Ceļš uz PositivusCeļš uz Positivus 2014 — The 1975
Sperot soli pa solim pa muzikālajām takām, turpinām jūs vest uz Salacgrīvu, kur pēc dažām nedēļām norisināsies lielākais mūzikas festivāls Baltijā — Positivus 2014. Šodienas pietura — The 1975.
Kas?
Dzīvojot un augot mūzikas pilsētā Mančesterā, ir grūti nepiedzimt ar mūzikas gēnu un neaplipt ar vēlmi radīt mūziku. Arī četri puiši — Metjū Hīlijs, Adams Hans, Džordžs Deniels un Ross Makdonalds — nebija izņēmums. Satikušies Mančesteras apkārtnē esošajā Vilmslovas vidusskolā, viņi sāka muzicēt no 15 gadu vecuma. Sākotnēji tas aprobežojās ar pankdziesmu kaverversijām vietējā klubā, līdz viņi sākuši sacerēt savu mūziku paši. Izmēģinājuši daudzus dažādus nosaukumus, kā piemēram, Talkhouse, The Slowdown, Bigsleep un Drive Like I Do, līdz kļuvuši par The 1975. Grupas vokālists Hīlijs stāsta, ka nosaukums radies no kādas Beat poetry grāmatas aizmugurē atrastā skricelējuma, kas datēts ar 1975. gada 1. jūniju.
Pirmo popularitētes devu četrotne saņēmusi 2012. gada vasarā, kad dziesma The City no debijas mazalbuma Facedown nokļuva BBC Radio 1 ēterā. Tā paša gada rudenī bija gatavs jau nākamais EP, kas atkal izpelnījās BBC Radio 1 un viņu dīdžeja Zeina Lova uzmanību, kurš atskaņoja grupas nākamo singlu Sex. Kā saka, trīs lietas labas lietas, un trešais The 1975 mazalbums Music for Cars kļuva liktenīgs, jo tā singls Chocolate guva lielu popularitāti un ierakstīja grupas vārdu Apvienotās Karalistes Top 40 19. vietā.
Lai uzturētu ap sevi radīto haipu pirms debijas albuma izdošanas, The 1975 aizvadīja 2013. gada vasaru, iesildot tādus mūzikas grandus kā The Rolling Stones un Muse, dodoties ASV turnejā ar The Neighbourhood un spēlējot Redingas un Līdsas festivālā. Līdz ar rudeni, pienāca laiks arī beidzot izdot ilgi gaidīto un loloto debijas albumu The 1975, kurš jau pirmajā nedēļā ērti iekārtojās Apvienotās Karalistes albumu topa 1. vietā.
Ko spēlē?
The 1975 skanējums ir tikpat dažāds, kā viņu lielākie elki, starp kuriem atrodami Talking Heads, Prince, My Bloody Valentine, Brian Eno, Sigur Ros un citi, taču kopumā viņus tā vien gribas raksturot kā One Direction ar ģitārām — lipīgas melodijas un acu kārums pusaudžu meitenēm. Grupas labā lieliski strādā viņu melbaltais, nedaudz uz emo pusi sliecošais tēls, kas izpaužas viņu ģērbšanās stilā, videoklipos, fotogrāfijās, kā arī pašās dziesmās — kaut arī The 1975 mūzika bieži vien izklausās pēc jautra poproka, dziesmu vārdos saklausāms viss no seksuālām frustrācijām līdz narkotikām. Arī muzikālie stili viņu skanējumā minas viens ar otru — te patīkami šūpinošs indie roks, te elektronika, te R'n'B dvesmas. The 1975 lieliski iederas guilty pleasure kategorijā — pārāk vāji, lai būtu liekami kvalitatīvas mūzikas plauktiņā, taču pietiekami lipīgi un patīkami, lai šad tad uzliktu uz repeat un padungotu līdzi.
Ja jāsalīdzina ar kādu no līdzšinējiem Positivus festivāla viesiem, The 1975 savā ziņā ir radniecīgi Darwin Deez, respektīvi, viņu mūzika ir kaut kas pilnīgi nenopietns un jautrs. Viņus var klausīties, īpaši neiespringstot, vai arī, apstājoties uz dažām dziesmām, lai bezbēdīgi uzdejotu.
Kāpēc jāredz?
