Blogs: Septiņi Positivus 2013 mirkļi

Kopš Positivus festivāla beigām jau pagājušas vairākas dienas, taču manas emocijas joprojām ir gana spilgtas. Pašu galveno vēl paspējis aizmirst neesmu, tāpēc arī nolēmu radīt šo blogu, pastāstot par saviem septiņiem Positivus mirkļiem. Tie obligātie nav labākie vai spilgtākie, bet tie pavisam noteikti ir tie, kas man ienāca prātā, sākot šo blogu veidot. Šim tam labam nācās palikt aiz borta (piemēram, Two Door Cinema Club), taču neskumsim un pievērsīsimies tam, kas redzams zemāk.

Palma Violets mirklis: Viennozīmīgi labākais rokenrols šī gada Positivus un, manuprāt, arī pēdējo gadu laikā, jo The Vaccines pirms gada mani līdz galam aizraut nespēja. Palma Violets, visai interesantā četrotne no britu salām, nodemonstrēja īstu  rokenrola šovu gandrīz visās tā izpausmēs, gan muzikālā, gan uzvedības ziņā. Šķiet, ka visfascinējošākais bija taustiņinstrumentālists Pīters Mejū, kurš gandrīz visu koncertu bez īpašām emocijām darīja savu darbu, lai priekšpēdējās dziesmas laikā pēkšņi mestos trakā dejā. Tiešām nezinu, kuras vielas iedarbība sākās (vai varbūt tieši beidzās), bet tas tikai padarīja šo uzstāšanos vēl trakulīgāku un lieliskāku.

Secret act mirklis: Noslēpumainais mākslinieks vienmēr pievērš gana lielu uzmanību. Ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem ļoti patīk izdibināt to, ko viņi nezina, gan šajā gadījumā arī tāpēc, ka iepriekšējos gadījumos Positivus šajā sakarā vilties nebija nācies. 2011. gadā eksplozīvu minišovu I Love You teltī sniedza Instrumenti, savukārt pirms gada uz Palladium skatuves ikgadējo lielisko koncertu nospēlēja Satellites LV. Šogad secret act bija Linda Leen. Kad man paziņoja, ko vakarā varēs sagaidīt uz Palladium skatuves, es nespēju izdvest nevienu pašu skaņu, savukārt kādu kolēģi esot pārņēmusi histēriska smieklu lēkme. Neviens nav ideāls, arī Positivus diemžēl nē...

Noah and the Whale mirklis: Pastāstot par šo mirkli, man būs jābūt nedaudz ciniskam, bet pieturēšos pie teiciena "ko vajag, to vajag" un šo stāstu blogā tomēr iekļaušu. Noah and the Whale koncerts bija tehniski precīzs un kopumā vērtējams pozitīvi, lai arī publika nespēja būt gana aktīva un dziedoša, un arī pati grupa ļoti ieinteresēta sniegt ļoti aktīvu šovu nebija. Tāpēc mani visnotaļ uzjautrināja vokālista Čārlija Finka pāris izteiktās frāzes, ka šis ir viens no labākajiem grupas koncertiem un labākajiem vakariem. Lai arī ar tamlīdzīgām frāzēm uzkurināt publiku nebūt nav slikta ideja, šoreiz tas likās tik neatbilstoši, ka nācās vien bezpalīdzīgi pasmieties.

Villija Mūna mirklis: Pirms festivāla nebiju papētījis Villija Mūna (starp citu, kopā ar kolēģi izdomājām lielisku skaidrojumu šim skatuves vārdam, kas gan diemžēl nav gluži atbilstošs šim blogam...) koncertierakstus, tāpēc nebiju gaidījis, ka uz skatuves būs tikai trīs cilvēki, kas uzstāsies ar īstu rokenrola aprīkojumu: ģitāra, bass un bungas. Koncerts nebija tas spilgtākais, taču iespiedās manā atmiņā trīs aspektu dēļ. Pirmie divi ir Mūna basģitāriste un bundziniece, kurām uzmanību nepievērst bija samērā sarežģīti, savukārt trešais — mūziķis dažos aspektos cenšas līdzināties Džekam Vaitam. Uzvalks, Gretsch ģitāra, I'm Shakin' kaverversija, nedaudz arī uzvedība — varbūt tā ir mana paranoja, varbūt arī nav — gan jau kādreiz uzzināsim.

Džona Granta mirklis: Patiesais dziesminieks noteikti neatbilda vietai un laikam, kurā viņš atradās sestdienas pievakarē. Atturīgās kustības un lielais daudzums diezgan mierīgu dziesmu (ar kurām arī tika sākta uzstāšanās) daudziem noteikti nebija nekas aizraujošs, taču Granta koncerts neapšaubāmi bija ļoti kvalitatīvs, viņa dziedājums bija izcils un izjusts, un šī uzstāšanās noteikti ir viens no maniem TOP brīžiem festivālā. Varbūt tāpēc, ka es labi zināju, ko tieši Grants piedāvās, varbūt arī nē.  Joprojām gan ceru, ka nebiju tikai viens no retajiem, kam pie Queen of Denmark pamatīgi iedrebējās sirds.

C2C mirklis: Kad pirms festivāla iepazinos par C2C mūziku, visai ātri biju pārsteigts, cik daudz dažādu elementu tajā ir un cik ļoti tā mani aizrauj. Tomēr tas neliedza C2C kļūt par manu festivāla pārsteigumu — otra tik aizraujoša uzstāšanās vēl ir jāpameklē, lielisku komunikāciju ar pūli ieskaitot. Kā izteicās mans kolēģis, viņš nekad nebūtu padomājis, ka redzēs mani tik aktīvu šāda koncerta laikā. Lai nu ko, bet hip-hopa kustības no manis sagaidīt noteikti nevarēja. Tam atliek tikai piekrist, bet C2C spēja iekustināt arī manu rokenrola dvēseli, kas vēlreiz apliecina, cik lielisku priekšnesumu sniedza šie četri francūži.

The xx mirklis: Sākotnēji šīs sadaļas nosaukums bija "maģiskais mirklis". Pieņemu, ka lielākajai daļai Positivus apmeklētāju šāda nominācija izsauc divus kandidātus — Sigur Ros un The xx. Lai arī biju pārsteigts, ka islandiešu maģija tomēr spēja aizskart arī mani, pieturēšos pie otrā varianta. The xx noteikti bija mans šī gada festivāla gaidītākais koncerts. Es zināju, ko var sagaidīt, to arī saņēmu, taču tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc es būtu to izbaudījis mazāk. Tas bija brīdis, kad vienkārši varēja pastāvēt mierīgi, dziedāt līdzi un nokļūt sapņu pasaulē. Turklāt koncerta noslēgums ar Angels pavisam noteikti bija pārliecinoši aizkustinošākais Positivus noslēgums, ko esmu piedzīvojis un, kas zina, varbūt arī fantastiskākais brīdis vispār.

Foto: Linda Vintere