēdziens ietver arī EP un noteikumi nav pārkāpti, taču tādā gadījumā kaut kad nākotnē var rasties situācija, kad kāds izdod maxi singlu ar, teiksim, četriem izciliem skaņdarbiem, un ar šādu piedāvājumu tiek atzīts par Gada albumu... Skaidrs, ka šobrīd es pārspīlēju, taču piekritīsiet — situācija ir visai absurda, un no tās vajadzētu nākotnē izvairīties. Kaut vai izveidojot atsevišķu EP un singlu nomināciju, kurā apkopoti visu žanru darbi.
Cita starpā nelielu atkāpi ir pelnījusi kantrī nominācija. Tur gan piekasīties nekam negribas — es, kā jau liels šī žanra eksperts, zinu, ka ir izcelti tikai paši, paši labākie diski! Te vienkārši vēlos pieminēt savus viennozīmīgos favorītus Apvadceļš, kuri laiduši klajā ierakstu ar fantastisku nosaukumu Iebrien Manā Saulrietā. Cerams, ka Apvadceļam veiksies labāk par maniem pērnā gada favorītiem grupu ar fantastisko nosaukumu Jūrkant.
Šķiet, ka vis... teiksim tā, visinteresantāk, ir pavērot kategoriju, kurā tiek meklēts gada labākais džeza albums. Kopumā fakts, ka šāda nominācija beidzot ir radusies, ļoti priecē, taču papētot to kvartetu, kas pretendē uz šo godu, nākas atskārst, ka tikai viena plate (Kārļa Vanaga City Jazz Big Band) patiešām ir klasificējama kā džezs, pārējos džezs labākajā gadījumā ir viens no dzirdamajiem žanriem... Framest gadījumā džezs rodas tikai no tā, ka viņi dzied a capella — tādā veidā no džezīgām iezīmēm neaizmukt, taču tas arī viss, jo savā būtībā Svētki Ledus Pilī ir pops. Arī Patina ieraksts Caur Sidraba Birzi nav tīra manta — tajā džezs ir tikai kā piedeva ambientās un etniskās mūzikas kokteilī, taču īstā jautrība sākas, nonākot pie Cruising In The Trolley no Very Cool People. Par to, ka šai apvienībai jāsaņem nominācija, nekādu šaubu man nebija — tiktāl viss ir loģiski, pareizi un pamatoti. Tiesa, to, kā vistīrākais fanks ir nokļuvis pie džeza, saprast man laikam lemts nebūs. Un ir vienalga, ka šie ir saistītie žanri — ja jau tā, tad kāpēc nomināciju nesauc labākais džeza un fanka albums? Starp citu, žēl, ka savu dalību pasākumā nav pieteicis Matīss Čudars, kura Melancholia ir teicams albums.
Ja jau runājam par dīvainiem formulējumiem, nonākam pie alternatīvās mūzikas kategorijas, kurā atrodam ne tikai Oranžās Brīvdienas, bet arī Satellites LV un Sus Dungo. Redzot šo sarakstu, rodas sajūta, ka tajā ir vienkārši salikti visi, kuri kaut kur bija jāiekļauj, taču nekur citur viņiem vieta tā arī nav atradusies. Īpaši pārsteidz Sattellites LV un Sus Dungo atrašanās šeit — jā, to var saukt par alternatīvo mūziku, bet — kas tad ir „nealternatīvā”? Top 40 popmūzika? Tad kāpēc, piemēram, DaGamba ir rokmūzika, vai Astro’n’out — poproks, bet Pagrīdē — alternatīvā mūzika? Kas tieši tur ir tik ļoti alternatīvāks? Tāpat arī rodas daudzi jautājumi, kā šīs lietas vispār var salīdzināt, jo tie ir trīs diametrāli atšķirīgi albumi, no kuriem tikai par Spīd ir pārliecība — tas atrodas savā vietā. Tiesa — izskatot visas opcijas, labāku vietu dāmu apvienībai es atrast nemācēju.
Tāpat interesanta aina paverās labākās deju mūzikas dziesmas sarakstā. Protams, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kurā tautas nopelniem bagātajai skatuves māksliniecei LieneiCandy tika dotas pat trīs no piecām iespējām iegūt trofeju, šoreiz situācija ir labāka, taču kāpēc gan Bermudu Divstūrim ir divas kompozīcijas? Kā man atklāja kāds žūrijas dalībnieks, mums būtu jāpriecājas, viņus redzot dubultā, jo pārējie kandidāti pat uz šī fona esot bijuši ļoti, ļoti skumīgi. Ja tā, tad kopīgi pateiksim lielu paldies žūrijai, pie reizes uzdodot jautājumu — ja citās kategorijās varēja palikt pa četriem nominantiem (un nav svarīgi, ja tajās bija vien četri pieteikumi), kas mums liedza šo prieku arī šeit?
Visbeidzot, atsevišķu atkāpi ir pelnījusi arī otrā svarīgākā vakara nominācija — labākā dziesma. Es apsolu — ja kāds man izskaidros, pēc kādiem principiem tās tiek izvēlētas, es viņam piešķiršu kādu labu pašmāju mūzikas disku. Es saprotu, ka nosakot gada labāko dziesmu popularitāte nedrīkst būt nekāds arguments, taču šeit mani nepamet sajūta, ka kāds nomināciju izmanto, lai popularizētu tos mūziķus, kuri, viņaprāt, ir jāpapolarizē. Jo citus iemeslus, kāpēc varētu būt iekļauta Aijas Andrejevas Kafijas Krūze, kuras video ir parādījies tautas televīzijā jau 2011. gada 7. septembrī, es iedomāties nespēju. Ja jau dziesma varēja būt pieteikta jau uz iepriekšējo Gada balvu, ar kādām tiesībām tā tiek nominēta šoreiz? Aijai iznāca albums? Arguments, protams, ir kā māja, un tāpēc es došos pameklēt kādu no piecus gadus vecajām PeR dziesmām, kas arī tikai 2012. gada tika oficiāli izdodas kompaktdiska formātā. Par to, ko tur dara DaGambas Balāde, es nemaz neizteikšos. Lai man piedod puiši, man patiešām patīk viņu darbs, un arī šī dziesma ir tiešām laba, bet lai to GADA LABĀKO DZIESMU pieciniekā?! Nopietni?
Lai vai kā tur būtu, neskatoties uz šīm dīvainībām, viss cits Gada balvās šoreiz ir savā vietā. Un ceru, ka arī šīs rindas kāds neuztvers nepareizi — tas nav mēģinājums kādu nomelnot vai nolikt — nē, man vienkārši gribētos, lai pasākums, kurš jau tagad ir gana labs, kļūtu tikai labāks un labāks! To arī novēlu!
Foto: Linda Vintere