Jana Udovenko, eRoks.lv žurnāliste: “Uz The 1975 koncertu jādodas, ja esi vai vēlies atmodināt pusaudzi sevī. Pēc gandrīz trīs aktīvi aizvadītām festivāla dienām viņu mūzika svētdienas vakarā būs kā reiz, lai bezrūpīgi pavadītu laiku, patīkami atpūstos un uzlādētos atlikušajiem koncertiem. Viegls poproks ar lipīgām melodijām un jauneklīgu garu.”
Gundars Zaburdajevs, eRoks.lv žurnālists: “Lāga nav iemeslu apšaubīt, ka The 1975 kļūst arvien populārāki. Tāpat nav jēgas šaubīties arī par to, ka vokālista Metjū Hīlija balss tembrs liek spiegt arvien lielākiem bariem meiteņu. Grupa savā skanējumā nemitīgi balansē starp vieglām indīroka ģitāru partijām un popsīgu dziedājumu, kas rada tik lipīgu kombināciju, ka The 1975 kāpšana pa popularitātes kāpnēm ir ne tikai acīmredzama, bet arī loģiska. Vērojot četrotni Salacgrīvā, būs ne tikai iespēja redzēt vēl vienu jauno "lielo" grupu, bet arī tikt pie iespējas pamatīgi izlēkāties. Vismaz acs jāuzmet būtu katram.”
Rūdolfs Sietiņš, eRoks.lv žurnālists: “Emocionālā roka grupa The 1975 kā katra šāda grupa ir ļoti pretrunīgi vērtēta. Iespējams, daudzi šos pusaudžu meiteņu mīluļus ar uzspīlēto angļu akcentu nīst tik stipri un spēcīgi, ka šiem cilvēkiem sāk sāpēt kauli. Tikmēr daži grupu ieliek guilty pleasure plauktiņā un klusībā atzīst, ka tur tomēr kaut kas ir... Jā, tur tiešām kaut kas ir, jo, manuprāt, ir grūti pēdējos gados iedomāties labāku pusaudžu emo himnu kā Sex, kas liek atcerēties par skarbajiem laikiem, bet tajā pašā laikā liek par tiem pasmīnēt, jo šī dziesma ir stulba. Bet pavisam noteikti — labā ziņā stulba.”
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:
2014 — The 1975
Sperot soli pa solim pa muzikālajām takām, turpinām jūs vest uz Salacgrīvu, kur pēc dažām nedēļām norisināsies lielākais mūzikas festivāls Baltijā — Positivus 2014. Šodienas pietura — The 1975.
Kas?
Dzīvojot un augot mūzikas pilsētā Mančesterā, ir grūti nepiedzimt ar mūzikas gēnu un neaplipt ar vēlmi radīt mūziku. Arī četri puiši — Metjū Hīlijs, Adams Hans, Džordžs Deniels un Ross Makdonalds — nebija izņēmums. Satikušies Mančesteras apkārtnē esošajā Vilmslovas vidusskolā, viņi sāka muzicēt no 15 gadu vecuma. Sākotnēji tas aprobežojās ar pankdziesmu kaverversijām vietējā klubā, līdz viņi sākuši sacerēt savu mūziku paši. Izmēģinājuši daudzus dažādus nosaukumus, kā piemēram, Talkhouse, The Slowdown, Bigsleep un Drive Like I Do, līdz kļuvuši par The 1975. Grupas vokālists Hīlijs stāsta, ka nosaukums radies no kādas Beat poetry grāmatas aizmugurē atrastā skricelējuma, kas datēts ar 1975. gada 1. jūniju.
Pirmo popularitētes devu četrotne saņēmusi 2012. gada vasarā, kad dziesma The City no debijas mazalbuma Facedown nokļuva BBC Radio 1 ēterā. Tā paša gada rudenī bija gatavs jau nākamais EP, kas atkal izpelnījās BBC Radio 1 un viņu dīdžeja Zeina Lova uzmanību, kurš atskaņoja grupas nākamo singlu Sex. Kā saka, trīs lietas labas lietas, un trešais The 1975 mazalbums Music for Cars kļuva liktenīgs, jo tā singls Chocolate guva lielu popularitāti un ierakstīja grupas vārdu Apvienotās Karalistes Top 40 19. vietā.
