Ceļš uz Positivus 2013 - Villijs Mūns
Mazāk kā divas nedēļas līdz Positivus, soļi Ceļā uz Positivus ir jāsper raitāk, kā jebkad iepriekš. Tieši tāpēc šoreiz nedaudz tuvāk iepazīsimies ar Villiju Mūnu.
Kas?
Vilijams Džordžs Sinklērs, jeb kā viņš ir plašāk pazīstams pasaulei, Villijs Mūns, ir dzimis un visu savu bērnību pavadījis Jaunzēlandes galvaspilsētā Velingtonā. Līdz 12 gadu vecumam puisis bija ļoti apdāvināts un cītīgs skolnieks, taču tad ar krūts vēzi mira viņa māte, kā rezultātā tēvs pārvācās uz Saūda Arābiju, lai varētu nodrošināt savu bērnu iztikšanu. Palicis bez pieaugušo uzraudzības, Villijs sāka bastot skolu (tur parādoties vien reizumis, lai sastaptu draugus), zagt un lietot narkotikas. Šādam notikumu pavērsienam loģisks turpinājums bija tikt izslēgtam no vairākām skolām, kā rezultātā īsi pēc savas astoņpadsmitās dzimšanas dienas jaunietis izmantoja iespēju nemācīties tālāk, sakrāja naudu biļetei vienā virzienā uz Londonu un pameta savu dzimteni.
Arī Lielbritānijas galvaspilsētā nekāda saldā dzīve neizdevās — patstāvīgi tika mainītas dzīves vietas, turklāt nereti nācās zagt, lai sagādātu sev ēdienu. Kādā dienā, ticis atlaists no darba un izmests no kārtējā dzīvokļa, jaunzēlandietis ar savu draudzeni nopirka lētākās pieejamās lidmašīnas biļetes un devās uz Valenciju. No turienes pāris ar vilcienu nokļuva Marokā, līdz pēcāk aizceļoja līdz Berlīnei.
Tieši Berlīnē, kur viņi pavadīja aptuveni gadu, Mūna mūzika sāka iegūt konkrētu formu. Sākotnēji rakstījis rokenrola melodijas, vēlāk puisis saprata, ka viens žanrs pārlieku ierobežo, tāpēc sāka miksēt dažādas sev tuvas tēmas. Tas viss kulminējās 2010. gadā publicētajā I Wanna Be Your Man, kura šī stāsta varonim nodrošināja līgumu ar Island Records.
Pēc tam jau viss aizgāja kā pa diedziņu — pateicoties parakstītajam līgumam, Villijs beidzot guva iespēju koncentrēties tikai un vienīgi savai mūzikai. Par karjeras pagrieziena punktu varētu dēvēt 2012. gada sākumu, kad iznāca singls Yeah Yeah. Sākotnēji tas tika iekļauts dažādās šī gada potenciāli labāko debitantu izlasēs, tomēr īsto slavu ieguva septembrī, kad parādījās jaunās paaudzes iPod reklāmās.
Arī 2013. gada ir ieskaitāms mūziķa aktīvā — aprīlī dienasgaismu ieraudzīja debijas albums Here’s Willy Moon, kas īpaši labus panākumus guva Jaunzēlandē, uzrāpjoties līdz šīs valsts topa 3. pozīcijai. Tāpat viņš ļoti aktīvi koncertēt visapkārt pasaulei, pa ceļam piestājot neskaitāmos televīzijas šovos.
Ko spēlē?
Villija mūzikā tiek apvienots visneiedomājamāko žanru kokteilis — rokenrols, indie, alternatīvā mūzika, hiphops, deju mūzika un popmūzika. Tomēr galvenā loma tajā visā ir atvēlēta 50. gadu estētikai, kas īpaši spilgti izpaužas dziedātāja vizuālajā tēlā. Kā jaunzēlandietis man atklāja intervijas laikā, uz skatuves nav mazsvarīgu lietu, un viņam ne mazāk svarīgs kā muzikālais aspekts ir arī vizuālais. Par to, ka vizuālais ir līmenī, šaubīties nav pamata — galu galā, ne kuru katru tādi modes grandi kā GQ, Elle un Vogue dēvē par vienu no mūsdienu stilīgākajiem vīriešiem.