Lai uzturētu ap sevi radīto haipu pirms debijas albuma izdošanas, The 1975 aizvadīja 2013. gada vasaru, iesildot tādus mūzikas grandus kā The Rolling Stones un Muse, dodoties ASV turnejā ar The Neighbourhood un spēlējot Redingas un Līdsas festivālā. Līdz ar rudeni, pienāca laiks arī beidzot izdot ilgi gaidīto un loloto debijas albumu The 1975, kurš jau pirmajā nedēļā ērti iekārtojās Apvienotās Karalistes albumu topa 1. vietā.
Ko spēlē?
The 1975 skanējums ir tikpat dažāds, kā viņu lielākie elki, starp kuriem atrodami Talking Heads, Prince, My Bloody Valentine, Brian Eno, Sigur Ros un citi, taču kopumā viņus tā vien gribas raksturot kā One Direction ar ģitārām — lipīgas melodijas un acu kārums pusaudžu meitenēm. Grupas labā lieliski strādā viņu melbaltais, nedaudz uz emo pusi sliecošais tēls, kas izpaužas viņu ģērbšanās stilā, videoklipos, fotogrāfijās, kā arī pašās dziesmās — kaut arī The 1975 mūzika bieži vien izklausās pēc jautra poproka, dziesmu vārdos saklausāms viss no seksuālām frustrācijām līdz narkotikām. Arī muzikālie stili viņu skanējumā minas viens ar otru — te patīkami šūpinošs indie roks, te elektronika, te R'n'B dvesmas. The 1975 lieliski iederas “guilty pleasure” kategorijā — pārāk vāji, lai būtu liekami kvalitatīvas mūzikas plauktiņā, taču pietiekami lipīgi un patīkami, lai šad tad uzliktu uz “repeat” un padungotu līdzi.
Ja jāsalīdzina ar kādu no līdzšinējiem Positivus festivāla viesiem, The 1975 savā ziņā ir radniecīgi Darwin Deez, respektīvi, viņu mūzika ir kaut kas pilnīgi nenopietns un jautrs. Viņus var klausīties, īpaši neiespringstot, vai arī, apstājoties uz dažām dziesmām, lai bezbēdīgi uzdejotu.
Jana Udovenko, eRoks.lv žurnāliste: “Uz The 1975 koncertu jādodas, ja esi vai vēlies atmodināt pusaudzi sevī. Pēc gandrīz trīs aktīvi aizvadītām festivāla dienām viņu mūzika svētdienas vakarā būs kā reiz, lai bezrūpīgi pavadītu laiku, patīkami atpūstos un uzlādētos atlikušajiem koncertiem. Viegls poproks ar lipīgām melodijām un jauneklīgu garu.”
Gundars Zaburdajevs, eRoks.lv žurnālists: “Lāga nav iemeslu apšaubīt, ka The 1975 kļūst arvien populārāki. Tāpat nav jēgas šaubīties arī par to, ka vokālista Metjū Hīlija balss tembrs liek spiegt arvien lielākiem bariem meiteņu. Grupa savā skanējumā nemitīgi balansē starp vieglām indīroka ģitāru partijām un popsīgu dziedājumu, kas rada tik lipīgu kombināciju, ka The 1975 kāpšana pa popularitātes kāpnēm ir ne tikai acīmredzama, bet arī loģiska. Vērojot četrotni Salacgrīvā, būs ne tikai iespēja redzēt vēl vienu jauno "lielo" grupu, bet arī tikt pie iespējas pamatīgi izlēkāties. Vismaz acs jāuzmet būtu katram.”
Rūdolfs Sietiņš, eRoks.lv žurnālists: “Emocionālā roka grupa The 1975 kā katra šāda grupa ir ļoti pretrunīgi vērtēta. Iespējams, daudzi šos pusaugu meiteņu mīluļus ar uzspīlēto angļu akcentu nīst tik stipri un spēcīgi, ka šiem cilvēkiem sāk sāpēt kauli. Tikmēr daži grupu ieliek guilty pleasure plauktiņā un klusībā atzīst, ka tur tomēr kaut kas ir... Jā, tur tiešām kaut kas ir, jo, manuprāt, ir grūti pēdējos gados iedomāties labāku pusaudžu emo himnu kā Sex, kas liek atcerēties par skarbajiem laikiem, bet tajā pašā laikā liek par tiem pasmīnēt, jo šī dziesma ir stulba. Bet pavisam noteikti — labā ziņā stulba.”
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:
Chet Faker
Future Islands