Atskatoties pagātnē, starp visiem iepriekšējo gadu Positivus viesiem vislielākās paralēles ar Mūna jaunskungu varētu vilkt ar Marku Ronsonu. Viņi ar amerikāni ir līdzīgi ne tikai stila un izskata ziņā, bet arī muzikāli. Abi nebaidās eksperimentēt un darbojas ļoti plašā laukā, kas tiem palīdz ikreiz izklausīties svaigi un iepriekš nedzirdēti. Galvenā atšķirība — Villijs nekur neatļaujas vaļības un liekas lietas — viņa kompozīcijas ir tik koncentrētas, ka liels brīnums ir katra dziesma, kuras garums pārsniedz trīs minūtes.
Kāpēc jāredz?
Gundars Zaburdajevs, eRoks.lv žurnālists:
Šķiet, ka Positivus tik īpatnēji atraktīvu mūziķi kā Villijs Mūns vēl nav piedzīvojis. Viņa izpildītā mūzika ir kaut kas starp hiphopu, fanku un pat poproku — tik interesants stilu kokteilis noteikti ir pelnījis ievērību. Turklāt arī viņa kustības uz skatuves ir vairāk nekā ļoti piesaistošas, līdz ar to Mūns noteikti pievērsīs diezgan lielu uzmanību un liks apstāties daudziem garāmgājējiem. Tāpēc atliek tikai aicināt daudz nedomāt un vērot viņa šovu jau no paša sākuma — palikt vienaldzīgam nebūs iespējams.
Normunds Vucāns, eRoks.lv žurnālists:
Neliegšos, ka arī man sākotnēji Villija mūzika nepatika un likās nesaprotama un muļķīga. Nu kā gan var sajaukt tik daudzas lietas un cerēt uz jēdzīgu rezultātu? Diemžēl vai par laimi, taču gatavojoties intervijai ar šo mūziķi (turklāt sarunas laikā izrādījās, ka viņš ir tiešām interesanta personība), diezgan daudz klausījos Here’s Willy Moon, lai saprastu, ar kādu putnu man darīšana, un tas izrādījās liktenīgi. Pēkšņi viss, ko jaunzēlandietis pauž man kļuva saprotams un tīkams, un es nevaru izskaidrot, kādēļ tā. Toties es droši varu apgalvot, ka ja vien Tu neredzēsi Mūna koncertu, palaidīsi garām patiešām spožu šovu, par ko visdrīzāk pēcāk dzirdēsi draugu sajūsmas pilnās atsauksmes!
Staņislavs Fisenkovs, eRoks.lv žurnālists:
Tendence piesaistīt festivālam mazāk pazīstamus, bet labus māksliniekus ir tiešām apsveicama. Villijs Mūns ir pieskaitāms tieši šai kategorijai, kas noteikti kalpos arī par atklājumu daudziem. Lai gan nopietnāk mūzikai pievērsies vien pirms trīs gadiem, 2012. viņam izvērtās ļoti veiksmīgs. Šogad arī jau ir izdots debijas albums un sniegti daudzi koncerti, kas liecina arī par viņa aktualitāti. Pēc debijas plates noklausīšanās nepamet sajūta, ka viņš būs spējīgs iekustināt visus savus koncerta apmeklētājus. Interesanti ir arī tas, ka Villijs vienmēr uzstājas uzvalkā, pat tad, ja spīd spoža saule un visi meklē patvērumu ēnā. Var nosaukt vairākus piemērus, kad kāds mazs Positivus mākslinieks pēc festivāla izaug. Tas varētu notikt arī ar Villiju Mūnu, tieši tāpēc ir noteikti jāapmeklē viņa koncertu.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:
Foto: Publicitātes foto